The Latvian Farmstead, 16th–21st Century
In addition to being an economic production unit, the farmstead is the spatial microcosm of a Latvian. It is considered Latvians’ most common residential model, where the Latvian feeling for space combined with beauty and utility and harmonizing with natural rhythms. The farmstead is the economic centre for a family, firmed by a fenced in group of buildings placed around a yard. The more well-to-do the traditional farmstead was, the more buildings it had. The Latvian farmstead witnessed the unfolding the lives of its dwellers from the cradle to the grave. Both work and recreation took place here, festivities were celebrated and rituals performed.
Berķis, Aivars, Bruņiniece, Daina, Hānbergs, Ēriks. (2007). 100 lauku sētas Latvijā. Rīga: Jumava.
Berķis, Aivars, Hānbergs, Ēriks, Ziedonis, Imants. (2001). Lauku sēta ir gudra. Rīga: Jumava.
Brīvdiena Brīvdabas muzejā: ceļvedis bērniem. (1992). Rīga: [Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs].
Cimermanis, Saulvedis. (1969). Latviešu tautas dzīves pieminekļi: celtnes un to iekārta. Rīga: Zinātne.
Jaunzems, Jānis. (1943). Kurzemes sēta: etnografisks apcerējums. [B.v.]: V. Tepfera izdevums.
Jānis Krēsliņš: latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs = Jānis Krēsliņš: researcher of Latvian traditional culture. (2015). Rīga: Neputns.
Kundziņš, Pauls. (1934). Latviešu tautas celtniecība. Rīga: Grāmatu draugs.
Kundziņš, Pauls. (1974). Latvju sēta. [Stokholma]: Daugava.
Kuplais, Mārtiņš, Kursīte, Janīna, Niedre, Uģis, Mintaurs, Mārtiņš, Kreišmane, Līga. (2022). Piemineklis lauku sētai: Turaidas pagasta zemnieku sētu uzmērojumi (1973–1976) Turaidas muzejrezervāta krājumā: katalogs. [Siguldas novads]: Turaidas muzejrezervāts.
Kursīte-Pakule, Janīna. (2014). Latvieša māja. Rīga: Rundas.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs: ceļvedis. (2015). [Rīga]: Zinātne.
Latvijas lauku apmetņu un to celtniecības vēstures problēmas 17.-20. gs. (1979). Rīga: Zinātne.
Niedre, Uģis. (2004). Mājvieta: brīvdabas muzeja Ār-Luiku dzīvojamā rija vēstures laiktelpā: sēta, muiža, pagasts, draudze, ļaudis, tikumi, netikumi, notikumi, 1420-2000: kultūrvēsturisks un etnogrāfisks lūkojums. Rīga: Zinātne.
Pieminekļu valdes Brīvdabas mūzejs. (1938). [Rīga]: Pieminekļu valde.
Roze, Daina. (2013, aug./sept.). Latviskais dārzs: [par dārzu kā Latvijas kultūrainavas sastāvdaļu un tam raksturīgajiem augiem: ar īsām ziņām par aut.]. Latvijas Architektūra, Nr. 108, 82.-86. lpp.
Vēveris, Ervins, Kuplais, Mārtiņš. (1986). Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā = В Латвийском этнографическом музее под открытым небом = In the Latvian Ethnographic Open-air Museum: [fotoalbums]. Rīga: Avots.
Aress. (1930, 1. febr.). Pirmais brīvdabas muzejs Latvijā. Mans Žurnāls, Nr. 2, 138. lpp.
Gaile, Zaiga. (1982, 1. jūl.). Zemnieku sēta. Māksla, Nr. 3, 9.-12. lpp.
Kundziņš, Pauls. (1943, 1. janv.). Latvju sēta. Latvju Mēnešraksts, Nr. 1, 17.-37. lpp.
Liepniece, A. (1983, 13. okt.). Viensēta „brauc ” uz ciematu. Cīņa, Nr. 234, 2. lpp.
Ziltis, A. (1924, 1. aug.). Senatnes aizsardzība un viņas uzdevumi. Nedēļa, Nr. 31, 25.-26. lpp.