post_img

Innenausstattung des Gesandtenempfangssaales am Rigaer Schloss von Ansis Cīrulis (1883–1942), 1923–1929

Eine junge Demokratie stellt sich vor, versucht sein Selbstbild architektonisch festzuhalten. Der Raum soll von Tradition und dem Ursprung der Republik berichten, die erst vor einigen Jahren ihre Unabhängigkeit als Nation erlangte, womit für ihre Bürgerinnen und Bürger auch die persönliche Freiheit erkämpft wurde. Die Akme der Nation soll visuell und taktil greifbar gemacht werden, jedoch ist es kein Bruch mit der Geschichte oder das Erstarren derselben. Vielmehr wird hier eine in die Zukunft voller Zuversicht gerichtete Progression geschildert. Darüber hinaus soll man sich einer Sprache bedienen, die einem Fremden aus Übersee gleich verständlich ist und ihn vom Können und der Ambition der Letten überzeugt, ihre eigene Zukunft im Zusammenwirken mit anderen Nationen standfest zu gestalten.

Caune, Māra. (2001). Sūtņu akreditācijas zāle. No: Māra Caune. Rīgas pils (121.- 126. lpp.). Rīga: Zinātne.

Caune, Māra. (2004). Sūtņu akreditācijas zāle. No: Māra Caune. Rīgas pils – senā un mainīgā (121.-136. lpp.). Rīga: Jumava.

Emsiņš, Juris. (2014). Koks Latvijas valsts un tautas dzīvē. Jelgava: Studentu biedrība „Šalkone”, 140.–145. lpp.

Lamberga, Dace. (1997). Ansis Cīrulis. Latviskā meklētājs. No: Latvju māksla = Latvian art = L’art letton = Lettische Kunst: periodisks rakstu krājums, Nr. 17, 1665.-1681. lpp.

Latvju sieviešu nacionālā līga. (1932). Par paklāja aušanu Latvju sieviešu nacionālā līga. No: Latvju sieviešu nacionālās līgas desmit gadu darbības pārskats 1922.-1932. (23.-24. lpp.). [Rīga]: Latvju sieviešu nacionālā līga.

Rīgas pils sūtņu zāle. (2008). No: Ansis Cīrulis. Ansis Cīrulis: Saules pagalmos (126.-127. lpp., 178.-185. lpp.). Rīga: Neputns.

Rīgas pils sūtņu zāle. (2014-2016). No: Eduards Kļaviņš u.c. Latvijas mākslas vēsture. 4.-5. sēj. (583. – 650. lpp.). Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds.