Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Publicitātes foto.
2025. gada 30. jūlijā plkst. 12.00–13.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Virtakas klasē (1. stāvā) cikla „Senioru trešdienas” ietvaros notiks radoša papīra dizaina darbnīca.
Vasara ir lielisks laiks ne tikai dārza darbiem un atpūtai, bet arī grāmatu plaukta revīzijai! Kad grāmata ir zaudējusi savu sākotnējo funkciju, tās ceļš bieži ved uz otrreizējo pārstrādi, kur tā iegūst jaunu materialitāti. Mūsu radošajā darbnīcā jums būs iespēja no pārstrādei paredzētas grāmatas izveidot unikālu dizaina objektu, tādējādi piešķirot grāmatām citādāku, radošu mūžu.
Visi darbnīcai nepieciešamie materiāli būs pieejami uz vietas. Tomēr, ja vēlaties, varat ņemt līdzi arī savas makulatūras grāmatas, lai ļautos roku veiklībai un apgūtu jaunas papīra locīšanas prasmes. Darbnīcu vadīs muzejpedagoģe Dace Pūka.
Dalība „Senioru trešdienās” ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tāpēc noteikti nepieciešams iepriekš pieteikties pa tālruni 26420065 vai e-pastu gramata.latvija@lnb.lv.
Latvijas kultūras kanona vērtību stāstos arī ir liecības par vēlmi simboliski saglabāt kādreiz nozīmīgus priekšmetus. Jau 20. gadsimta 20. un 30. gados Riharda Zariņa izstrādātā piecu latu monēta tika izmantota kā rotas lieta, to pārtaisot par ažūru kulonu vai piespraudi, un 90. gados padomju okupācijas laikā saglabātie pieclatnieki tika pārtaisīti par patriotismu demonstrējošām rotas lietām. Savukārt 2014. gadā, Latvijai kļūstot par eirozonas valsti, latu banknotes tika izmantotas kā izejmateriāls jauniem mākslas darbiem. Piemēram, dizaineri Artūrs Analts un Rūdolfs Strēlis no samaltām banknotēm izveidoja unikālu kolekciju ar „naudas bļodām”. Latu banknotes tika izmantotas arī Vijas Zariņas gleznu personālizstādē „Sniegs un nauda”.
Pasākumu cikls „Senioru trešdienas” vēlas pievērst uzmanību kvalitatīvai laika pavadīšanai jebkurā vecumā. Tā ir iespēja piedalīties nodarbībās, gūstot ne tikai jaunus iespaidus un praktiskas iemaņas, bet arī satiekot domubiedrus.
LNB atgādina, ka tās vide, iespējas un pakalpojumi ir pieejami ikvienam senioram katru dienu. Te bez maksas var gan lasīt dažādus izdevumus, gan apmeklēt izstādes.
Papildu informācija: Dace Pūka
Pētniecības un interpretācijas centra muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 26420065
E-pasts: gramata.latvija@lnb.lv
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Rīgas 72. vidusskolas 10. klases skolēni skolotājas Karīnas Tambovskas vadībā 2024./25. mācību gadā priekšmetā „Kultūra un māksla” padziļināti pētīja Latvijas kultūras kanona vizuālās mākslas nozari. Skolēni izvēlējās kādu no māksliniekiem un izveidoja savus zīmējumus un gleznojumus izvēlētā mākslinieka stilā vai tematā. Projekta rezultātā skolā tapa izstāde „Mākslinieku gleznu interpretācijas mūsdienu kontekstā”.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Publicitātes foto.
2025. gada 25. jūnijā plkst. 12.00–14.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) cikla „Senioru trešdienas” tikšanās ietvaros būs iespēja apmeklēt LNB kaimiņus – Dzelzceļa muzeju, lai gūtu ieskatu transporta vēsturē un noskaidrotu, kāds grāmatniecībai sakars ar vilcieniem. Vilciens ir spēcīgs tēls vairākos literāros darbos, piemēram, Viļa Plūdoņa poēmā „Atraitnes dēls”, kuras fragments integrēts ekspozīcijas „Grāmata Latvijā” stāstā. Ekskursiju muzejā noslēgs kopīga iepazīšanās ar Erika Ādamsona noveļu krājumu „Smalkās kaites”, kur arī kāds savdabīgs gadījums izriet tieši no iepazīšanās vilcienā.
Dalība „Senioru trešdienās” ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tāpēc noteikti nepieciešams iepriekš pieteikties pa tālruni 26420065 vai e-pastu gramata.latvija@lnb.lv. Pulcēšanās plkst. 11.50–12.00 LNB 1. stāva ātrijā; plkst. 12.00 iziešana uz Dzelzceļa muzeju.
Pasākumu cikls „Senioru trešdienas” vēlas pievērst uzmanību kvalitatīvai laika pavadīšanai jebkurā vecumā. Tā ir iespēja piedalīties nodarbībās, gūstot ne tikai jaunus iespaidus un praktiskas iemaņas, bet arī satiekot domubiedrus. 2025. gadā visas „Senioru trešdienas” ļauj no dažādiem skatupunktiem iepazīt Latvijas kultūras kanona (kulturaskanons.lv) vērtības.
LNB atgādina, ka tās vide, iespējas un pakalpojumi ir pieejami ikvienam senioram katru dienu. Te bez maksas var gan lasīt dažādus izdevumus, gan apmeklēt izstādes.
Papildu informācija:
Anita Smeltere
Muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
LNB Krājuma saglabāšanas centra restauratores – meistares Daces Dubrovskas restaurētā Riharda Zariņa (1869–1939) grafika. Valstspapīru spiestuves vadītājs grafiķis Rihards Zariņš bija viens no Latvijas papīra naudaszīmju un monētu dizaina autoriem. Latvijas nauda – lats ir viena no Latvijas kultūras kanona vērtībām.
2025. gada 28. maijā plkst. 12.00–14.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) cikla „Senioru trešdienas” ietvaros būs iespēja apmeklēt LNB Krājuma saglabāšanas centru, lai gūtu ieskatu, cik nozīmīga ir bibliotēkas krājuma stratēģiskā un praktiskā saglabāšana.
Ekskursijas laikā varēs aplūkot centra telpas, iepazīt galvenos papīra restaurēšanai nepieciešamos darbus un vērot meistarus darbībā. LNB Krājuma saglabāšanas centrā tiek restaurētas nozīmīgas, tostarp ar Latvijas kultūras kanonu saistītas, vērtības.
Dalība „Senioru trešdienās” ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tāpēc noteikti nepieciešams iepriekš pieteikties pa tālruni 26420065 vai e-pastu gramata.latvija@lnb.lv. Tikšanās plkst. 12.00 LNB 1. stāva ātrijā. Lūgums izmantot garderobi un mantām paredzētos skapīšus.
Pasākumu cikls „Senioru trešdienas” vēlas pievērst uzmanību kvalitatīvai laika pavadīšanai jebkurā vecumā. Tā ir iespēja piedalīties nodarbībās, gūstot ne tikai jaunus iespaidus un praktiskas iemaņas, bet arī satiekot domubiedrus. 2025. gadā visas „Senioru trešdienas” ļauj no dažādiem skatupunktiem iepazīt Latvijas kultūras kanona (kulturaskanons.lv) vērtības.
LNB atgādina, ka tās vide, iespējas un pakalpojumi ir pieejami ikvienam senioram katru dienu. Te bez maksas var gan lasīt dažādus izdevumus, gan apmeklēt izstādes.
Papildu informācija:
Anita Smeltere
Pētniecības un interpretācijas centra muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Turaida, Dainu kalns. Foto: Agris Tabaks.
2025. gada 14. maijā plkst. 17.00 Turaidas muzejrezervātā turpināsies sarunu cikls „Mans ceļš uz tautasdziesmu”. Sarunās piedalīsies Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte. Pasākumu vadīs Dainu kalna izveides darba grupas vadītāja Anna Jurkāne.
Saruna būs par to, kā garīgās vērtības, tautasdziesma palīdzēja latvietim izdzīvot cauri visiem vēstures satricinājumiem, kariem, epidēmijām, mēriem un saglabāt savas tradīcijas, saglabāt valodu, nodot nākošām paaudzēm izdzīvošanas prasmes un gudrību. Latvijas vēsture rāda, ka pieturēšanās pie kultūras un garīgām vērtībām mūsu tautai bija izšķiroša.
Nesen iznākusi profesores Janīnas Kursītes monogrāfija „Kamolkoks. Apcere par ceļiem uz latviskumu”. Grāmatā autore ir apkopojusi daudzu gadu pētniecības darba rezultātus un centusies noskaidrot, kādi esam bijuši, kas mums bijis svarīgs un kuras no vērtībām, kas rodamas folklorā, literatūrā, plašāk – iepriekšējo gadsimtu kultūrā – esam saglabājuši un kāpēc.
Grāmatas nobeigumā Janīna Kursīte raksta: „Latviešus stiprus darījis vienlīdz uzkrātais kultūrmantojums kā pašu rokām ik brīdi veidotais. Ražības un auglības dievs Jumis ir bijis par paraugu, kā samērojams skats pagātnē ar skatu tagadnē un nākotnē. Pat ja mūsu šobrīdējo laiku vērtējam kā starplaiku personībām, jaunām idejām un mērķiem, tas tomēr nav tukšais laiks. Idejām, mērķiem un to radītājiem jāienākas, līdz tie iznāk virspusē.”
2025. gadā aprit 40 gadi kopš Turaidā 1985. gada 7. jūlijā tika atklāts Dainu kalns – akmens skulptūru brīvdabas ekspozīcija. Gadu gaitā Dainu kalns kļuvis par iemīļotu sadziedāšanās vietu folkloras kopām, bijis Dziesmotās revolūcijas notikumu daļa. Tajā jūtamā dabas un cilvēka roku radītā harmonija spējusi sniegt garīgu veldzi tūkstošiem cilvēku. Tomēr Dainu kalna stāsts sniedzas vēl plašāk – tas aptver tautas garīgā mantojuma, dzīvesziņas dimensiju, kas atklājas latviešu tautasdziesmās, folkloras bagātajā krājumā.
Turaidas muzejrezervāts, viens no nozīmīgākajiem tūrisma un brīvā laika pavadīšanas galamērķiem visai ģimenei, stāsta Latvijas tūkstošgades vēstures stāstu Turaidā. Muzejrezervāta teju 58 ha plašā teritorija ir bagāta ar mākslas un vēstures pērlēm – Turaidas pili, koka baznīcu, muižas ēkām, Gaujas lībiešu mantojumu, meža parku un Tautasdziesmu parku. Dziesmotās Atmodas simbolam, Dainu kalnam, ar lielu pasākumu programmu šogad tiek atzīmēta 40. gadadiena. Turaidas muzejrezervāts daudzkārt novērtēts starptautiski, saņemot Eiropas muzeju gada balvas zelta nozīmi (1996), ilgtspējīga Eiropas kultūras tūrisma galamērķa balvu (2016) un Eiropas mantojuma zīmi (2021). Latvijas un ārvalstu apmeklētāju skaits 2024. gadā pārsniedza 173 tūkstošus.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Seminārs 2024. gada 28. novembrī Radošo iniciatīvu centrā Gulbenē. Foto: Dagnija Bernāne.
2025. gada pirmajos mēnešos skolotāji pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmā „Kultūras norises kā mācīšanās resurss” turpinājuši apgūt jaunas metodes pilnvērtīgai kultūras norišu izmantošanai mācību saturā. Kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” septiņos darbības gados aizvien vairāk nostiprinājusies izpratne par kultūras norisēm kā mūsdienīgu un efektīvu mācīšanās līdzekli, kas sekmē skolēnu motivāciju mācīties un skolotāji visā Latvijā augstu novērtējuši iespēju papildināt savas zināšanas šajā jomā.
Šo programmu 2024. gadā pēc programmas „Latvijas skolas soma” pasūtījuma izstrādāja un aprobēja Izglītības attīstības centrs (IAC) un no 2024. gada februāra līdz šim kursus kopā absolvējušas deviņas grupas jeb 212 skolotāji. Mācības norisinājušās vairākās grupās Rīgā, kā arī Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Daugavpilī, Gulbenē un Limbažos.
Mācības šajā programmā norisinās praktiski un interaktīvi darbojoties, analizējot kultūras norises, diskutējot, veicot nelielus pētījumus un izvērtējot dažāda veida informāciju divos klātienes un vienā tiešsaistes seminārā. Katra skolotāju grupa mācību ietvaros pieredzēja arī vienu kultūras norisi – noskatījās filmu „Viss būs labi” (studija „Ego Media”), „BUM!” (studija „Picture House”) vai „Zeme, kas dzied” (studija „K Films”), vai teātra trupas „Kvadrifrons” izrādi „Vēlēšanās”.
Nodarbības vada IAC projektu koordinatore un lektore, Smiltenes vidusskolas izglītības metodiķe, skolotāja Daina Zelmene un IAC projektu koordinatore un lektore, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja, medijpratības eksperte Ingūna Irbīte. Lektoru darbu kursu dalībnieki novērtējuši ļoti atzinīgi:
„Klausījos ar atvērtu muti. Patīkamas, interesantas, godīgs, viegls stāstījums.”
„Ļoti kompetentas pasniedzējas, pārdomāti un izstrādāti piemēri, kuri arī ir pirms tam praktiski pārbaudīti un realizēti.”
„Paldies par mieru, par brīnišķīgo attieksmi. Profesionāli, cilvēcīgi! Šodien tik vajadzīgi.”
„Pasniedzēju kompetenci, viedumu un radošumu nevar aprakstīt vārdos. Tas bija augstākajā līmenī. Darba metodes izcilas, mēģināšu atkārtot savā ikdienas darbā.”
„Kārtējo reizi guvām apliecinājumu tam, ka ir ļoti svarīgi ne tikai dot teorētiskas norādes, kā strādāt, bet demonstrēt arī praktisku metodiku caur reālu saturu. To skolotāji gaida un novērtē. Priecājamies, ka zaļā gaisma tiek dota kultūrai, humanitārajai jomai un sirds izglītībai, kas pēdējos gados izglītībā diemžēl palikusi otrajā plānā,” par pieredzi, vadot šo programmu, saka lektore Daina Zelmene.
Lektore Ingūna Irbīte stāsta: „Katrai grupai vienmēr ir kādas īpašās iezīmes, savs „rokraksts”. Daugavpils grupā īpaši sirsnīga pieredze ir tieši darbā ar jaunāko klašu skolēniem un ļoti daudzveidīgā veidā izzināts vietējais kultūras mantojums. Un daudz, daudz pateicības vārdu programmai „Latvijas skolas soma”! Par to, ka bērni pirmo reizi pieredzējuši izstādi, izrādi, mūziklu …, par piedāvājuma daudzveidību un izvēles iespējām. Daugavpils prakses darbos ir norišu sasaiste ar 14 dažādiem mācību priekšmetiem!”
Absolventu atsauksmes:
„Ļoti noderīga bija pieredzes apmaiņa kolēģu starpā. Ļoti zinoši un pieredzes bagāti lektori – dzīvesgudri un dalīties griboši un varoši.”
„Beidzot jēgpilni kursi ar ļoti daudz praktiskiem piemēriem, kurus izmantot mācību stundās. Izcilas metodes, kuras tika izmantotas reāli nodarbību laikā, lai pilnvērtīgi izmantotu mācību procesā.”
„Ir vērtīgi! Gan pieredze, gan vērtīgi ieteikumi un materiāli, lai būtu pasākumu apmeklēšana ar kvalitatīvu sagatavošanos, ne tikai “ķeksīša” pēc.”
„Labprāt ieteiktu kolēģiem apmeklēt šo kursu, pašizglītībai un iedvesmai tālāk strādāt ar bērniem.”
„Šādas pedagogu pilnveides programmas ir kā svaiga gaisa malks rutīnā slīgstošam skolotājam un kā moderns darba instruments inteliģentai, mūsdienīgai stundai.”
„Programma kvalitatīvi izstrādāta, laika plānojums ļoti pārdomāts, informācijas ir daudz, bet tā ir viegli uztverama.”
„Šādus kursus būtu nepieciešams organizēt visiem skolu pedagogiem, jo visi kaut kādā mērā ir saistīti ar programmu “Latvijas skolas soma”.”
Kursu absolvente, programmas „Latvijas skolas soma” koordinatore Limbažu novadā Liene Čečiņa atzīmē, ka „šādi kursi ir ļoti nepieciešama, jo tas ļauj ikvienā skolā nonākt ziņai par to, ka „Latvijas skolas soma” piedāvājuma izmantošana nav tikai mehāniska piešķirtās naudas apgūšana. Pedagoģiski jēgpilna kultūras pieredze prasa mērķtiecīgu metodisko darbu gan sagatavošanās posmā, gan iegūtās pieredzes analīzē. Tas palīdz saprast, ka par efektīvu „Latvijas skolas soma” piedāvājuma izmantošanu atbild ne tikai skolas vai novada koordinators, bet ikviens klases audzinātājs un mācību priekšmeta skolotājs.”
Programma „Latvijas skolas soma” izdevusi metodisko materiālu „Kultūras norises kā mācīšanās resurss. Izmantošanas principi un labās prakses piemēri”, kurā iekļauti pamatprincipi un praktiski ieteikumi kultūras norišu izmantošanai mācību procesā, kā arī 19 skolotāju – pirmās kursu absolventu grupas – pieredzes stāsti par to, kā viņi sasaistījuši konkrētus kultūras notikumus ar mācību satura apguvi. Krājums sniedz idejas un atbalstu kultūras norišu kā mācīšanās resursa izmantošanā plašākai pedagogu auditorijai.
Kopš 2018. gada rudens kultūrizglītības programma „Latvijas skolas soma” skolēniem nodrošina valsts apmaksātu iespēju regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā, saistot tās ar mācību saturu. Programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros katru mācību semestri vairāk nekā 230 000 skolēnu pieredz vismaz vienu no 5 000 kultūras norisēm. Programmu „Latvijas skolas soma” administrē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Papildu informācija: Inga Bika
Programmas „Latvijas skolas soma” eksperte komunikācijas jautājumos
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
E-pasts: Inga.Bika@lnkc.gov.lv
Tālr.: +371 26443166
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
2025. gada 30. aprīlī plkst. 12.00–14.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) cikla „Senioru trešdienas” ietvaros notiks ekskursija izstādē „Tiesības uz bibliotēku” tās veidotāju – kuratoru Maijas Treiles un Paula Daijas vadībā. Izstādē Rīgas pilsētas bibliotēkas stāsts izmantots kā piemērs, lai aicinātu domāt un diskutēt par pārmaiņām sabiedrības un domāšanas procesos šodien. Norises turpinājumā Virtakas klasē (1. stāvā) būs iespēja iepazīt Rīgas pilsētas bibliotēkas nama pārbūves (1778–1786) būvmeistaru Kristofu Hāberlandu Latvijas kultūras kanona kontekstā. Tagad par Kolonnu zāli dēvētā Rīgas pilsētas bibliotēkas zāle bija toreiz neparasts interjers ar 36 kolonnām, savukārt atsauce uz šo telpu izmantota izstādes mākslinieka Kriša Salmaņa veidotā objektā.
Dalība „Senioru trešdienās” ir bez maksas, taču noteikti nepieciešams iepriekš pieteikties pa tālruni 26420065 vai e-pastu gramata.latvija@lnb.lv. Tikšanās plkst. 12.00 LNB 1. stāva ātrijā. Lūgums izmantot garderobi un mantām paredzētos skapīšus.
Pasākumu cikls „Senioru trešdienas” vēlas pievērst uzmanību kvalitatīvai laika pavadīšanai jebkurā vecumā. Tā ir iespēja piedalīties nodarbībās, gūstot ne tikai jaunus iespaidus un praktiskas iemaņas, bet arī satiekot domubiedrus.
LNB atgādina, ka tās vide, iespējas un pakalpojumi ir pieejami ikvienam senioram katru dienu. Te bez maksas var gan lasīt dažādus izdevumus, gan apmeklēt izstādes.
Izstādes „Tiesības uz bibliotēku” tapšanu finansiāli nodrošināja: Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts „Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263), projekts „Latviešu Grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu un Latvijas kultūras kanona projekts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu, Valsts kultūrkapitāla fonds.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Skulptūra „Rozes mātei”. Autors: Oļegs Skarainis. Foto no R. Blaumaņa memoriālā muzeja „Braki” arhīva.
Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki”, Madonas novada Ērgļu apvienības pārvalde, biedrība „Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums” aicina 7.–9. klašu skolēnus un vidusskolu, ģimnāziju, vidējo profesionālo un speciālo mācību iestāžu audzēkņus piedalīties rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas 21. konkursā.
Darbi jāiesūta līdz 2025. gada 21. oktobrim. Ar piedāvātajām konkursa tēmām un nolikumu var iepazīties ŠEIT.
Laureāti saņems naudas prēmijas un veicināšanas balvas. Konkursa rezultāti būs apskatāmi pēc 2025. gada 16. novembra „Braku” muzeja mājaslapā www.braki.lv.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Publicitātes foto.
2025. gada 14. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rīkotā Kultūras kanona konkursa „Latvijas kultūras kanona vērtību stāsts: kā lasīt? kā stāstīt? kā rakstīt?” fināls, kurā 15 skolu komandas prezentēja inovatīvus, oriģinālus, radošus prototipus grāmatai, kura varētu nest kādai iedzīvotāju grupai nozīmīgu vēstījumu par Latvijas kultūras kanonā iekļautu vērtību vai vērtībām.
Konkursā 1. vietu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas specbalvu ieguva Ogres tehnikuma komanda (Anna Ance Leja, Elizabete Aleksejeva, Renārs Cinis, skolotāja Dace Jokste), savukārt 2. un 3. vietu dala Rīgas Kultūru vidusskolas komanda (Daniela Blite, Niks Rapšs, Amadejs Henrijs Brūvers, skolotāja Inese Pitkeviča) un Ādažu Brīvās Valdorfa skolas komanda (Arsēnijs Romašins, Undīne Sofija Mālkalne, Markuss Jānis Eglītis, skolotāja Dace Pāruma).
Skolu komandas saņēma arī konkursa organizatoru specbalvas: grāmatu dizainers Aleksejs Muraško specbalvu piešķīra Rīgas 13. vidusskolas komandai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas specbalvu saņēma Rīgas Hanzas vidusskola, Kultūras ministrijas specbalvu saņēma MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas komanda, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas specbalvu – Brocēnu vidusskolas komanda, programmas „Latvijas Skolas soma” specbalvu – Ogres Valsts ģimnāzijas komanda, LKA specbalvu – Liepājas Valsts ģimnāzijas komanda.
Dalībniekus fināla atklāšanā sveica Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Grūbe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa, LKA rektors Dāvis Sīmanis un LKA profesore, zinātņu prorektore un Latvijas kultūras kanona konkursa vidusskolēniem idejas autore un kuratore Anda Laķe.
Dalībniekus vērtēja profesore Anda Laķe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra muzejpedagoģe Anita Smeltere, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa, Valsts Izglītības attīstības aģentūras Plašākas izglītības pieredzes departamenta Karjeras attīstības atbalsta nodaļas vecākā eksperte Inga Krišāne, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane, grāmatu dizainers Aleksejs Muraško un Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics.
Pasākumu moderēja programmas „Latvijas Skolas soma” eksperte Sabīne Ozola.
Konkursa finālā piedalījās Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Ogres Valsts ģimnāzija, Cēsu Valsts ģimnāzija, Brocēnu vidusskola, Liepājas Raiņa vidusskola, Liepājas Valsts ģimnāzija, Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola un Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Ikšķiles vidusskola, Rīgas Hanzas vidusskola, Rīgas Kultūru vidusskola, MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Ogres tehnikums un Rīgas 13. vidusskola.
Jau trīspadsmito gadu LKA sniedz vidusskolas vecuma jauniešiem iespēju līdzdarboties kultūras mantojuma popularizēšanā un komunikācijā, organizējot Latvijas kultūras kanona konkursu. Ik gadu konkursa tēma tiek mainīta, piedāvājot skolēniem dažādus ar kultūras aktualitātēm, kultūras mantojumu, tradīcijām un Latvijas kultūras kanonu saistītus uzdevumus.
Konkursu organizē LKA kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma”, Latvijas Nacionālo kultūras centru, Valsts izglītības attīstības aģentūru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.
Informāciju sagatavoja:
Aija Lūse konkursa projekta vadītājas asistente, sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: aija.luse@lka.edu.lv
Tālr.: +371 29107218
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
2025. gada 26. martā plkst. 12.00–14.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks cikla „Senioru trešdienas” tikšanās, kuras ietvaros arhitekts Jānis Dripe iepazīstinās ar arhitekta Gunāra Birkerta (1925–2017) simtgadei veltīto izstādi „Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma.” Izstāde ļauj iepazīt izcilā latviešu arhitekta dzīvi un radošo darbību, kā arī apkopo atpazīstamākos arhitekta bibliotēku projektus. Norises turpinājumā Virtakas klasē (1. stāvā) būs iespēja noskatīties izstādē iekļauto filmu „Gunārs Birkerts – gaismas arhitekts” un iepazīt pasaulslaveno arhitektu Latvijas kultūras kanona arhitektūras nozares saraksta kontekstā.
Dalība „Senioru trešdienās” ir bez maksas, taču noteikti nepieciešams iepriekš pieteikties pa tālruni 26420065 vai e-pastu gramata.latvija@lnb.lv. Tikšanās plkst. 12.00 LNB 1. stāvā, ātrijā. Lūgums izmantot garderobi un mantām paredzētos skapīšus.
Pasākumu cikls „Senioru trešdienas” vēlas pievērst uzmanību kvalitatīvai laika pavadīšanai jebkurā vecumā. Tā ir iespēja piedalīties nodarbībās, gūstot ne tikai jaunus iespaidus un praktiskas iemaņas, bet arī satiekot domubiedrus.
LNB atgādina, ka tās vide, iespējas un pakalpojumi ir pieejami ikvienam senioram katru dienu. Te bez maksas var gan lasīt dažādus izdevumus, gan apmeklēt izstādes.
Papildu informācija:
Anita Smeltere
muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv
