Kategoriju Arhīvi: Aktualitātes

Sākusies pieteikšanās desmitajam Kultūras kanona konkursam

Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) aicina 10.–12. klašu un profesionālās izglītības skolu vecāko kursu audzēkņus pieteikties Latvijas kultūras kanona konkursam „[Jaunība un] pretstāve kultūras kanonā un laikmetīgajā mākslā”. Konkursa mērķis ir padziļināt jauniešu izpratni par Latvijas kultūras kanonā iekļautajām kultūras norisēm un notikumiem, attīstīt prasmes diskutēt par kultūras un mākslas nozīmi sociāli, politiski, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu jautājumu risināšanā, kā arī stiprināt jauniešu priekšstatus par iespējām mākslas valodā apliecināt noteiktas vērtības un virzīt sabiedrības attīstībai nozīmīgas pārmaiņas. Turpināt lasīt Sākusies pieteikšanās desmitajam Kultūras kanona konkursam

Forums „Visi mūsu dziesmusvētki”

Mežaparka Lielajā estrādē jeb Sidraba birzī Rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – RMM) turpina darbu pie Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītās pastāvīgās ekspozīcijas „Dziesmusvētku telpa” izveides. To plānots atklāt 2023. gadā – dziesmu svētku tradīcijas 150-gadē.

2022. gada 16. septembrī RMM aicina Latvijas atmiņu institūciju (muzeju, bibliotēku un arhīvu) darbiniekus un sadarbības partnerus uz forumu „Visi mūsu dziesmusvētki”, lai iepazīstinātu ar Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas „Dziesmusvētku telpa” saturu, iecerēm un sadarbības modeļiem. Forums notiks Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, tiks nodrošināta pasākuma tiešraide.

Tiešraide būs vērojama rmm.lv, lsm.lv, delfi.lv, diena.lv, kā arī rīkotāju un sadarbības partneru sociālās tīmekļa vietnes Facebook lapās.

Daļa foruma būs veltīta turpmākajiem sadarbības principiem starp institūcijām 150 gadu ilgās dziesmu un deju svētku vēstures datu vākšanā un saglabāšanā, lai nodrošinātu to pieejamību plašai sabiedrībai. Tāpat forumā iecerēts diskutēt par zināšanu pārnesi un jaunajām prasmēm digitālajā laikmetā. Būs iespēja iepazīt dziesmusvētku personību stāstus, kā arī uzzināt vairāk par datu vākšanas principiem dažādos Latvijas novados.

RMM direktore Iveta Ruskule stāsta: „Ceļš uz ekspozīciju kā primāri muzejisku dziesmusvētku reprezentācijas, izziņas, estētiska baudījuma un emocionāla līdzpārdzīvojuma vietu ir paplašinājies līdz iecerei par ilgtspējīgu un savstarpēji atbalstošu tradīcijas mantojuma vācēju, glabātāju un pētnieku sadarbību, lai katrā kultūras institūcijā vāktās un glabātās ziņas par dziesmusvētku procesa norisēm un dalībniekiem varētu kļūt pieejamas apvienotā resursā par šīs latviešu nācijai izšķirīgi svarīgās tradīcijas nepārtrauktību laikā, telpā, kultūras un dzimtu atmiņā. Citiem vārdiem sakot – lai šodienas vidusskolēns no pirmajiem tenoriem kādā Rīgas korī varētu atrast faktus par sava vecātēva brāļa gaitām Valdemārpils kora tenoros, kurš 1938.gada jūlijā kopā ar Talsu un Ventspils novada koriem piedalījies Valdemārpils pirmajās dziesmu dienās, bet pirms tam bijis viens no IX Vispārējo dziesmu svētku kopkora dziedātājiem Rīgā virsdiriģentu Teodora Reitera, Teodora Kalniņa un Emīla Melngaiļa vadībā”.

Ekspozīcija „Dziesmusvētku telpa” būs bagātīgi izzinoša, vienlaikus interaktīva un mūsdienīga, un tās izveide ir aktīvs process, kurā iesaistās gan dziesmu un deju svētku tradīcijas dalībnieki, gan valsts, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Ekspozīcijas saturā aptvertas visas tradīcijas attīstībai būtiskās nozares, kā arī interesentiem būs pieejami ar dziesmusvētku izpēti saistītie materiāli, piemēram, svētku repertuāru krājumi, literatūra par tradīcijai būtiskām personībām un norisēm, informācija par dalībniekiem no visiem Latvijas novadiem, kā arī svētku dalībnieku un skatītāju pieredzes stāsti.

Paredzēts, ka ekspozīcija atradīsies divos stāvos, tās pamatā būs četri stūrakmeņi – multimediāla instalācija „Lielākais koris pasaulē”, vizuāla un skaniska svētku norišu laika līnija, meditācijas vietas kormūzikas klausīšanās krēslos un aktivitāšu telpa, kura tiks atvēlēta tam, lai varētu satikties visi dziesmusvētku tradīcijā iesaistītie – gan dalībnieki, gan arī to veidotāji, kā arī būs iespēja rīkot seminārus, maināmās izstādes un īstenot muzejpedagoģiskās nodarbības.

Plašāka informācija foruma „Visi mūsu dziesmusvētki” PROGRAMMĀ (PDF).

Sadarbības partneri: Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais Kultūras centrs, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Ziemeļrīgas Kultūras apvienība un Muzeju biedrība.

 

Papildu informācija: 

Zane Brūvere-Kvēpa
RMM Sabiedrisko attiecību vadītāja
E-pasts: zane.bruvere-kvepa@rmm.lv
Tālr.: 20007178

Linda Ertmane
LNKC Sabiedrisko attiecību vadītāja
E-pasts: linda.ertmane@lnkc.gov.lv
Tālr.:  67228985

Leonarda Ķestere
RMM Attīstības un sadarbības vadītāja
E-pasts: leonarda.kestere@rmm.lv
Tālr.: 29489150

Izstāde „Rainis un jūra”

No 2022. gada 10. septembra līdz 2023. gada 31. maijam Raiņa un Aspazija vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, būs skatāma izstāde „Rainis un jūra”, kas vēstīs ne tikai par Raiņa un jūras attiecībām, bet arī par mūsdienu cilvēku un jūras mijiedarbi. Izstādes atklāšana 10. septembrī plkst. 15.00.

Izstāde iekļaujas projektā „Rainis un jūra”, kura mērķis ir aktualizēt un radošā veidā atspoguļot Raiņa un jūras attiecības, atklājot to poētisko dažādību dzejā, aplūkot tās sadzīviskā un filozofiskā līmenī, kā arī iesaistošā un uz sadarbību vērstā veidā veicināt sabiedrības izpratni par jūras un piekrastes teritorijas problēmjautājumiem 21. gadsimtā.

Raiņa un jūras attiecību interpretācija ir viena no galvenajām muzeja komunikācijas tēmām. Raiņa dzīves laikā nemitīgā tiekšanās pēc jūras vērojama vairākos līmeņos: praktiskajā – māju sajūtas, veselības un iedvesmas meklējumos –, literārajā un filozofiskajā – jūtu, ideju, indivīda un sabiedrības attiecību definēšanā, patības un dzīves jēgas meklējumos.

Izstādes satura un vizuālās koncepcijas pamatā izmantoti spilgtākie Raiņa jūru izteicošie tēli, simboli un krāsas, kas atklāj gan Raiņa un jūras attiecību filozofisko līmeni, gan dzīves vides apzināto izvēli, tiecoties pēc dzīves kvalitātes uzlabošanas, kuru sniedz jūras tuvums. Satura vēstījumā par svarīgiem atzīti Rakstniecības un mūzikas krājuma materiāli (dzejas rokraksti, fotogrāfijas, vēstules, personīgās lietas) un dizaina valoda gan kā līdzeklis, kas izgaismo un atklāj materiālo un nemateriālo Raiņa mantojumu, gan kā pašvērtība un jaunrades rīks, kas, ietverot sevī Raiņa idejas, kļūst par vizuāli ietilpīgiem un interpretācijai labvēlīgiem mākslas darbiem.

Izstādi papildina mūsdienu cilvēka un jūras attiecību atainojums, atspoguļojot jūrmalnieku stāstus par jūras nozīmi viņu dzīvē. Iedvesmojoties no Raiņa idejām par katra indivīda un cilvēces vienlīdzīgu nozīmīgumu un atbildību pasaules priekšā, ar mākslas palīdzību tiks rosināta pastarpināta diskusija – kā vienoties par kopējām vērtībām jūras kā nākotnes resursa saglabāšanā. Izstāde tapusi, sadarbojoties Raiņa un Aspazijas muzeja speciālistei Lindai Grīnbergai un dizaineram Reinim Ducmanim.

Izstādes laikā notiks dažādi pasākumi: kultūrvēsturiskas pastaigas pa Raiņa un Aspazijas dzīvesvietām Jūrmalā, skicēšanas nodarbība pie jūras, kā arī oktobrī norisināsies zinātniskie lasījumi un diskusija par cilvēka, kultūras un vides mijiedarbības jautājumiem Raiņa laikā un mūsdienās. Pasākumu norises laiki tiks izziņoti atsevišķi.

 

Papildu informācija:
Linda Grīnberga
Raiņa un Aspazijas vasarnīcas speciāliste
E-pasts: linda.grinberga@memorialiemuzeji.lv
Tālr.: 28739599

Jauna kultūras kanona orientēšanās spēle

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina 1. septembri, Zinību dienu, atzīmēt Gaismas pilī, piedaloties Latvijas kultūras kanona (LKK) vērtībām veltītā orientēšanās spēlē un apmeklējot izstādes.

Sākot ar 1. septembri, orientēšanās spēles Gaismas pilī uzdevumu lapu ikviens var bez maksas saņemt LNB Klientu apkalpošanas centrā (1. stāvā). Spēles dalībnieki aicināti staigāt pa ēku, meklēt kultūras kanona karodziņus un atrast atbildes uz intriģējošiem, ar LKK vērtībām saistītiem, jautājumiem. Šogad LNB apmeklētājiem pieejama jau piektā orientēšanās spēle Gaismas pilī, kas tradicionāli tiek atklāta mācību gada sākumā un ir izglītojoši izklaidējoša aktivitāte gan dažādu vecumu skolēniem, gan citiem interesentiem.

Orientēšanās spēle ļauj iepazīt gan kanona vērtības, gan LNB plašā krājuma daudzveidību – Gaismas pilī glabājas ne tikai dažādu veidu grāmatas, bet arī kartes, notis, rokraksti, plakāti, skaņu plates un daudz citu aizraujošu materiālu.

Latvijas kultūras kanons ir dārgumu krātuve, kurā izcelti visu laiku nozīmīgākie kultūras sasniegumi. Tajā iekļautās vērtības atspoguļo Latvijas literatūras, mūzikas, vizuālās mākslas, arhitektūras un dizaina, skatuves mākslas, kino, tautas tradīciju un ainavu skaistumu un daudzveidību. Tīmekļvietne kulturaskanons.lv ir vērtīgs uzziņas avots gan skolēniem, gan ikvienam, kas vēlas iepazīt Latvijas kultūras zelta fondu.

 

Informāciju sagatavoja:
Maija Treile
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 29631741
E-pasts: maija.treile@lnb.lv

Konference „Nauda Latvijā no neatkarības atjaunošanas līdz mūsdienām”

2022. gada 18. augustā no plkst. 9.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē 4. maija Deklarācijas klubs sadarbībā ar Latvijas Republikas Saeimu, Latvijas Banku, LNB un Vidzemes Augstskolu rīko augsta līmeņa konferenci „Nauda Latvijā no neatkarības atjaunošanas līdz mūsdienām”. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas finanšu un ekonomiskās neatkarības atjaunošanas nozīmīgumam, kurā izšķirīga loma bija arī centrālās bankas darbības atjaunošanai un ātrai, izlēmīgai rīcībai.

Konferences tiešraide būs skatāma tiešsaistē www.4maijs.lv.

PROGRAMMA

Pirms 30 gadiem tika atjaunota Latvijas finanšu un ekonomiskā neatkarība. Šis process bija tikpat nozīmīgs un sarežģīts kā politiskās neatkarības atjaunošana, un viens no tā centrālajiem notikumiem bija naudas reforma.

Konferenci atbalsta Valsts prezidenta kanceleja, Finanšu ministrija, VAS „Latvijas Loto”, Konrāda Adenauera fonds.

Maestro Raimonda Paula vasaras koncerts Duntes muižā

Komponists Raimonds Pauls. Foto: Jānis Deinats.

2. jūlijā plkst. 20.00 Duntes muižas parkā notiks komponista Raimonda Paula vasaras brīvdabas koncerts, kurā izskanēs populārākās Raimonda Paula melodijas. Kopā ar Maestro būs Latvijas Radio bigbends, piedalīsies grupa „Framest”, kā arī talantīgās dziedātājas Paula Saija un Elza Rozentāle. Koncerta īpašais notikums – Raimonda Paula pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tapušās džezroka mistērijas „Spēļu nakts Duntes krogā” atskaņojums un Minhauzena ierašanās.

Biļetes „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā.

 

Papildu informācija:
Inese Breidaga
„Minhauzena muzeja” kultūras metodiķe
E-pasts: minhauzens@minhauzens.lv
Tālr.: 26576056

Kultūras mantojuma pētniecības vasaras skola

No 2022. gada 15. līdz 19. augustam notiks vasaras skola „Raksti un rokraksti” jeb „Meklējot metodes un materiālus: Dienvidkurzemes arhitektūras, mākslas un kultūras mantojuma pētniecība”. Skolā tiks uzņemti 12 kultūras mantojuma pētniecībā ieinteresēti bakalaura, maģistra un doktora programmu studenti, kuri mācās Latvijas Mākslas akadēmijā, Latvijas Kultūras akadēmijā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī citās Latvijas augstskolās. Starp vasaras skolas uzdevumiem būs iespēja Liepājā pētīt Nikolausa Sefrensa jaunākā baznīcas altāra retablu, iepazīt tradicionālos tērpus, apmeklēt latviešu viensētas Bārtā, Rucavā un Nīcā, kā arī Liepājas muzejā apskatīt stulpiņu.

VASARAS SKOLAS KOPSAVILKUMS (PDF)
PROGRAMMA (PDF)

Pieteikšanās, sūtot motivācijas vēstuli (līdz 200 vārdiem) un CV uz e-pastu vasarasskola2022@lma.lv līdz 2022. gada 6. jūnijam. Rezultātu paziņošana 13. jūnijā.

Studentiem, kas būs izturējuši konkursu, dalība vasaras skolā būs bez maksas, tiks segti viesnīcas izdevumi, kā arī apmaksāts transports Rīga–Liepāja–Rīga un ceļš uz Bārtu, Nīcu un Rucavu. Piedaloties vasaras skolā, studentiem ir iespēja saņemt divus kredītpunktus par nokārtotu C daļas izvēles kursu.

Rīko: Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Vasaras skolas programmas veidotājas: Dr.art. Daina Lāce, Dr.art. Inese Sirica, Dr.art. Katrīna Teivāne.

Vasaras skola tiek realizēta projekta „Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” /CARD ietvaros.

 

Papildu informācija:
E-pasts: vasarasskola2022@lma.lv
Tālr.: 20261131

Muzeju naktī godinās režisoru Rolandu Kalniņu

14. maijā plkst. 18.00–23.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) -1. stāva sagādes zonā jeb rampā (ieeja no Valguma ielas) notiks Muzeju nakts pasākums „Es dzīvoju vieglprātīgi!”. Tas veltīts kino režisora Rolanda Kalniņa simtgadei. Pasākuma gaitā interesenti varēs klausīties kino speciālistu lekcijas, kā arī skatīties R. Kalniņa filmu seansus un video intervijas ar Meistaru. Ieeja bez maksas.

Programma:

18.00      Vakara atklāšana

18.45      LNB direktora Andra Vilka uzruna

19.00      Kino kritiķes Dairas Āboliņas lekcija „Rolanda Kalniņa aktierkino”

19.30      Mākslas filma „Ceplis” (1972, 90 min)

21.00      Baltijas jūras valstu dokumentālo filmu foruma programmas veidotājas Zanes Balčus lekcija „Sarunas uz ekrāna”

21.30      Dokumentālā filma „Saruna ar karalieni” (1980, 20 min)

21.50      Video intervijas ar Rolandu Kalniņu par filmām un dzīvi (materiāli no Rīgas Kino muzeja krājuma)

23.00      Vakara noslēgums

Visa pasākuma laikā apmeklētāji varēs iegādāties atspirdzinājumus kafejnīcas „Ezītis miglā” busiņā. Maksājumus iespējams veikt gan skaidrā naudā, gan izmantojot bankas karti.

Aicinām ģērbties atbilstoši laikapstākļiem, jo telpas viena siena ir vaļēja.

 

Informāciju sagatavoja:
Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv

Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas 18. konkurss

Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki”, Ērgļu novada pašvaldība, biedrība „Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums” aicina 7.–9. klašu skolēnus un vidusskolu, ģimnāziju, vidējo profesionālo mācību iestāžu audzēkņus piedalīties rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas 18. konkursā.

Darbi jāiesūta līdz 2022. gada 21. oktobrim. Ar piedāvātajām konkursa tēmām un nolikumu var iepazīties ŠEIT.

 

Informāciju sagatavoja:
Zinta Saulīte
Braku muzeja vadītāja
E-pasts: braki2@inbox.lv
Tālr.: 64871569, 26498099