post_img

The Latvian Farmstead, 16th–21st Century

In addition to being an economic production unit, the farmstead is the spatial microcosm of a Latvian. It is considered Latvians’ most common residential model, where the Latvian feeling for space combined with beauty and utility and harmonizing with natural rhythms. The farmstead is the economic centre for a family, firmed by a fenced in group of buildings placed around a yard. The more well-to-do the traditional farmstead was, the more buildings it had. The Latvian farmstead witnessed the unfolding the lives of its dwellers from the cradle to the grave. Both work and recreation took place here, festivities were celebrated and rituals performed.

Berķis, Aivars, Bruņiniece, Daina, Hānbergs, Ēriks. (2007). 100 lauku sētas Latvijā. Rīga: Jumava.

Berķis, Aivars, Hānbergs, Ēriks, Ziedonis, Imants. (2001). Lauku sēta ir gudra. Rīga: Jumava.

Bīlenšteins, Augusts. (2001). Atsevišķa ēkas latviešu zemnieku sētā. No: Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti. 1. sēj. (57.-130. lpp.). Rīga: Jumava.

Bīlenšteins, Augusts. (2001). Viensētas un ciemi. No: Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti. 1. sēj. (135.-151. lpp.). Rīga: Jumava.

Brīvdiena Brīvdabas muzejā: ceļvedis bērniem. (1992). Rīga: [Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs].

Cimermanis, Saulvedis. (1969). Latviešu tautas dzīves pieminekļi: celtnes un to iekārta. Rīga: Zinātne.

Jaunzems, Jānis. (1943). Kurzemes sēta: etnografisks apcerējums. [B.v.]: V. Tepfera izdevums.

Jānis Krēsliņš: latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs = Jānis Krēsliņš: researcher of Latvian traditional culture. (2015). Rīga: Neputns.

Kundziņš, Pauls. (1934). Latviešu tautas celtniecība. Rīga: Grāmatu draugs.

Kundziņš, Pauls. (1974). Latvju sēta. [Stokholma]: Daugava.

Kuplais, Mārtiņš. (2004). Latvieša sēta: [enciklopēdija par latvieša dzīvi savā sētā]. Rīga: Zvaigzne ABC.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. (1978). Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs: [muzeja darbs un ekspozīcija]. Rīga: Zinātne.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs: ceļvedis. (2015). [Rīga]: Zinātne.

Latvijas lauku apmetņu un to celtniecības vēstures problēmas 17.-20. gs. (1979). Rīga: Zinātne.

Niedre, Uģis. (2004). Mājvieta: brīvdabas muzeja Ār-Luiku dzīvojamā rija vēstures laiktelpā: sēta, muiža, pagasts, draudze, ļaudis, tikumi, netikumi, notikumi, 1420-2000: kultūrvēsturisks un etnogrāfisks lūkojums. Rīga: Zinātne.

Pieminekļu valdes Brīvdabas mūzejs. (1938). [Rīga]: Pieminekļu valde.

Roze, Daina. (2013, aug./sept.). Latviskais dārzs: [par dārzu kā Latvijas kultūrainavas sastāvdaļu un tam raksturīgajiem augiem: ar īsām ziņām par aut.]. Latvijas Architektūra, Nr. 108, 82.-86. lpp.

Senā latviešu sēta dažādos etnogrāfiskos novados. (1941). No: J. Jaunzems. Latvijas PSR ITK Valsts vēsturiskā muzeja Brīvdabas muzejs (229.-233. lpp.). [Rīga]: Valsts vēsturiskais mūzejs.

Vēveris, Ervins, Kuplais, Mārtiņš. (1986). Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā = В Латвийском этнографическом музее под открытым небом = In the Latvian Ethnographic Open-air Museum: [fotoalbums]. Rīga: Avots.