Kategoriju Arhīvi: Aktualitātes

Vecpiebalgā svinēs dzejnieka Kārļa Skalbes 140. dzimšanas dienu

koncerts_karlim_skalbem_140Pieminot izcilo dzejnieku, rakstnieku, politiķi un sabiedrisko darbinieku Kārli Skalbi, K. Skalbes memoriālais muzejs „Saulrieti”, komponists Jānis Lūsēns, operdziedātāja Kristīne Zadovska un aktieris Mārtiņš Vilsons aicina uz koncertu „Pasakas un meldijas” Vecpiebalgas Luterāņu baznīcā 16. augustā plkst. 19.00.

Kārļa Skalbes (7.11.1879.−15.04.1945.) dzīvei un daiļradei veltītais memoriālais muzejs „Saulrieti” Vecpiebalgā šajā dienā piedāvās apmeklētājiem iepazīties ar dzejnieka piemiņas lietām no muzeja kolekcijām, kas ikdienā nav apmeklētājiem pieejamas. Īpašas dāvanas dzejniekam, viņa rokraksti un lietas, kas pavadījušas Kārli Skalbi bēgļa gaitās 1945. gada rudenī, fotoattēli un dažādos laikos tapuši mākslas darbi būs aplūkojami ekspresizstādē „Visas domas ap Latviju vijas…”. Ikvienu ciemiņu „Saulrietos” sagaidīs ar tēju Lielajā Godu istabā, bet kā apliecinājumu Kārļa Skalbes īpašajai vietai latviešu sirdīs, muzeja darbinieki aicina piespraust pie apģērba šajā dienā kādu ziedu. Kārlis Skalbe, vasarās dzīvojot savā dzimtajā Vecpiebalgā, mīlēja ielikt kādu kliņģerītes vai citu lauku ziediņu pogcaurumā. Nereti Skalbju ģimene un draugi šādi rotājās arī dažādos svētkos un izbraucienos zaļumos. Kliņģerītes bija dzejnieka mīļākās puķes. Tāpat ikviens aicināts aiziet ar kādu saulainu ziedu uz Vaktskalniņu pie „Saulrietiem”, kur dzejnieks apglabāts.

Vakarā Vecpiebalgas baznīcā, kur Kārlis Skalbe 1879. gada vēlā rudenī kristīts, skanēs komponista Jāņa Lūsēna dziesmas ar Kārļa Skalbes vārdiem Kristīnes Zadovskas izpildījumā, bet Latviešu Pasakķēniņa pasakās ielūkoties palīdzēs Mārtiņš Vilsons.

 

Informāciju sagatavoja:
Līva Grudule
Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāja
Tālr.: 26573868
E-pasts: liva.grudule@vecpiebalga.lv
www.piebalgasmuzeji.lv

Latvijas Nacionālās bibliotēkas radošās darbnīcas „Redzi! Radi! Pavairo!”

Latvijas Nacionālā bibliotēka piedāvā bezmaksas radošās darbnīcas mūzikas un mākslas festivālā Laba Daba 2019. gada 3. augustā Līgatnes pagasta „Ratniekos”.

LNB radošās darbnīcas saturiski balstītas Latvijas kultūras kanonā un pastāvīgajā ekspozīcijā „Grāmata Latvijā”. Festivāla dalībniekiem būs iespēja līdzdarbojoties uzzināt aizraujošus faktus par mūsu kultūras vēsturi un šodienu.

Dalībnieki varēs sietspiedes tehnikā apdrukāt savus tekstila izstrādājumus ar Virtakas ieža zīmēm vai citiem grafikas elementiem, vienlaikus izzinot, ko šīs zīmes vēsta. Grafikas darbnīcā varēs veidot augstspieduma iespiedformu jeb klišeju un drukāt uz papīra, kā arī strādāt ar iepriekš sagatavotām iespiedformām – zīmogiem. Būs iespēja aplūkot un palasīt dažādus izdevumus, kas saistīti ar Latvijas kultūras kanona vērtībām. Jaunākā skolas vecuma bērni tiks aicināti meklēt Latvijas kultūras kanona dārgumus bērnu literatūrā. Darbnīcu norises laikā būs iespēja uzzināt par Latvijas Nacionālās bibliotēkas plašo piedāvājumu, kas lielai daļai festivāla apmeklētāju – studējošajai jaunatnei – kļūs aktuāls rudenī.

 

Vairāk informācijas:
Anita Smeltere
Latvijas Nacionālā bibliotēka
projekta “Latvijas kultūras kanons” koordinatore
ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” muzejpedagoģe
anita.smeltere@lnb.lv

Gaujienas Vītolsvētki

No 19. līdz 27. jūlijam Gaujienu pieskandinās Vītolēni − radošā vasaras mūzikas nometne. 150 dalībnieki vecumā no 10−18 gadiem izbaudīs saspringta darba un dzirkstoša prieka pilnu nedēļu, muzicēs un dziedās kopā ar profesionāliem mūziķiem, pedagogiem un brīvprātīgajiem darbiniekiem, lai Jāzepa Vītola 156. dzimšanas dienu atzīmētu ar skaistiem koncertiem.

Nometne Vītolēni notiek kopš 2003. gada, lai turpinātu dižā skaņraža Jāzepa Vītola galveno mērķi – veidot muzikāli izglītotu tautu. Jaunieši attīsta profesionālo meistarību un noslēguma koncertā kopā ar Latvijas amatierkoriem atklāj īpašo Dziesmusvētku sajūtu. Šeit Latvijas kultūras kanonā iekļautā Jāzepa Vītola „Gaismas pils” kopkora izpildījumā skan katru gadu.
Šogad koncertā notiks komponista Andra Riekstiņa minioperas „Vecīša cimdiņš” pirmatskaņojums. No mēģinājumiem brīvajā laikā ikviens piedalās dažādās mākslas darbnīcās, sporta spēlēs, teātra nodarbībās, laivu braucienos, ekskursijās pa Gaujienu un muzeju „Anniņas”, nakts trasītē un citās aizraujošās aktivitātēs. Vītolēnu klātbūtne Gaujienai piešķir ko īpašu. Mūzikas skaņas, pa celiņiem plūstošie bērnu bariņi mēģinājumu starplaikos, prieks, jaunas tikšanās, intensīvi mēģinājumi, sajūsma koncertos un asaras, atvadoties nometnes noslēgumā…

Nometni organizē biedrība „Vītolēni” sadarbībā ar Gaujienas pagasta pārvaldi un kultūras iestādēm, atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Apes novada dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, SIA Vidzemes papīrs, SIA Very Berry, Latvijas Galda Hokeja Federācija, Situation Balticum no Zviedrijas u. c.

Gaujienas īpašā gaisotne, ko rada „Anniņu” apkārtne, bērnu un pieaugušo kopīgie koncerti ļauj pārliecināties par mūzikas vienojošo spēku. Skatītāju un dalībnieku pozitīvās atsauksmes par iepriekšējo gadu svētkiem ļauj mums ticēt, ka kultūras vērtības, kas mūs vieno, palīdzēs tradīcijām turpināties.
Mīļi gaidīti uz bezmaksas koncertiem „Jāzepa Vītola paradīzē − Gaujienā!”

 

Informāciju sagatavoja:
Ineta Riepniece
Jāzepa Vītola muzeja „Anniņas” vadītāja
E-pasts: muzejs@gaujiena.lv

Romāna „Mērnieku laiki” 140. jubilejas svinību uzvedums

mernieku_laiku_140_jubilejas_uzvedums2019. gada 20. jūlijā plkst. 20.00 Alauksta estrādē gaidāms Vecpiebalgas novada tradicionālo svētku „Vecpiebalga atver durvis” šī gada centrālais notikums − Brāļu Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki” 140. jubilejas uzvedums „Slātaviešu un čangaliešu satikšanās bez laika robežām”. Latviešu pirmā romāna jubileju vecpiebaldzēni atzīmēs, aicinot skatītājus uz brīvdabas izrādi, kas tapusi pēc romāna motīviem. Pēc 27 gadu pārtraukuma leģendārajā Alauksta estrādē atkal satiksies slātavieši un čangalieši, izskanēs Ķenča lūgšana un Pietuka Krustiņa „Augstā dziesma”. Uzvedumā piedalīsies Vecpiebalgas novada amatiermākslas kolektīvi un skatītāju iemīlētais amatierteātris „Sumaisītis”.

Lasīt vairāk

 

Informāciju sagatavoja:
Līva Grudule
Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāja
Tālr.: 26573868
E-pasts: liva.grudule@vecpiebalga.lv

Brāļu Kaudzīšu muzejam „Kalna Kaibēni” − 90

„Kalna Kaibēni” un K. Kugras darinātās „Mērnieku laiku” varoņu skulptūras „Kalna Kaibēnu” dārzā. Foto: Aivars Ošiņš.
„Kalna Kaibēni” un K. Kugras darinātās „Mērnieku laiku” varoņu skulptūras „Kalna Kaibēnu” dārzā. Foto: Aivars Ošiņš.

Latvijas vecākajam memoriālajam muzejam „Kalna Kaibēni” 2019. gadā  aprit 90 gadi. Šo nozīmīgo notikumu Vecpiebalgas novada pašvaldība un Piebalgas muzeju apvienība „Orisāre” atzīmēs 2019. gada 5. jūlijā plkst. 18.00 „Kalna Kaibēnos”, reizē atklājot Vecpiebalgas novada svētku „Vecpiebalga atver durvis 2019” mēnesi.

Pasākuma programmā svinīga svētku atklāšana un dārza svētki. Satikšanās ar pagātni foto izstādē, iespēja pārlapot senās viesu grāmatas un dalīties atmiņu stāstos par „Kalna Kaibēniem”.

Lasīt vairāk

 

Informāciju sagatavoja:
Līva Grudule
Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāja
Tālr.: 26573868
E-pasts: liva.grudule@vecpiebalga.lv

Brīvdabas muzejs aicina sagaidīt Vasaras saulgriežus pie jūras

Vasaras saulgriežu svinības „Vītolniekos”
Vasaras saulgriežu svinības „Vītolniekos”

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija Rucavas novada Papes Ķoņu ciemā zvejnieka sēta „Vītolnieki” ielūdz uz Vasaras saulgriežu svinībām piektdien, 21. jūnijā, no plkst. 17.00 līdz rīta gaismai. Jau 12. reizi rucavnieki gaidīs visus svinēt gribētājus ar dažādām jestrām izdarībām – izdziedāšanu un aplīgošanu, rotaļām un dančiem pie ugunskura, īpašo goda mielastu, lāpu gājienu un saules pavadīšanu jūrā –, lai kopīgi sagaidītu gada īsāko nakti. Arī šogad par līgotājiem īpaši parūpēsies Rucavas tradīciju kluba sievas.

Lasīt vairāk

 

Informāciju sagatavoja:
Eva Pētersone-Birzleja
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja
Kultūras pasākumu organizatore
Tālr.: +371 67994106
E-pasts: eva.birzleja@brivdabasmuzejs.lv
www.brivdabasmuzejs.lv

Kanona dārgumu meklēšana bērnu literatūrā

radosa_darbnica_Kur_paslepies_LKKLatvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā cikla „Ģimeņu sestdiena” ietvaros notika radošā darbnīca „Kur paslēpies LKK?”. Darbnīcā kopīgi tika atklāts mistisko vārdu – kultūra, kanons, vērtība – noslēpums un meklēti pierādījumi, ka Latvijas kultūras kanons (LKK) atrodams daudzviet bērnu literatūrā. Dārgumus bērni meklēja, skatoties apkārt un ielūkojoties grāmatās. Kad tie bija salasīti un pielīmēti, bērni tos apzīmogoja, lai nepazūd un labāk saglabājas atmiņās.

Piedāvājam iedvesmoties un izmantot metodisko materiālu arī jūsu bibliotēkā, skolā vai bērnudārzā. Ieteicamais dalībnieku vecums 5−10 gadi.

Sagatavojiet nepieciešamās grāmatas, izdrukājiet darba lapas, sagrieziet un sajauciet attēlus! Lai patīkama darbošanās un dārgumu meklēšana!

 

Papildu informācija:
Anita Smeltere
Projekta „Kultūras kanons” koordinatore
Ekspozīcijas „Grāmata Latvijā” muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv

Starptautiskais Porcelāna apgleznošanas simpozijs

porcelana_apgleznosanas_simpozijs_2019No 2019. gada 5. līdz 14. jūnijam Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) rīko Starptautisko Porcelāna apgleznošanas simpoziju „KOPĀ 2019”. Simpozija fokusā – apgleznotais porcelāns, programmā radošais darbs, pieredzes apmaiņa, paraugdemonstrējumi un meistarklases. Simpozija izstāde būs skatāma no 2019. gada 14. jūnija līdz 11. jūlijam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7).

Simpozija mērķis ir uzturēt kontaktus un veicināt sadarbību starp dažādu valstu māksliniekiem, mākslas augstskolām, pedagogiem un studentiem. Šogad simpozijā piedalās 25 dažādu nozaru mākslinieki, tiks pārstāvētas 11 valstis – Vācija, Turcija, Dienvidkoreja, Kanāda, Spānija, Polija, Krievija, Igaunija, Somija, Amerika un, protams, Latvija.

Latvijas porcelāna tradīcijas veidojušās kopš 19. gadsimta vidus. S. M. Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika, Jesena porcelāna fabrika, „Baltars” un citas porcelāna apgleznošanas darbnīcas, Rūdolfs Pelše un LMA Keramikas katedra, Rīgas Porcelāna rūpnīca, Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļa – tie ir Latvijas porcelāna vēstures simboli, kas veidojuši un pilnveidojuši porcelāna apgleznošanas tradīciju Latvijā, lai nestu Latvijas porcelāna vārdu pasaulē. Porcelāna apgleznošanas darbnīcas „Baltars” mākslas porcelāns sajūsminājis daudzus un šodien tas ir ietverts Latvijas kultūras kanonā.

Ar domu „Lai ienāk arī porcelānā 20. gadsimts” 1983. gadā keramiķei Silvijai Šmidkenai izdevās aizsākt porcelāna apgleznošanas simpoziju tradīciju, iesaistot tajā dažādu nozaru māksliniekus. Pirmais Porcelāna apgleznošanas simpozijs notika Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) Dzintaru radošajā namā Jūrmalā, tad ilgus gadus pasākums norisinājās LMS mākslas un izglītības centrā Zvārtavas pilī, kur ir izveidota un apskatāma krāšņa apgleznotā porcelāna kolekcija. Simpozijā radīto apgleznotā porcelāna darbu eksperimentālais raksturs, tradīciju robežu pārkāpšana un radošā novitāte ir tās īpašības, kas padara mūsdienu mākslinieku darbus atšķirīgus no industriālā porcelāna vai vēsturisko paraugu atražošanas. Porcelāna apgleznošanas meistardarbnīcu vada māksliniece Inese Brants. Simpozija kuratore LMA asoc. prof. Ženija Loginova.

Simpoziju atbalsta: Memoriālo muzeju apvienība, Raiņa un Aspazijas vasarnīca, SIA „Merrild”, SIA „VeloSock”, Mālpils Kultūras nams, SIA „Ornandum”.

 

Papildu informācija:
Ženija Loginova
Simpozija kuratore
Tālr.: 29774138
E-pasts: loginova@inbox.lv
www.memorialiemuzeji.lv

Informāciju sagatavoja:
Kaspars Zalāns
Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: 29486114

Brīvdabas muzejs aicina uz Maija dziedājumiem

Maija dziedājumi. Publicitātes foto
Maija dziedājumi. Publicitātes foto

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs arī šogad aicina visus interesentus uz Maija dziedājumiem svētdien, 12. maijā, no 12.30 līdz 13.30, ko jau tradicionāli pavadīs Svētā katoļu mise un Marijas dziesmu dziedāšana pie Gutu sādžas krucifiksa muzeja Latgales ciemā.

Maija dziedājumus 12.30 iesāks svētā katoļu mise Eleonorvilas kapelā, kuru šogad vadīs priesteris Arnis Maziļevskis. Pēc mises visi apmeklētāji tiks aicināti pievienoties latgaliešu sadzīves dziesmu ansamblim „Olūteņš”, kas dziedās tā dēvētās Marijas dziesmas pie Gutu sādžas krucifiksa.

Maija dziedājumi pie krusta ir jauna tradīcija Brīvdabas muzejā, bet sena tradīcija Latgalē un Augšzemē. Krusts Latgales katoliskajās tradīcijās ir pārdomu un apstāšanās vieta, kur galvu pacelt uz augšu, noņemt cepuri, atdot godu Dievam. Maija dievkalpojumus ļaudis savulaik sauca par dzīduošana pi krusta un noturēja pēc pašu ierosmes.

Lasīt vairāk

 

Informāciju sagatavoja: 
Harita Maniņa
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: (+371) 67994106
E-pasts: harita.manina@brivdabasmuzejs.lv