post_img

Rudzu maize

Tradicionālā rudzu maize ir svarīga latviešu materiālās un garīgās kultūras daļa, kas saistās ar tautas identitāti un ir tās nozīmīgs simbols. Gadsimtiem ilgi rudzu maize latvietim ir bijusi dienišķā maize. Joprojām maizi cep pašu mājās, savu kukulīti izcept piedāvā ceptuvēs, lauku sētās un muzejos. Rudzu maize latvietim simbolizē mājas un, uzturoties ilgāk prom no Latvijas, daudzi ilgojoties tieši pēc rupjmaizes garšas.

Čekstere, Indra. (2017). Ar maizi saistītā leksika K. Karuļa „Latviešu etimoloģijas vārdnīcā”. No: Amor vincit omnia. Konstantīns Karulis dzīvē un darbos (77.−87. lpp.). Rīga: Zinātne.

Čekstere,  Indra. (2004). Mūsu maize = Our daily bread. Rīga: Hanzas maiznīca; Latvijas etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs. 128 lpp.

Maizes grāmata. (2008). Sakārtojusi Vija Ancāne. Rīga: Zvaigzne ABC. 103 lpp.

Latviešu tautas ēdieni. Latvijas vēstures institūta etnogrāfisko ekspedīciju materiāli. (2009). Sastādītāja Linda Dumpe. Rīga: Zinātne. 287 lpp.

Kursīte, Janīna. (2012). Virtuves vārdene. Rīga: Rundas. 992 lpp.

Līdeks, Osvalds. (1991). Latviešu svētki. Latviešu svinamās dienas. Prof. K. Strauberga redakcijā. Rīga: Scientia. 269 lpp.

Latviešu tautas ticējumi. (1991). Sakrājis un sakārtojis prof. P. Šmits. I-IV, atkārtots izdevums. Rīga: Neatkarīgā teātra „Kabata” grāmatu apgāds.

Maizes cepšana. (1990). No: Latvju Raksti. II (52.−56. lpp.). Paris.

Straubergs, Kārlis. (1936). Alūksnes mācītāja Dāvīda Celaka ziņojums konsistorijai par latviešu bēru paražām 1664. gadā. No: Senatne un Māksla, Nr. 2, 117.−125. lpp.

Straubergs, Kārlis. (1941). Latviešu buramie vārdi II. Rīga: Latviešu folkloras krātuve; Valsts papīru spiestuve un naudas kaltuve. 827 lpp.

Straubergs, Kārlis. (1944). Latviešu tautas paražas. Rīga: Latvju grāmata. 606 lpp.

Ziedonis, Imants. (1986). Poēma par maizi. Viddivvārpā. Rīga: Liesma. 151 lpp. (latviešu un krievu valodā).