Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Latvijas Nacionālā bibliotēka izdevusi piecas Latvijas kultūras kanona vērtību iedvesmotas maršruta lapas pastaigām vai autobraucieniem pa Krāslavu, Īli, Ventspils novada piekrasti, Mālpili un Purvciemu Rīgā. Maršruta lapas drukātā veidā pieejamas Ventspils, Siguldas, Krāslavas, Jelgavas un Rīgas tūrisma informācijas centros. Digitālā veidā maršruti pieejami Latvijas kultūras kanona tīmekļvietnes metodisko materiālu sadaļā.
Maršrutu pamatu veidojuši vietējie jaunieši, iepazīstinot ar savu apkaimi un vienlaikus aicinot pievērst uzmanību daudzveidīgajām Latvijas lauku un pilsētas ainavām, kā arī pastaigas vai autobrauciena laikā saskatīt gan Latvijas kultūras kanonā iekļautās vērtības, gan citas kultūrvēsturiski nozīmīgas vietas.
Jaunajos tūrisma maršrutos kultūra un daba ir ciešā simbiozē, saplūstot un izrietot viena no otras. Kalnā ir sena pils, no kuras paveras skats uz Daugavu. Kurzemes piekrastē ir vientuļa bāka, kas kādreiz brīdināja kuģus, bet tagad ir koncertzāle. Turklāt, izrādās, robeža, kur sākas un beidzas dabas ainava, nav nemaz tik viegli novelkama. Arī uz blokmājas jumta var justies kā kalnā un no augšas saredzēt upi trotuārā.
Maršruta lapu saturs balstīts Latvijas kultūras kanona konkursa (2021/2022) ietvaros tapušajos vidusskolēnu darbos. Konkursu rīko Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Kultūras ministriju, Valsts izglītības satura centru, Latvijas Nacionālo kultūras centru un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Tekstus un maršrutus adaptējusi Anete Konste, ilustrācijas un maršruta lapu dizainu izstrādājis Agris Bobrovs.
Satura autori: Krāslavas ģimnāzijas komanda – Laura Dzalbe, Jeļizaveta Abrosimova, Daniels Vagalis un skolotāja Inga Skerškāne; Jelgavas Mūzikas vidusskolas komanda – Gundega Māra Grūtupa, Eduards Liepiņš, Tomijs Endzelis un skolotāja Dagnija Jākobsone; Ventspils 6. vidusskolas komanda – Georgijs Kartašovs, Gļebs Vasiļjevs, Paula Lilienfelde un skolotāja Ineta Dejus; Rīgas 64. vidusskolas komanda – Viktorija Graubiņa, Beatrise Solima, Emīls Zvirbulis un skolotāja Inita Reimandova; kā arī Mālpils vidusskolas komanda – Ingars Jēkabsons, Elizabete Ģērmane, Kitija Stanke, Linda Verze un kultūrvēsturniece Ieva Pauloviča.
Maršruta lapas tapušas Latvijas kultūras kanona projekta ietvaros ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu.
Plašāka informācija: Anita Smeltere Muzejpedagoģe Latvijas Nacionālā bibliotēka E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, AS „Pasažieru vilciens” un Tukuma novada pašvaldību 3. maijā no plkst. 15.05 līdz plkst. 16.00 vilcienā „Tukums–Rīga” rīko zibakciju „#Ziedonim90”.
Iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa dzejoļa „Pats sev 90 gadu jubilejā vilcienā Ķemeri–Saulkrasti”, dzejnieka dzimšanas dienā 3. maijā simboliskā laikā – trijos un piecās minūtēs pasākuma organizatori aicina dzejnieka daiļrades cienītājus lasīt Imanta Ziedoņa darbus jebkurā vietā Latvijā vai pievienoties akcijas rīkotājiem un latviešu dzejniekiem vilcienā „Tukums–Rīga”.
„Imanta Ziedoņa dzīve un daiļrade ir cieši saausta ar visu latvisko. Viņa atstātie nospiedumi plešas no Zilupes līdz Ventspilij, no Valkas līdz Liepājai, tāpēc ar šo akciju mudinām dzejnieka jubileju svinēt visiem un visur Latvijā”, stāsta RMM projektu vadītāja Katrīna Kūkoja.
Akcijas dalībnieki var dalīties ar video un attēliem, lietojot tēmturi #Ziedonim90. Aicinām sekot RMM un sadarbības partneru sociālo tīklu kontiem visas dienas garumā.
„Laikā, kad visa pumpurainā daba aicina rosīties, aicinām 3. maijā pievienoties zibakcijas stundā un noskandēt Ziedoņa dzejoli par prieku sev un ļautiņiem par prieku. Arī pārējās Ziedoņa jubilejas iniciatīvas atvērtas ikvienam, kurš vēlas svinēt Ziedoni: virtuālā izstāde būs pieejama no jebkuras pasaules malas, savukārt pop-up izstādi un diskusiju par apsveikumu un dāvanu tradīcijām varēs piedzīvot 10. maijā RMM”, atklāj LULFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone.
Savukārt 10. maijā plkst. 18.00 RMM kultūrtelpā „Tintnīca” notiks diskusija un virtuālās izstādes atvēršana „Runā (p)ar Ziedoni”. Diskusijā piedalīsies literatūrzinātnieki Ausma Cimdiņa, Andra Konste un Jānis Oga, vēsturnieks Kaspars Zellis, RMM mākslas eksperte Zanda Šumska, Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite. Sarunu vadīs literatūrzinātniece, LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone. Pasākuma laikā pop-up izstādē varēs aplūkot dažādus apsveikumus un dāvanas, kuras dzejnieks saņēmis svētkos no saviem laikabiedriem, tuviniekiem un talanta cienītājiem.
Imants Ziedonis
Pats sev 90 gadu jubilejā vilcienā Ķemeri–Saulkrasti
Es šai vilcienā braucu pa zaķi.
Pirmīt kontroliere gāja
Un jau daudzus no vecajiem zēniem
Izsēdināja.
Kontroliere bez izkapts
Dzīves elektrovilciena īdoša,
Ar zilu lenti uz rokas
Un standziņām, mazām un spīdošām.
Pat ne štata kontroliere,
Bet, kā mēdz būt tagad, – sabiedriska.
Izknieba robiņu biļetē:
– Tālāk neder. Izkāpt –
Vienkārši pateica:
– Tālāk neder. Kāp laukā! –
Citus izsvieda Babītē,
Citus – Zasulaukā.
Bet vēl Bulduros sitām kārtis
Un vienā bariņā sēdējām…
Baigi ir aiziet pirmajam,
Baigi ir palikt pēdējam.
Nupat izskrējām cauri Rīgai,
Cauri puteņiem, sarmai un salnām.
Bet biļete man bija
Tikai līdz Torņakalnam…
Pēc dažām minūtēm
Vilciens būs Vecmīlgrāvī.
Cilvēki, krāpiet nāvi,
Apzodziet nāvi!
Un, ja kāds jums teiks – tas nav godīgi,
Neklausiet tiem!
Katrs grib braukt līdz galam –
Līdz saviem Saulkrastiem.
Un tālāk?
Tālāk vilcieni neiet.
Raudiet vai smejiet,
Tālāk neiet.
Papildu informācija:
Zane Brūvere-Kvēpa
Sabiedrisko attiecību vadītāja, mājaslapas redaktore
Rakstniecības un mūzikas muzejs
Tālr.: 67221956, 20007178
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Skulptūra „Rozes mātei”. Autors: Oļegs Skarainis. Foto no R. Blaumaņa memoriālā muzeja „Braki” arhīva.
Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki”, Madonas novada Ērgļu apvienības pārvalde, biedrība „Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums” aicina 7.–9. klašu skolēnus un vidusskolu, ģimnāziju, vidējo profesionālo un speciālo mācību iestāžu audzēkņus piedalīties rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas 19. konkursā.
Darbi jāiesūta līdz 2023. gada 20. oktobrim. Ar piedāvātajām konkursa tēmām un nolikumu var iepazīties ŠEIT.
Laureāti saņems naudas prēmijas un veicināšanas balvas. Konkursa rezultāti būs apskatāmi pēc 2023. gada 15. novembra „Braku” muzeja mājaslapā www.braki.lv.
Informāciju sagatavoja:
Zinta Saulīte
Braku muzeja vadītāja
E-pasts: braki2@inbox.lv
Tālr.: 64871569, 26388629
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Noslēdzies vienpadsmitais Latvijas kultūras kanona konkurss. Publicitātes foto.
2023. gada 10. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Latvijas kultūras kanona konkursa finālā tikās 14 skolu komandas no visas Latvijas, lai prezentētu īstenotos jaunrades darbus un akcijas, kas tapušas, izmantojot mākslas valodu sociāli, politiski, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu jautājumu risināšanā. Žūrijas komisija, kas vērtēja jauniešu prezentācijas, vienbalsīgi atzina, ka šis konkursa gads izcēlās ar ļoti emocionālu finālu, jo visas komandas savus jaunrades darbus un akcijas bija praktiski un jēgpilni īstenojuši savās skolās un pilsētās.
Pirmo vietu konkursā ieguva Jūrmalas Majoru vidusskola komanda par īstenoto projektu „Vienkārši NĒ!” Ukrainas atbalstam, otro vietu – Rīgas Hanzas vidusskolas komanda par mākslas telpā „Provodņiks” organizēto izstādi „Latvija pēdējā vietā”, bet trešā vieta tika piešķirta divām skolām – Rīgas 64. vidusskolas komandai, kas skolā īstenoja radošas pārvērtības, un Ādažu Brīvās Valdorfa skolas komandai, kas īstenoja akciju „Esi īsts, nemīz!”. Specbalvu par uzvaru erudīcijas viktorīnā par Latvijas kultūras kanonu saņēma Jēkabpils Valsts ģimnāzijas komanda.
Kultūras ministrijas speciālbalva tika pasniegta Rīgas 64. vidusskolas komandai, kura konkursa finālā prezentēja savu pretstāvi vienveidīgajam un vienmuļajam, īstenojot skolas telpās mākslas akciju. Sadarbojoties skolas jauniešiem, absolventiem un māksliniekiem, vienotā iniciatīvā tika apgleznotas neremontēto skolas gaiteņu sienas, kuras tagad pārsteidz ar radošo izdomu un krāsainību.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas specbalvas tika piešķirtas Krāslavas ģimnāzijas komandai (jaunrades darbs – dokumentālā filma „Krāslavai (ne?) būt”) par vietējo problēmu aktualizēšanu un uzņēmību, kā arī Brocēnu vidusskolas komandai (jaunrades projekts „PRETstāves stāsti”) par mutvārdu vēstures nozīmes aktualizēšanu un argumentāciju.
Programmas „Latvijas skolas soma” specbalvu saņēma Ādažu Brīvās Valdorfa skolas komanda, aicinot jauniešus būt pašiem, būt īstiem, nebaidīties novilkt savas maskas, lai kādas tās būtu. Komanda prezentēja arī uzsāktās iniciatīvas attīstības scenārijus, apliecinot vēlmi turpināt iesākto darbu arī pēc konkursa.
Mākslinieces Ievas Stalšenes specbalva tika pasniegta komandai no Rīgas Hanzas vidusskolas. Sadarbībā ar mākslinieci tiks atkārtoti eksponēti darbi no projekta „Latvija pēdējā vietā”. Izstāde būs skatāma no 30. marta apvienības POP UPs organizētajā grupas izstādē (Alksnāja ielā 16, Rīgā), kopā ar tādām Latvijas māksliniecēm kā Elīna Semane, Ieva Stalšene, Katrīna Ieva, Aleksandra Frederika Krastiņa, Sunya (Santa Kristiāna Krūze) un citiem.
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija specbalvu piešķīra Ogres tehnikuma komandai par videospēli, kas ir labs piemērs tam, kā saistošā veidā skaidrot laikmetīgo mākslu un tās simbolus.
Projekta „Skola 2030” specbalvu saņēma Ogres tehnikuma komandas virtuālās spēles tehniskais izveidotājs un Liepājas Raiņa 6. vidusskolas komanda par perfektu performanci.
Skolu komandu veikumu vērtēja žūrija astoņu ekspertu sastāvā: Anda Laķe, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, prorektore zinātniskajā darbā, konkursa kuratore, Anita Smeltere, Latvijas Nacionālās bibliotēkas muzejpedagoģe, Lolita Rūsiņa, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte, Lelde Kristiāna Paeglīte, Latvijas Nacionālā kultūras centra programmas „Latvijas skolas soma” eksperte satura un metodikas jautājumos, Inga Krišāne, Projekta „Skola 2030” mācību jomas „Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā” vecākā eksperte, Beāte Lielmane, Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja, Ieva Stalšene, māksliniece un scenogrāfe, Anna Andersone, teātra kritiķe, Satori.lv ziņu redaktore.
Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa, vērtējot jauniešu paveikto, uzsver, ka „šī gada konkursa temats ļāva jauniešiem paskatīties uz Latvijas kultūras kanonā iekļautajām vērtībām un laikmetīgo mākslu kā iedarbīgu instrumentu, kas dod iespēju mākslas valodā apliecināt vērtības, pievērst uzmanību aktuāliem jautājumiem un veicināt pārmaiņas. Jauniešu ieinteresētā attieksme un aktīvā iesaiste liecināja, ka gatavošanās konkursam un dalība finālā deva iespēju paplašināt priekšstatus par kultūras un mākslas lomu nozīmīgu jautājumu risināšanā, gan veidojot un prezentējot savu skatījumu, gan iepazīstoties ar citu pilsētu un reģionu komandu paveikto”.
Latvijas Nacionālā kultūras centra programmas „Latvijas skolas soma” eksperte satura un metodikas jautājumos Lelde Kristiāna Paeglīte Kultūras kanona konkursa kārtās piedalās jau vairākus gadus un atzīst, ka vēl nekad iepriekš finālā nav bijis tāds miers: „Liekas, ka žūrija vēl nekad nebija uzdevusi tik maz jautājumu. Un tas tā bija ne tikai precīzā laika rāmja dēļ, viss gluži vienkārši bija skaidrs. To, ka jaunieši šī konkursa tēmā iedziļinājās ar patiesi dzirkstošām acīm, asiem prātiem un pārliecinošām domām un argumentiem, varēja manīt jau 1. kārtā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās 10.martā pulcējās vienaudži, kas drosmīgi atklāja savas sagatavotās tēmas, kas nebūt nebija vieglas. Un cik ļoti komandas viena otru atbalstīja! Mazliet pazuda sajūta, ka tas ir konkurss, jo zālē valdīja kopā sanākšanas sajūta, daloties domās, viedokļos un pārdzīvojumos par sev un sabiedrībai aktuālām tēmām, kā arī ieklausīšanās vienam otrā.”
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane kā konkursa lielāko ieguvumu vērtē tēmas izvēli, kas ļāva „jauniešiem radošos veidos pievērsties aktuālām un sabiedrībai neērtām problēmām, apkārtējos pārsteidzot, mulsinot, smīdinot un aizkustinot”.
Iespaidos par konkursu dalās māksliniece Ieva Stalšene: „Konkursa žūrijā biju pirmo reizi, un šī gada tēma cieši saistīta ar manu radošo praksi un personīgo nostāju, līdz ar to, man ir liels prieks gan par jauniešiem, kas realizēja patiešām augstvērtīgas iniciatīvas, gan par konkursa pastāvēšanu kopumā.”
Konkursa finālā tikās Smiltenes vidusskola, divas komandas no Ogres tehnikuma, Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Liepājas Raiņa 6. vidusskola, Brocēnu vidusskola, Krāslavas ģimnāzija, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Jūrmalas Majoru vidusskola, Ikšķiles vidusskola, Rīgas Juglas vidusskola, Rīgas Hanzas vidusskola un Rīgas 64. vidusskola.
Konkursu organizē LKA kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Valsts izglītības satura centru, projektu „Skola 2030”, Latvijas Nacionālo bibliotēku, kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma”, Latvijas Nacionālo kultūras centru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. Sirsnīgi pateicamies konkursa sadarbības partneriem un atbalstītājiem, kas nodrošināja balvas visiem konkursa dalībniekiem: Latvijas Nacionālajai operai un baletam, „Dirty Deal Teatro”, Latvijas Leļļu teātrim, Dailes teātrim, Daugavpils teātrim, Latgales vēstniecībai „GORS”, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Jaunajam Rīgas teātrim, Vidzemes koncertzālei „Cēsis”, Latvijas Nacionālajam teātrim, Ģertrūdes ielas teātrim, Valmieras drāmas teātrim, Liepājas teātrim, Liepājas koncertzālei „Lielais dzintars”, „Latvijas Koncerti”, „Purpurs” un „Zaļā bāze”.
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
22. februārī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā Ojāra Vācieša ielā 6a) notiks izcilā valodnieka Jāņa Endzelīna (1873–1961) 150. dzimšanas dienai veltīts pasākums. Jānis Endzelīns ir baltistikas kā valodniecības nozares pamatlicējs un viens no pasaulē visatzītākajiem latviešu zinātniekiem.
Vakarā piedalīsies filoloģijas doktore, valodniece Sarma Kļaviņa, kas, ievadot Endzelīnam veltīto pasākumu ciklu, 6. februārī Rīgas Latviešu biedrībā jau uzstājās ar priekšlasījumu par dižā valodnieka dzīvi un darbu – „Cildinātais un apkarotais Jānis Endzelīns. 150. gadskārta”. Šoreiz Sarma Kļaviņa pastāstīs par Endzelīna darbību laikā no 1909. līdz 1920. gadam, kad valodnieks strādāja Harkivas universitātē Ukrainā.
Pasākumā piedalīsies arī Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēni un latviešu valodas skolotāji. Tiks lasīti Endzelīna publicistiskas ievirzes darbi un kāda vēstule, tāpat arī Jāņa Akuratera „Kalpa zēna vasaras” fragments, kuru Endzelīns izraudzījās un iekļāva savā „Lettisches Lesebuch” (Heidelberga, 1922). Pasākumā varēs dzirdēt arī paša Endzelīna balsi.
Vakarā atmiņās par savu vectēvu Jāni Endzelīnu dalīsies komponists Imants Zemzaris, savukārt par sastapšanos ar Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcu pastāstīs literatūrvēsturnieks Ilgonis Bērsons.
Ieejas maksa: 2,00 EUR; skolēniem, studentiem, senioriem: 1,50 EUR.
Pasākumu rīko Jāņa Akuratera muzejs un Memoriālo muzeju apvienība.
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Foto: Kristians Luhaers
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina izglītības darbiniekus, bibliotekārus un citus interesantus pieteikties tiešsaistes lekciju kursam „Latvijas kultūras kanons astoņās nozarēs”. Programmas mērķis ir rosināt padziļināti izpētīt Latvijas kultūras kanona vērtības, iepazīstot nozīmīgākos pieturas punktus dažādās kultūras nozarēs. Lekcijas lasīs LNB Pētniecības un interpretācijas centra muzejpedagoģe Anita Smeltere. Dalība bez maksas.
Norises laiks un vieta: 2023. gada februāra un marta ceturtdienās tiešsaistē Zoom platformā plkst. 16.00–17.00.
Plānotie norišu datumi un programmā iekļautie temati:
9. februāris. Arhitektūra un dizains – no stulpiņa līdz Rundāles pilij
16. februāris. Tautas tradīcijas – vērtības, kas sakņojas pagātnē, turpinās mūsdienās
23. februāris. Kino mākslas vērtības – pagrieziena punkti kino vēsturē
2. marts. Skatuves māksla – netveramā klātbūtne
9. marts. Vizuālās mākslas joma – konkrētu personību radīti konkrēti darbi
16. marts. Mūzikas nozares vērtības – individuāli izcelti skaņdarbi
23. marts. Latvijas estētiskā daudzveidība ainavās, kas veidojušās dabas apstākļu un cilvēku mijiedarbībā
30. marts. Literatūras pieminekļi – latviešu valodas, kultūras un domāšanas konspekts
Dalībniekiem būs iespēja saņemt LNB apliecību par dalību kursā (12 stundas). Pieteikšanās līdz 8. februārim, aizpildot PIETEIKUMU.
Apgūstot šo programmu, dalībnieki pratīs: orientēties Latvijas kultūras nozīmīgākajos pieturas punktos dažādās kultūras nozarēs, sekmēt Latvijas kultūras mantojuma savdabības un vērtības apzināšanos, sniedzot ieguldījumu sabiedrības izglītošanā, jo īpaši skolās un jauniešu vidū; izzināt un saskatīt kultūras kanona vērtību savstarpējo saikni kā arī labi orientēties vietnē https://kulturaskanons.lv/, savā profesionālajā darbībā sniedzot atbalstu izglītojamajiem.
Informāciju sagatavoja: Anita Smeltere
Muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Publicitātes attēls.
2023. gada 26. janvārī plkst. 14.00–16.00 Turaidas muzejrezervāta Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā notiks diskusija „Lauku sēta – piemineklis latviskajam dzīves veidam vai dzīvs organisms” un kataloga „Piemineklis lauku sētai: Turaidas pagasta zemnieku sētu uzmērojumi (1973–1976) Turaidas muzejrezervāta krājumā” atvēršana.
Diskusijā piedalīsies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, jaunizdotā kataloga sastādītāji un autori: Līga Kreišmane, Dāvis Beitlers, Mārtiņš Kuplais, Janīna Kursīte, Mārtiņš Mintaurs, Uģis Niedre. Diskusiju vadīs Turaidas muzejrezervāta sadarbības un kultūras mantojuma projektu vadītājs Guntis Zemītis. Diskusija veltīta pieminekļu aizsardzības simtgadei Latvijā.
Plkst. 15.00 notiks kataloga „Piemineklis lauku sētai: Turaidas pagasta zemnieku sētu uzmērojumi (1973–1976) Turaidas muzejrezervāta krājumā” atvēršana, piedaloties kataloga izdošanas iniciatoriem un veidotājiem – Annai Jurkānei, Līgai Kreišmanei, Dāvim Beitleram, Vijai Stikānei.
Šis katalogs ir kā simbolisks piemineklis lauku sētai un ceļ godā tieši uzmērojumus un situācijas piefiksējumus. Līdz mūsdienām daudzas no tradicionālajām lauku saimniecībām nav saglabājušās vai ir ievērojami pārbūvētas. Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas 139 uzmērojumu zīmējumi un skices par 17 Turaidas pagasta lauku sētām. Tie tapuši pagājušā gadsimta 70. gadu pirmajā pusē, kad muzejs uzsāka bijušā Turaidas pagasta lauku sētu apzināšanu. Grāmatā publicēti Viļa Druģa, Pētera Jurkāna un Zigurda Ērika Vītola veiktie uzmērojumu zīmējumi, kā arī pētnieku raksti.
Pateicoties publicētajiem uzmērojumiem un pētnieku Māriņa Mintaura, Uģa Niedres, Janīnas Kursītes, Mārtiņa Kuplā un Līgas Kreišmanes rakstiem, grāmata būs vērtīgs ieguvums ne vien novadniekiem un novada pētniekiem, tautas celtniecības vai kultūrvides fiksēšanas interesentiem, bet katram, kuru saista un uzrunā latviskās kultūrtelpas veidošanās.
Dalība pasākumā ir bez maksas. Detalizētāka informācija pieejama, zvanot pa tālruni 29384512 vai rakstot uz e-pastu: pasts@turaida-muzejs.lv.
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
2023. gada 13. janvārī plkst. 10.00–17.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rīkotā Latvijas Kultūras kanona konkursa seminārs 2. kārtas dalībniekiem. Radošajā seminārā „Protesta formas un izpausmes laikmetīgajā mākslā” konkursa rīkotāji piedāvās skolēniem kultūras un radošā sektora profesionāļu lekcijas-pieredzes stāstus par mākslas un protestu lomu sabiedrībai nozīmīgu problēmu aktualizēšanā, kā arī par sociālā aktīvisma izpausmes formām mākslas darbos un kultūrtelpā.
Radošo semināru organizē LKA kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Valsts izglītības satura centru, projektu „Skola 2030”, Latvijas Nacionālo kultūras centru, kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma” un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. Seminārā 15 skolēnu komandām, kas pārliecinoši sevi pierādīja konkursa pirmajā kārtā, lekciju un pieredzes stāstu formātā organizatori piedāvās iespēju paplašināt redzesloku, izzināt protesta formas dažādās mākslas jomās, kā arī nodrošinās individuālas konsultācijas ar semināra lektoriem, lai sagatavotos konkursa fināla uzdevumam. Iespēja attālināti (platformā Zoom) piedalīties seminārā būs arī komandām, kas netika uz otro kārtu un finālu.
Seminārā karikatūrists Gatis Šļūka dalīsies savā redzējumā par to, kā protestā atrast ironiju un humoru, žurnālists un televīzijas raidījumu veidotājs Guntis Bojārs stāstīs par veidiem, kā ikdienas norisēs pamanīt, izcelt un vistrāpīgāk runāt par neviennozīmīgo. Savukārt biedrības „Ascendum” valdes priekšsēdētāja Antonija Skopa pievērsīsies dažādām formām, kas ļauj vēstījumam efektīvāk sasniegt auditoriju, kā piemērus ļaujot skolēniem iepazīt projektus „Prieka un drosmes vasara”, „Zaļgalvis” un „Satori”.
Semināra otrajā daļā par neērtajām tēmām laikmetīgajā mākslā stāstīs māksliniece Ieva Stalšene, jaunības un pretstāves tēmai Latvijas kino pievērsīsies režisors Matīss Kaža, bet dramaturģe un režisore Krista Burāne vērtēs iespējas pilsoniskās aktivitātes pārvērst mākslā.
Dalību konkursa otrajā kārtā turpina 15 skolu komandas. No Vidzemes reģiona – Smiltenes vidusskola, Ogres tehnikums un Ādažu Brīvā Valdorfa skola. No Kurzemes – Liepājas Raiņa 6. vidusskola un Brocēnu vidusskola. No Latgales – Krāslavas ģimnāzija un Jēkabpils Valsts ģimnāzija. No Zemgales – Jūrmalas Majoru vidusskola, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija, Ikšķiles vidusskola un Ogres Valsts ģimnāzija. No Rīgas un Pierīgas – Rīgas Juglas vidusskola, Rīgas Hanzas vidusskola, Rīgas 64. vidusskola un Ogres tehnikums.
Informāciju sagatavoja: Aija Lūse
Konkursa projekta vadītājas asistente, sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Kultūras akadēmija
E-pasts: aija.luse@lka.edu.lv
Tālr.: 29107218
Sorry, this entry is only available in Deutsch and Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in this site default language. You may click one of the links to switch the site language to another available language.
Ilustrācijā izmantota fotogrāfija no Raiņa lugas „Uguns un nakts” iestudējuma Jaunajā Rīgas teātrī 1911. gadā. Spīdolas lomā Lilija Ērika. LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājums.
Latvijas kultūras kanona (LKK) tīmekļvietne kulturaskanons.lv pilnībā tulkota vācu valodā, tādējādi informāciju par Latvijas kultūras nozīmīgākajām vērtībām padarot starptautiski plašāk pieejamu un vienlaikus iezīmējot Latvijas kultūras vēsturiskās saiknes ar vācvalodīgajām valstīm un vācu kultūru.
LKK iekļautas 108 vērtības, kuras eksperti izraudzījušies astoņās nozarēs – tautas tradīcijas, arhitektūra un dizains, skatuves māksla, literatūra, vizuālā māksla, mūzika, kino un ainavas. Kanona tīmekļvietne ir vērtīgs un uzticams izziņas avots, ar kuru ārvalstu interesentiem uzsākt Latvijas kultūras iepazīšanu. Mājaslapā pieejami ne tikai nozares ekspertu teksti, bet arī bagātīgs audiovizuālo materiālu klāsts. Jau vairākus gadus kanona tīmekļvietne pieejama angļu valodā.
Vairākas LKK vērtības saistītas ar vācu kultūru un vācvalodīgajām valstīm. Komponists Johans Gotfrīds Mītels (1728–1788), kas strādājis Rīgā par Svētā Pētera baznīcas ērģelnieku, pirmos divdesmit piecus dzīves gadus aizvadījis Vācijā. Viņa mūzika, kas atrodas starp baroku un klasicismu, tiek dēvēta par spožu, neordināru un novatorisku. Savukārt literatūras nozarē izceltajā Jāņa Poruka darbā „Pērļu zvejnieks” (1895) pirmoreiz latviešu literatūrā tik plaši tēlota konkrētas Rietumeiropas pilsētas – Drēzdenes – vide, kultūra un cilvēki. Jānis Jaunsudrabiņš (1877–1962), kurš kanonā ierakstīts divās nozarēs – vizuālajā mākslā un literatūrā – Otrā pasaules kara beigās, nevēloties sadarboties ar komunistisko režīmu, devās bēgļu gaitās, un viņa mūžs noslēdzās Vācijā.
Savukārt vienu no pasaulē pazīstamākajām Latvijas dizaina vērtībām – fotoaparātu Minox – izgudroja konstruktors Valters Caps (1905–2003). Sākoties Otrajam pasaules karam, viņš devās uz Berlīni, kur bija viens no uzņēmuma Minox dibinātājiem, bet pēcāk lielāko mūža daļu strādāja par konstruktoru Šveicē. Ar šo valsti saistīta arī izcilā latviešu dzejnieka Raiņa (1865–1929) kanonā iekļautā dzejas krājuma „Gals un sākums” tapšana, dzejniekam mitinoties trimdā Šveicē.
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Dižkokle. Foto: Andris Barbans.
15. decembrī plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijā 15 minūšu garā priekšnesumā Ziemassvētki tiks ieskandināti ar pasaules lielāko kokli. Dižkokli un tās mazākās māsiņas spēlēs Malvīne Mantiniece, Rozīte Katrīna Spīča, Dzintars Lipors, Zane Sniķere un Dzintars Jēkabs Spīčs. Ieeja bez maksas.
Dižkokli 1947. gadā izgudroja Eduards Krauksts no Aizputes, bet kopiju šī gada februārī izgatavoja kokļu meistars Rihards Valters no Druvienas. Tagad dižkokles kopija, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam, ir Rīgas Latviešu biedrības rīcībā, bet oriģinālu varēsim apskatīt Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā nākamgad.
Kā skan pasaulē lielākā kokle daži laimīgie šovasar jau būs dzirdējuši dižkokles daudzinājumā Rīgas Latviešu biedrībā, Brīvdabas Etnogrāfiskajā muzejā, Tautas muzikantu svētkos Barkavā, pasaules koklētāju koncertā Kocēnos un valsts svētku koncertā Kamardē. Ar savu vienreizēji neatkārtojamo skaņu un iespaidīgajiem izmēriem dižkokle jau pārsteigusi tautas mūzikas instrumentu lielākos ekspertus – etnomuzikologu Valdi Muktupāvelu, Latvijas slavenākos koklētājus – Laimu Jansoni, Latvīti Cirsi un Ansi Jansonu.
Ziemassvētku gaidīšanas laikā mēs ilgojamies gaismas un siltuma. Varbūt gaisma un siltums var nākt no kokles?
Latvijas Nacionālā bibliotēka izdevusi piecas Latvijas kultūras kanona vērtību iedvesmotas maršruta lapas pastaigām vai autobraucieniem pa Krāslavu, Īli, Ventspils novada piekrasti, Mālpili un Purvciemu Rīgā. Maršruta lapas drukātā veidā pieejamas Ventspils, Siguldas, Krāslavas, Jelgavas un Rīgas tūrisma informācijas centros. Digitālā veidā maršruti pieejami Latvijas kultūras kanona tīmekļvietnes metodisko materiālu sadaļā.
