Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Rūpnīcas „Sarkanā Zvaigzne” ražotais un dizainera Gunāra Glūdiņa modelētais mopēds „Rīga-12” ir Latvijas padomju okupācijas perioda rūpnieciskā un tehnikas dizaina spilgts sasniegums, ar kuru brauca daudzus gadus visā bijušās Padomju Savienības teritorijā. Šis modelis kalpo kā simbols latviešu radītās mototehnikas unikālajam dizainam 1970. gados.

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Režisora Herca Franka (1926–2013) un operatora Jura Podnieka (1950–1992) filma „Vecāks par desmit minūtēm” (1978) ir varbūt visneapšaubāmākā vērtība Latvijas kultūras kanona kino sadaļā – lai kādi eksperti vētītu Latvijas kino vēsturi, lai cik filmu būtu nolemts iekļaut fināla sarakstā, bez šī leģendārā darba iztikt nevarētu nekādā gadījumā, tāpat kā pasaules mākslas vēsture nevarētu iztikt bez Leonardo da Vinči gleznas „Mona Liza”. Tikai desmit minūtes garā dokumentālā īsfilma ir unikāla gan formas, gan satura ziņā, uzskatāmi ilustrējot populāro teicienu „viss ģeniālais ir vienkāršs”.

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Latvijas leļļu animācijas meistara Arnolda Burova (1915–2006) 10 minūšu garā krāsainā īsfilma „Vanadziņš” (1978) ir vienīgais Latvijas kultūras kanonā iekļautais animācijas filmas paraugs. „Vanadziņš” ir Rīgas leļļu kinoskolas mākslinieku fantāzijas lidojuma spilgts, stilistiski lakonisks paraugs, tehniskā risinājuma, vizuālā un dramaturģiskā izteiksmē jaudīgākais šī žanra darbs. Tas ir viengabalains, emocionāls ceļojums realitātei paralēlā pasaulē un ārkārtīgi patiess kino pārdzīvojums visiem vecumiem un visām paaudzēm.

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Režisora un operatora Ivara Selecka (1934) 1988. gadā uzņemtā pilnmetrāžas dokumentālā filma „Šķērsiela” (89 min.) ir unikāla laikmeta un sava laika sabiedrības liecība, objektīva, neizskaistinātas realitātes fiksācija ar dziļi empātisku autoru pozīciju. Tas ir stāsts par šķietami vienkāršiem dažāda vecuma un dzīves gājuma cilvēkiem, kādas Pārdaugavas ielas iemītnieku ikdienu, sapņiem un cerībām laikā, kad pagātne vēl nelaiž vaļā, bet nākotnē jau jūtami tuvojas valstiskas pārmaiņas.

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Reiņa un Matīsa Kaudzīšu (1839–1920; 1848–1926) sarakstītie „Mērnieku laiki” (1879) ir pirmais romāns latviešu literatūrā. „Mērnieku laiki” ir viens no mākslinieciski nozīmīgākajiem reālisma prozas sasniegumiem latviešu rakstniecībā, kas spēcīgi ietekmējis turpmāko latviešu romānu attīstību. Taču romānam nav tikai literatūrvēsturiska nozīme – tajā sniegtais latviešu lauku iedzīvotāju raksturojums un detalizēti aprakstītie sadzīves ieradumi un sociālās norises padara „Mērnieku laikus” arī par vērtīgu kultūrvēsturisku un etnogrāfisku liecību.

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Imants Ziedonis (1933–2013) ir viens no latviešu izcilākajiem un populārākajiem 20. gadsimta otrās puses dzejniekiem, publicistiem, īsās prozas, kino scenāriju autoriem, kultūras un sabiedriskiem darbiniekiem. Ievērību guvis gan ar saviem literārajiem darbiem, gan arī ar savu neparasto un spēcīgo personību. Imanta Ziedoņa daiļrade, izteikumi, dzīves stils, paustās idejas joprojām iemanto lielu interesi un rezonansi plašā mūsdienu sabiedrības daļā.

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Imants Ziedonis (1933–2013) ir viens no latviešu izcilākajiem un populārākajiem 20. gadsimta otrās puses dzejniekiem, publicistiem, īsās prozas, kino scenāriju autoriem, kultūras un sabiedriskiem darbiniekiem. Ievērību guvis gan ar saviem literārajiem darbiem, gan arī ar savu neparasto un spēcīgo personību. Imanta Ziedoņa daiļrade, izteikumi, dzīves stils, paustās idejas joprojām iemanto lielu interesi un rezonansi plašā mūsdienu sabiedrības daļā.

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Vilhelms Purvītis (1872–1945) Latvijas mākslas pazinēju un plašākās sabiedrības aprindās atzīts par vienu no ievērojamākajiem Latvijas 19. gadsimta beigu, 20. gadsimta pirmās puses māksliniekiem un mākslas institūciju veidotājiem. Viņš radījis neoromantisku noskaņu piesātinātu, stingri strukturētu, koloristiski daudzveidīgu nacionālās ainavas tēlu.

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Pēc Pirmā pasaules kara daudzviet Eiropā tika veidoti un uzstādīti memoriāli kara notikumu piemiņai. Tomēr Brāļu kapu memoriāls (1936) un Brīvības piemineklis (1935) Rīgā tiek īpaši apbrīnoti. Abu monumentālo ansambļu autors ir tēlnieks Kārlis Zāle (1888–1942).

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Jau sesto gadu Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) rīko Latvijas kultūras kanona konkursu skolu jaunatnei, lai popularizētu un mūsdienīgi komunicētu jauniešiem svarīgus kultūras mantojuma artefaktus. Konkursā ik gadu piedalās Latvijas vispārizglītojošo skolu 10.–12. klašu un mākslas un mūzikas skolu vecāko kursu skolēni no visiem Latvijas reģioniem. Konkursa uzdevumi rosina jauniešus apzināt gan paaudzei kopīgās, gan katram individuāli nozīmīgākās tradīcijas un dažādu mākslu vērtības. Ik gadu konkursa ietvaros tiek radīti vērtību tematam veltīti skolēnu jaunrades darbi – īsfilmas, skatuves performances, galda spēles (sadarbībā ar „Brain Games Publishing”). Šogad konkursa moto ir „Kultūras kanona stāsti, ziņas un vēstis Latvijas cilvēkiem nākamajā simtgadē”. Skolēni izstrādās mājaslapu https://kulturaskanons.lv papildinošu tekstuālu un vizuālu saturu par patstāvīgi izvēlētām un pašu dzīvē nozīmīgām vērtībām. Konkursantu priekšlikumi tiks izmantoti, lai papildinātu Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) atjaunoto Latvijas kultūras vērtībām veltīto mājaslapu ar jauniešiem piemērotu saturu un vēstījuma modeļiem.

No 13. līdz 17. novembrim katrā reģionā tiks izvēlētas vismaz divas labākās komandas, kas piedalīsies konkursa otrajā un trešajā kārtā. Otrā kārta būs LKA un LNB rīkots seminārs, kurā skolēni apgūs mediju satura izstrādes un kultūras mantojuma komunikācijas pamatprincipus. Savukārt Latvijas simtgades pirmajā mēnesī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies konkursa fināls. Fināla uzdevums būs saistīts ar satura izstrādi konkrētam medijam un mērķtiecīgu skolu jaunatnes vēstījumu Latvijas simtgades un Eiropas kultūras mantojuma gada kontekstā.

Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas kultūras kanona mājaslapā, Facebook lapā un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā.

LKA sadarbības partneri konkursa rīkošanā šogad ir Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Valsts Izglītības satura centrs, Latvijas valsts simtgades Jauniešu rīcības komiteja Svētku rota. Atbalsta „Peintbols PB Telpa”. Informatīvais atbalsts E-klase un Chaula.lv.