Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Godinot pirmo latviešu romānu, 2025. gada 16. janvārī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē (Pulka ielā 8, Rīgā) tiks atklāta izstāde „Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai”.
2025. gadā Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – LNRMM) svinēs savu simtgadi, topošā izstāde „Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai” ir daļa no aizsāktā izstāžu cikla, kas atklāj muzeja krājuma daudzveidību un starpdisciplinaritāti, šoreiz pievēršoties kino mākslas un literāru darbu mijiedarbībai un interpretācijām. Izstādes fokusā izvēlēts brāļu Reiņa (1839–1920) un Matīsa (1848–1926) Kaudzīšu romāns „Mērnieku laiki” (1879), kam 2024. gadā tika atzīmēta 145. jubileja kopš tā pirmpublicēšanas. Brāļu Kaudzīšu kolekcija ir nozīmīga arī LNRMM vēstures kontekstā. Pie tās veidošanas ir aktīvi darbojies muzeja dibinātājs, skolotājs un ģeologs Jānis Greste (1876–1951). 1926. gada pavasarī viņš uzsāk saraksti ar Matīsu Kaudzīti par viņa rakstnieka stūrīša izveidi, kas tā paša gada rudenī jau rezultējusies tādā materiālu vākumā, no kura varētu iekārtot ne vien stūrīti, bet pat veselu istabu. Iegūto priekšmetu vidū arī romāna „Mērnieku laiku” (1879) manuskripts un tīrraksts. Romāns „Mērnieku laiki” ir stāsts par robežām – kā fiziskām, tā garīgām. Tas ir arī stāsts par mums, latviešiem, par mūsu identitātes, ētiskajām un morālajām robežām. Kas mēs bijām, esam un būsim nākotnē? Katra „Mērnieku laiku” interpretācija notiek savos mērnieku laikos – vai tā būtu zemes pārmērīšana ar cara Aleksandra II rīkojumu, vai kolektivizācija un privatizācija, vai globalizācija, ekoloģisku un ģeopolitisku satricinājumu laiks – mēs atrodamies mūžīgajos „Mērnieku laikos”.
„Tāpēc arī mūsu scenārijs „Mērnieku laiku” varbūtējai trešajai ekranizācijai ir atvērts un nepabeigts, veidots pēc kartēšanas principiem, kur galvenais ir nevis rezultāts, bet saišu un kopsakarību meklējumi. Izstāde uzdod jautājumu – kādas robežas mēs varam un gribam novilkt šodien?” – aicina aizdomāties izstādes kuratore Kristīne Želve.
Brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiki” ir latviešu mūžīgais romāns, kuru var lasīt, pārlasīt, bet nekad nevar izlasīt – ikreiz, atkal paņemot to rokās, var brīnīties par divām lietām – cik precīzi mēs visi tur esam ierakstīti un ka tajā atkal un atkal ir iespējam atrast ko jaunu, iepriekš garām palaistu vai līdz galam neatskārstu.
Tāpēc šai izstādei, kurā satiekas literatūra un kino, ir dots nosaukums „Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai”, jo „Mērnieku laiku” pārlasīšana un interpretēšana – pētniecībā, teātrī, kino, – nekad nebūs pabeigta, slēgta, galīga. Īpaši šodien, 145 gadus pēc romāna uzrakstīšanas, kad atkal iet vaļā lielā pārmērīšana, un robežas vilktas, mainītas, pārkāptas un būvētas gan kartēs, gan cilvēku prātos.
Pirmā romāna latviešu literatūrā „Mērnieku laiki” interpretāciju vēsture ir bagāta un daudzveidīga – tas ticis pārizdots vairāk nekā 30 reizes, uzvests uz teātru skatuvēm arī vairāk nekā 30 reizes un 2 reizes ekranizēts – 1968. gadā Voldemāra Pūces režijā un 1991. – režisora Vara Braslas interpretācijā.
Izstādes veidotāji: Kuratore Kristīne Želve, māksliniece Ieva Stūre, pētniece Ilona Miezīte, skaņu ainavas autors Maksims Šenteļevs, projekta vadītāja Katrīna Kūkoja.
Radošā komanda: Liega Piešiņa, Roberts Skrajāns, Kaspars Balamovskis, Ilze Cihovska, Juris Janševskis, Jānis Ķīkulis, Vizma Virse, Inga Malta, Annija Luīze Pentjuša, Elīna Kursīte, Gints Romanovskis, Emīlija Zobena.
Krājuma priekšmetus restaurēja: Agris Strautmanis un Jānis Vilšķērsts.
Izstādi iekārtoja: Form Art Lab.
Īpašs paldies: Varim Braslam, Alvim Lapiņam, Skaidrai Deksnei, Jantai Mežai, Līvai Grudulei, kino provju dalībniekiem – Kristiānai, Gitai, Vinetai, Aleksandram, Ilvai, Uldim, Inai, Leonardai, Annijai, Ingai, Liegai, Katrīnai, kā arī mūsdienu Lienām – Zanei, Aijai, Lienai, Inesei, Ivetai, Guntai, Ingai, Līnai – par dalīšanos ar saviem personīgās pieredzes stāstiem.
Izstādē izmantoti materiāli no: Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja, LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, LNA Latvijas Valsts arhīva, LKA Rīgas Kino muzeja, Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre”, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas.
Partneri un atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, Valmiermuižas alus, Piebalgas muzeju apvienība „Orisāre”, Latvijas Nacionālais dabas muzejs, centrs MARTA, raidieraksts „Nobīde”, SIA „Eko Sēta Pluss”.
Izstāde būs skatāma līdz 2025. gada 30. decembrim. Izstādes darba laiks: P., O., C., Pk.: 10.00–16.30; T.: 10.00–19.00.
Ieeja izstādē: bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs
Režisora Paula Dombrovska dokumentālā filma „Vairāk kā deja” stāsta par Toronto latviešu tautas deju kolektīva „Daugaviņa” ceļu uz 2023. gada Dziesmu un Deju svētkiem Rīgā. Filmas centrā ir ilggadējā deju kolektīva vadītāja Selga Apse. Viņas vadībā „Daugaviņa” turpina uzturēt latviešu valodu un tradīcijas multikulturālajā vidē Toronto, lai tālāk tās nodotu nākamajām paaudzēm. Arhīvu kadri no 20. gadsimta 60. gadiem atklāj Kanādas latviešu pirmos soļus un viņu pūles saglabāt savu identitāti svešumā. Filma uzdod jautājumu – kur ir manas mājas, un kas cilvēkus tik ļoti saista ar Latviju un latviešiem?
