post_img

Das lettische Einzelgehöft, 16. bis 21. Jahrhundert

Das Einzelgehöft wird von den Letten als der Drehpunkt der gesamten diesseitigen Wirklichkeit und die Kreuzungsstelle sämtlicher tagtäglichen Routinen imaginiert. Es kann gar als die spirituelle Zentrale für die Dauer des ganzen Lebenswegs eines Letten aufgefasst werden, denn das Bauerngehöft fungiert als ein Universum im Kleinmaßstab. Jede dieser Entitäten verfügt über einen Raumbezug, der sich vertrauensvoll den Urelementen der Natur unterordnet und sich nach dem Sonnenpfad richtet. Dem erwächst eine dingfeste Verbindung zwischen dem Raum und der Zeit, die den Halt für ein ganzes Leben geben mag.

Berķis, Aivars, Bruņiniece, Daina, Hānbergs, Ēriks. (2007). 100 lauku sētas Latvijā. Rīga: Jumava.

Berķis, Aivars, Hānbergs, Ēriks, Ziedonis, Imants. (2001). Lauku sēta ir gudra. Rīga: Jumava.

Bīlenšteins, Augusts. (2001). Atsevišķas ēkas latviešu zemnieku sētā. No: Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti. 1. sēj. (57.-130. lpp.). Rīga: Jumava.

Bīlenšteins, Augusts. (2001). Viensētas un ciemi. No: Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti. 1. sēj. (135.-151. lpp.). Rīga: Jumava.

Brīvdiena Brīvdabas muzejā: ceļvedis bērniem. (1992). Rīga: [Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs].

Cimermanis, Saulvedis. (1969). Latviešu tautas dzīves pieminekļi: celtnes un to iekārta. Rīga: Zinātne.

Jaunzems, Jānis. (1943). Kurzemes sēta: etnografisks apcerējums. [B.v.]: V. Tepfera izdevums.

Jānis Krēsliņš: latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs = Jānis Krēsliņš: researcher of Latvian traditional culture. (2015). Rīga: Neputns.

Kundziņš, Pauls. (1934). Latviešu tautas celtniecība. Rīga: Grāmatu draugs.

Kundziņš, Pauls. (1974). Latvju sēta. [Stokholma]: Daugava.

Kuplais, Mārtiņš. (2004). Latvieša sēta: [enciklopēdija par latvieša dzīvi savā sētā]. Rīga: Zvaigzne ABC.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. (1978). Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs: [muzeja darbs un ekspozīcija]. Rīga: Zinātne.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs: ceļvedis. (2015). [Rīga]: Zinātne.

Latvijas lauku apmetņu un to celtniecības vēstures problēmas 17.-20. gs. (1979). Rīga: Zinātne.

Niedre, Uģis. (2004). Mājvieta: brīvdabas muzeja Ār-Luiku dzīvojamā rija vēstures laiktelpā: sēta, muiža, pagasts, draudze, ļaudis, tikumi, netikumi, notikumi, 1420-2000: kultūrvēsturisks un etnogrāfisks lūkojums. Rīga: Zinātne.

Pieminekļu valdes Brīvdabas mūzejs. (1938). [Rīga]: Pieminekļu valde.

Roze, Daina. (2013, aug./sept.). Latviskais dārzs: [par dārzu kā Latvijas kultūrainavas sastāvdaļu un tam raksturīgajiem augiem: ar īsām ziņām par aut.]. Latvijas Architektūra, Nr. 108, 82.-86. lpp.

Senā latviešu sēta dažādos etnogrāfiskos novados. (1941). No: J. Jaunzems. Latvijas PSR ITK Valsts vēsturiskā muzeja Brīvdabas muzejs (229.-233. lpp.). [Rīga]: Valsts vēsturiskais mūzejs.

Vēveris, Ervins, Kuplais, Mārtiņš. (1986). Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā = В Латвийском этнографическом музее под открытым небом = In the Latvian Ethnographic Open-air Museum: [fotoalbums]. Rīga: Avots.