Kristofs Hāberlands 18. gadsimta otrajā pusē bija mūrnieks un būvmeistars Rīgā, kurš tajā laikā neierasti būvniecību uztvēra kā mākslinieciski konceptuālu uzdevumu. Atbilstoši Apgaismības laikmeta prasībām viņš sāka radīt jauno, moderno Rīgu, likvidējot viduslaiku paliekas pilsētas vidē. Kristofs Hāberlandu dēvē par klasicisma arhitektūras celmlauzi Rīgā. Īres namu, muižu un arī baznīcu celtniecībā gan Rīgā, gan arī daudzos objektos ārpus Rīgas viņš ieviesa klasicisma principus, tos radoši interpretējot, bet paliekot tā barokālajās izpausmēs.
Liela daļa no Kristofs Hāberlanda uzceltā ir īres nami Rīgas turīgajiem pilsoņiem. Lielākoties šīs ēkas atradās vecpilsētas galveno laukumu – Rāts laukuma un Pils laukuma tuvumā, kā arī gar Vecrīgas galvenajām ielām. Viņš prata šaurajos Vecrīgas gruntsgabalos radīt monumentālas arhitektūras iespaidu. Ēkām parasti bija trīs stāvi ar izbūvētu mansarda stāvu. Šajā laikā namu fasādē tika ieviests balkons, kurš parasti atradās ēkas centrā virs ieejas. Namu interjeros greznākās ir īpašnieka dzīvokļa un reprezentācijas telpas otrajā stāvā. Bieži vien interjerā īpaša vieta ierādīta apaļai vai ovālai telpai. Šāda ovāla zāle, kas atrodas Rīgas rātskungam Johanam Zamuelam Holanderam (1754–1799) 1787. gadā celtajā namā Šķūņu ielā 17, ir ne tikai skaistākā Hāberlanda radītā iekštelpa, bet izcilākais visa klasicisma posma interjers Rīgā. Ovālās zāles kolonnām un klasicisma raksturīgajiem ornamentiem rotātajā interjerā priekšroka tiek dota svinīguma un stila tīrības iespaidam, nevis omulībai. Ēka atrodas Šķūņu un Zirgu ielas stūrī un arī tās fasādē klasicisma principi interpretēti radoši un ļoti savdabīgi. Pie Hāberlanda spilgtākajiem veikumiem pieder arī viņa paša ģimenes nami, īpaši ēka Teātra ielā 6 (ap 1785) uz stūra ar Vāgnera ielu. Nama novietojums pret divām ielām ļāva būvmeistaram izstrādāt divus atšķirīgus fasādes risinājumus, katru pret savu ielu.
Kā vienu no pirmajiem Rīgas pilsētas pasūtījumiem Hāberlands saņēma uzdevumu pārbūvēt Rīgas pilsētas bibliotēkas namu (1778–1786, šobrīd Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja ēka). Tagad par Kolonnu zāli dēvētā Rīgas pilsētas bibliotēkas zāle bija Rīgā toreiz neparasts interjers ar 36 kolonnām. Rīgā Hāberlands vēl piedalījās Zigmunda Zēges fon Laurenberga projektētās Svētā Pētera un Pāvila baznīcas celtniecībā (1781–1785, šobrīd „Ave Sol” koncertzāle) Rīgas citadelē, 1792. gadā izbūvēja Rīgas Melngalvju namam nelielu divstāvu blakus korpusu ar ēdamistabu. Tāpat arī pēc Kristofa Hāberlanda projekta tika radīta arī Svētā Pētera baznīcas kancele (1789–1793), ko izgatavoja Itālijā, bet kas 1941. gadā Otrā pasaules kara laikā gāja bojā ugunsgrēkā.
Brīnišķīgs Hāberlanda mantojums ir atrodams arī daudzviet ārpus Rīgas. Hāberlands ārpus Rīgas ir cēlis gan vairākas muižu ēkas, gan arī uzbūvējis vairākas baznīcas. Par Hāberlanda iespaidīgāko sakrālo būvi uzskata Alūksnes evaņģēliski luterisko baznīcu (1781–1788), bet būvmeistara avangardiskākā būve ir Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca (1791–1794), kuras kupola izbūvē ir miniatūrā atkārtota Romas Panteona telpiskā ideja.
Kristofs Hāberlands dzimis 1750. gadā Rīgā mūrnieku meistara ģimenē. Pēc amata apgūšanas Rīgā viņš devās obligātajā zeļļa mācību braucienā uz ārzemēm. Nav saglabājušās ziņas, kur Hāberlands ceļoja šos astoņus gadus un pie kādiem meistariem strādāja, taču tiek uzskatīts, ka uz viņa arhitektūru iespaidu atstāja ceļojumu laikā iepazītais Francijā izdotais Žana Fransuā de Neiforža (Jean Francois de Neufforge, 1714–1791) darbs „Recueil élémentaire d’arcitecture”. Žans Fransuā de Neiforžs rokoko modes vidū noliedza rokoko krāšņumu un dekoru bagātību un pievērsās senās Grieķijas un Romas arhitektūras paraugiem, kā arī radīja lietišķus paraugus pilsētas dzīvojamajiem namiem, kādus nācās būvēt tā laika šaurajās Parīzes ieliņās. Tie Hāberlandam noderēja strādājot Vecrīgas situācijā. Būvmeistars nomira 1803. gadā, īsi pirms klasicisms pilnībā ieņēma vadošā stila vietu.
Ar laiku Hāberlanda namu vietā cēla jaunas ēkas, bet īpaši liela daļa Hāberlanda celtā gāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Tad tika iznīcināti arī Hāberlanda radītie interjeri, kas bija saglabājušies pat pārbūvētajos namos. Hāberlanda dzīves gaitu, iedvesmas avotu un radošā mantojuma pētniecību apgrūtina tas, ka 1919. gadā, īsajā komunistu valdīšanas laikā Rīgā, tika izpostīts Hāberlanda pēcnācēju dzīvoklis un iznīcināts dzimtas arhīvs. Hāberlanda radītais bijis iedvesmas avots ne tikai viņa laika būvmeistariem, bet arī nākošo gadsimtu arhitektiem. Piemēram, Augusts Reinbergs Rīgas pilsētas otrā teātra (1900–1902, šobrīd Latvijas Nacionālā teātra ēka) fasādē ir izmantojis Hāberlanda radītos risinājumus.
Šobrīd ir saglabājušās vairāk nekā 17 Hāberlanda celtās ēkas vai to fragmenti, un tie visi ir iekļauti Aizsargājamo pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. 2016. gadā pēc arhitekta Artūra Lapiņa projekta tika restaurēta Hāberlanda celtā Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca. Atjaunota arī Hāberlanda iecerētā baznīcas kupola virsgaismas laternas izbūve, kas dažus gadus pēc baznīcas iesvētīšanas negaisa laikā iebruka un toreiz netika atjaunota.
Kristīne Budže