post_img

Būvmeistars Kristofs Hāberlands (1750–1803)

Kristofs Hāberlands 18. gadsimta otrajā pusē bija mūrnieks un būvmeistars Rīgā, kurš tajā laikā neierasti būvniecību uztvēra kā mākslinieciski konceptuālu uzdevumu. Atbilstoši Apgaismības laikmeta prasībām viņš sāka radīt jauno, moderno Rīgu, likvidējot viduslaiku paliekas pilsētas vidē. Kristofs Hāberlandu dēvē par klasicisma arhitektūras celmlauzi Rīgā. Īres namu, muižu un arī baznīcu celtniecībā gan Rīgā, gan arī daudzos objektos ārpus Rīgas viņš ieviesa klasicisma principus, tos radoši interpretējot, bet paliekot tā barokālajās izpausmēs.

Krastiņš, Jānis. (1998). Klasicisms. No: Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis, Jānis Dripe. Latvijas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām (67.-79. lpp.). Rīga: Baltika.

Lancmanis, I. (2013). Kristofs Hāberlands (1750-1803): starp modernismu un avangardu = Christoph Haberland (1750-1803): zwischen Modernismus und Avantgarde. No: Vācu arhitekti Latvijā = Deutsche Architekten in Lettland (78.-89. lpp.). Rīga.

Lancmanis, Imants. (2019). Arhitektūra 1780–1840: Klasicisma sākumi Rīgā un Vidzemē. Kristofs Hāberlands. No: Latvijas mākslas vēsture 17801890, 3. sēj, 1. daļa, Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts: Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 161.–193. lpp.

No baroka uz klasicismu. Etingers, Hāberlands, Kvarengi. (1979). No: J. Siliņš. Latvijas māksla 1800-1914. 1. d. (26.-42. lpp). Stokholma.

Pirang, H. (1910). Christoph Haberland. No: Jahrbuch fūr bildende Kunst in den Ostseeprovinzen, IV. Jg. (5.-23. lpp.). Riga.

Zilgalvis, Jānis. (2004). Klasicisms Rīgas arhitektūrā. No: Kristiāna Ābele (red.). Arhitektūra un māksla Rīgā. Idejas un objekti (57.-72. lpp.). Rīga: Neputns.

Birzenieks, A. (1970, 14. febr.). Kristofs Hāberlands. Literatūra un Māksla, Nr. 7, 9. lpp.

Blūms, Pēteris. (1981, 1. febr.). Rīgā, Rīdzenes krastā. Liesma, Nr. 2, 20. lpp.

Eigenwilliger Künstler. (1934, 10. febr.). Rigasche Rundschau, Nr. 33, 10. lpp.

Lancmanis, Imants. (2007). Hāberlanda zālei – 220: Kristofs Hāberlands un Rīgas pilsētas bibliotēka. Mākslas Vēsture un Teorija, Nr. 8, 54.–61. lpp.

Langbein, Erich. A. (1942, 1. dec.). Deutscher Barokbaumeister Rigas. Ostland: Monatsschrift des Reichskommisars für das Ostland, Nr. 6, 8.-11. lpp.

Strupule, Vija. (2003). Tukšo telpu mīts, jeb Polihromija Kristofa Hāberlanda interjeros. Mākslas Vēsture un Teorija, Nr. 1, 42.–49. lpp.