2025. gada 30. septembris

Dainu kalns kļūst par vietu jauniešu līdzdalībai

Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases jaunieši Dainu kalnā. Foto: Edgars Semanis.

2025. gada 23. septembrī Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases 18 jaunieši kopā ar vēstures skolotāju Inesi Bergu kļuva par Dainu kalna pētniekiem, lai aprobētu jauno pilsoniskās līdzdalības programmu „Dainu kalns – vieta līdzdalībai”.

Dainu kalns ir dabas ainavas, kultūras mantojuma un mākslas sinerģija vienotā vidē, – vieta, kurā latviešu tautasdziesma kļuvusi par šīs vides sastāvdaļu. Dainu kalns ir latviešu pils – latviskā spēka daļa līdztekus viduslaiku pilij un muižai. Brīvdabas ekspozīcija paver plašas iespējas apkārtējās vides uztverei, izmantojot visas cilvēkam pieejamās maņas. Skolotāji muzeja veiktajās aptaujās norādījuši, ka skolēniem būtu ļoti nepieciešamas programmas, iesaistot jauniešus līdzdalībai. Jaunās programmas mērķis ir veidot aktīvu dialogu ar jauniešiem, radot intelektuālu aktivitāti – panākt, lai domā līdzi, rosināt plašākai tēmas izziņai.

Kāds bija 1985. gads – laiks, kad pirms 40 gadiem dzima Dainu kalns? Imants Ziedonis ar Imantu Kalniņu sacer dziesmu „Ļeņinam”, Eduards Pāvuls Ļeņina lomā Mihaila Šatrova lugā „Zili zirgi sarkanā pļavā” uz Dailes teātra skatuves, 13. oktobrī atklāj memoriālu Uzvaras parkā Rīgā, jau 6. gadu turpinās karš Afganistānā, „Mikrofona aptaujā” piedalās 30 dziesmas, – par tām nobalso 59 473 klausītāju un uzvar Zigmara Liepiņa dziesma ar tautasdziesmas vārdiem „Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas”. Dziesma veltīta karavīriem, kuri piespiedu kārtā tiek nosūtīti karā uz Afganistānu. 6. jūlijā notiek rokgrupas „Pērkons” koncerts Ogrē – „Balāde par gulbi” kļūst par dumpinieciskās jaunatnes simbolu, – tam sekoja paraugprāva, bet 7. jūlijā Turaidā tiek atklāts Dainu kalns, un dzejnieks Jānis Peters atklāšanas brīdī teic: „Tik augstā kalnā latviešu tautasdziesma visos šajos gadsimtos vēl nav gavilējusi. Mūsu tautas gandarījuma kalnā.”

Skolēni tiks rosināti apdomāt jautājumus par svarīgajiem, mūžsenajiem eksistenciālajiem jautājumiem un saprast, ko gribētu pajautāt tiem senajiem lībiešiem, kuri kādreiz apdzīvojuši šo kalnu, dainu tēvam Krišjānim Baronam, skulptūru autoram Indulim Rankam. Raksturojot tēlnieka Induļa Rankas daiļradi, mākslas zinātniece Rūta Čaupova lieto terminu „akmenīgums”. Kā raksturot sajūtas, kādas rodas, pieskaroties skulptūrām? Kāds ir akmens? Ko saskata Spīdola? Kādam ir jābūt mūsdienu līderim? Uz šiem un citiem jautājumiem mēģināsim rast atbildes programmā „Dainu kalns – vieta līdzdalībai”, jo tas, kāda būs Dainu kalna rītdiena, ir atkarīgs arī no tiem, kuri patlaban vēl sēž skolas solā!

Temats: sociālās attiecības un identitāte. Apguves mērķis: veicināta piederības sajūta un pārliecība, ka ikviens ir vērtība un var ietekmēt norises sabiedrībā. Pētāmais jautājums – Dainu kalna identitāte un nākotnes attīstības vīzija, iesaistot jauniešus līdzdalībai. 1. daļā vides izpēte Dainu kalnā, izpētes fiksācija darba lapā. 2. daļa Turaidas muzejrezervāta magazīnā. Video, jautājumu un atbilžu sesija „Ko Tu jau zini par Dainu kalnu?”. Darbs grupās – domu kartes, dialoga metode. Noslēgumā prezentācijas – Dainu kalna nākotnes attīstības vīzijas, refleksijas, secinājumi.

Mācību priekšmets – sociālās zinības un vēsture, vēsture I, sociālās zinātnes un vēsture II. Temats: sociālās attiecības un identitāte. Temata apguves mērķis: risinot dažādas problēmsituācijas, nostiprināt izpratni par ētiskas rīcības un tiesiskuma ievērošanas nepieciešamību, lai veidotu pozitīvas un savstarpēji labvēlīgas attiecības sabiedrībā

Norises ilgums: 180 minūtes jeb 3 astronomiskās stundas, pieejama visu gadu, vairāk informācijas: https://atklajturaidu.lv/ieteikumi-skolotajiem-izglitojosajai-norisei-dainu-kalns-vieta-lidzdalibai/

Tiekamies Turaidā – no dabas atklājumiem līdz tūkstošgadu kultūras dziļumiem!

Norises apmeklējumu Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotā projekta Nr. 4.2.2.1/1/25/I/001 „STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” sadarbības partneru izglītības iestādēm finansē Eiropas Sociālais fonds Plus un Latvijas valsts.

 

Informāciju sagatavoja:
Sandra Ķirule
Komunikācijas un izglītības nodaļas sadarbības projektu vadītāja
Turaidas muzejrezervāts
E-pasts: sandra.kirule@tmr.gov.lv