Latvijas nauda ir Latvijas kultūras zīme, kas simbolizē valsts neatkarību un latvisko piederību, kā arī ir unikāls apritē esošs masu dizaina produkts. Latvijas naudas zīmēs un monētās ir attēloti gan mūsu kultūras tradīcijās sakņoti tēli, simboli un vērtības, gan arī tajās atspoguļojas sava laika vismodernākās tehnoloģijas, materiāli, stilistiskie paņēmieni un grafiskais dizains. Tās kvalitāti un augsto dizainisko vērtību ir nodrošinājusi arvien īpašā Latvijas bankas pievērstā uzmanība naudu uzskatīt par izmērā nelielu mākslas darbu. Latvijas naudu veidojuši tādi nozīmīgi Latvijas dizaineri kā Rihards Zariņš (1869–1939), Imants Žodžiks (1955), Valdis Ošiņš (1958), Gunārs Lūsis (1950), Laimonis Šēnbergs (1947), Guntars Sietiņš (1962) u. c.
Lati un santīmi kā oficiālas naudas vienības Latvijā tika ieviestas ar 1922. gada 3. augustu, kad LR Ministru kabinets apstiprināja „Noteikumus par naudu” – tie paredzēja gan Latvijas Bankas dibināšanu, gan arī noteica par LR nacionālo valūtu latus un santīmus. Pirmā Latvijas Bankas izlaistā lata banknote bija 1922. gada 22. novembrī izlaistā 10 latu pagaidu banknote. Šai tāpat kā vairumam laika posmā no 1922. līdz 1940. gadam izdoto papīra naudaszīmju dizaina autors bija tā laika Valstspapīru spiestuves vadītājs grafiķis Rihards Zariņš. Viņa izstrādātais dizains lika pamatus Latvijas naudaszīmēm kalpot par Latvijas vēstures, kultūras, etnogrāfijas un ainavas stāstiem. Tāpat pie Latvijas naudas dizaina strādājuši arī citi tā laika mākslinieki, piemēram, grafiķis Kārlis Krauze (1904–1942) radīja desmit latu zīmi 1937. gadā ar jauna sējēja un lauku sētas attēlojumu, bet grafiķis Jānis Šternbergs (1900–1981) simt latu zīmi ar jaunu zemnieku pāri 1939. gadā. Naudas zīmes tika bagātīgi rotātas ar dažādām vinjetēm, etnogrāfiskiem rakstiem, Latvijas valsts simboliem un stāstiem. Tādējādi bieži naudaszīmēm iemantojot apzīmējumus, kas radušies no tajos attēlotajiem sižetiem, piemēram, „sējējs” par 20 latu banknoti (autors Rihards Zariņš, 1922). Latvijas latu banknotes, lai gan atbilda sava laika konvencionālajiem priekšstatiem par naudaszīmju grafikas dizainu, bija bagātas nacionāliem un valstiskiem motīviem. Zīmīga ir Riharda Zariņa radītā 100 latu naudas zīme ar divu sieviešu attēlu. Tautu meita pa kreisi ar veseri un zobratu simbolizēja Latvijas rūpniecību, bet jauna zemniece pa labi ar labības kūli, grozu ar augļiem un dārzeņiem – lauksaimniecību.
Arī metāla monētas tika kaltas ar īpašu rūpību pieejot to dizainiskajam risinājumam. To dizaina autori bija Rihards Zariņš, mākslinieks Ludolfs Liberts (1895–1959), grafiķis Arturs Apinis (1904–1975) un mākslinieks Jānis Roberts Tilbergs (1880–1972). Zīmīgākā un ar īpašu gan dizainisko, gan simbolisko vērtību ir Riharda Zariņa izstrādātā piecu latu monēta ar tautu meitas profilu, sauktu arī par Mildu. Tautu meitas tēls iemiesoja Latvijas Republikas vērtības – cēlu godīgumu, čaklumu un mierpilnu stāju. Jau 20. gadsimta 20. un 30. gados šī monēta tika izmantota kā rotas lieta, to pārtaisot par ažūru kulonu vai piespraudi. Šī tradīcija atdzima 20. gadsimta 80. un 90. gadu mijā, kad padomju okupāciju laikā saglabātie pieclatnieki atkal tika pārtaisīti par patriotismu demonstrējošām rotas lietām.
Atjaunotajā Latvijas valstī lati un santīmi atgriezās ar Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas lēmumu par piecu latu naudas zīmes laišanu apgrozībā 1993. gada 12. februārī. 1993. gadā pakāpeniski tika ieviesti arī pārējo nominālvērtību lati un santīmi. Taču par jauno naudas zīmju dizaina izvēli atbildīgā Latvijas Bankas naudaszīmju sižetiskā risinājuma komisija tika izveidota jau 1991. gadā. Tika stratēģiski nolemts, ka Latvijas Republikas nacionālās valūtas dizainam jābūt mūsdienīgam, netradicionālam, vienkāršam zīmējumam, un tajā pašā laikā – tādam, kas vizualizē gan kultūras mantojumu, gan 20. un 21. gadsimta Latvijai būtiskus, simboliskus sižetus. Par jauno naudaszīmju dizaina autoriem tika izvēlēti sietspiedes speciālists Valdis Ošiņš un arhitekts Imants Žodžiks. 20. gadsimta 90. gadu sākumam inovatīvi Latvijas jauno naudas zīmju dizains tika izstrādāts jau datorā. Sižetiski uz piecu latu naudaszīmes tika attēlots svētozols, uz desmit latu – Daugava, uz 20 latu – viensēta, uz 50 latiem – burukuģis, kas simbolizēja Rīgu kā Hanzas pilsētu savienības locekli, uz 100 latiem – Krišjānis Barons kā nacionālās atmodas simbols, bet uz 500 latiem – vēsturiskās piecu latu monētas tautu meitas tēls.
Santīmu un latu metāla monētu dizainu izstrādāja grafikas dizainers Gunārs Lūsis. Mazāko nominālvērtību santīmu monētas rotāja stilizēti latviski ornamenti, kas simbolizēja saules un dienas ritumu. Uz 50 santīmu monētas bija attēlots mežu simbolizējošs priedes stāds, uz viena lata monētas ūdeņus simbolizējošs lasis, bet uz divu latu monētas zemi simbolizējoša govs. Kopš 2001. gada divreiz gadā Latvijas Banka laida klajā arī īpaša dizaina viena lata apgrozības monētas mazās tirāžās. Kopā tapušas 24 īpaša dizaina viena lata apgrozības monētas – ar stārķi, ezi, skudru, Sprīdīti, Nameja gredzenu, sniegavīru, skursteņslauķi un daudziem citiem tēliem.
Latvijas Banka kopš 1996. gada izdeva 98 īpašas jubilejas un piemiņas kolekciju monētas, kas bija speciāli veidotas un kaltas nelielu tirāžu naudas vienības no dārgmetāla. To galvenā vērtība bija mākslinieciskā kvalitāte, tehnoloģiskā sarežģītība, atšķirīgie materiāli un attēlotie sižeti. Šo monētu veidolu autori bija daudzi Latvijas mākslinieki – Ilmārs Blumbergs (1943–2016), Jānis Strupulis (1949), Ligita Franckeviča (1947), u. c.
Latvijas Banka, gatavojoties pirmajam eiro ieviešanas termiņam 2008. gadā, jau 2004. gadā rīkoja atklātu konkursu par simbolu idejām, ko varētu attēlot uz Latvijas eiro monētām. Tika pieņemts lēmums par vēsturiskās piecu latu monētas tautu meitas atveidu pēc Ilzes Kalniņas iesūtītās idejas uz eiro monētām, bet uz eiro centu monētām tika attēlots valsts lielais un mazais ģerbonis. Šo monētu grafiskās kompozīcijas autors ir mākslinieks Laimonis Šēnbergs. 2014. gada 1. janvārī Latvijas Republikas nacionālo valūtu latu nomainīja eiro, Latvijai kļūstot par eirozonas astoņpadsmito valsti.
Latvijas Bankas Monētu dizaina komisija turpina monētu dizaina mākslas arī pēc Latvijas pievienošanās eirozonai – Latvijas Banka divreiz gadā izlaiž īpašas apgrozības eiro monētas un regulāri, atzīmējot dažādus notikumus, turpina kalt kolekcijas monētas.
Gan latu banknotes, gan latu un eiro monētas ir vērts pētīt uzmanīgi, jo tajās var atrast gan dažādus interesantus Latvijas kultūras, vēstures un saimnieciskās dzīves notikumus, gan arī vairumu Latvijas kultūras kanona objektu. Tāpat latu nospiedumus var nolasīt iekodētus Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas stāvu tonālajos risinājumos. 2017. gada aprīlī Latvijas Nacionālās bibliotēkas 3. stāva ātrijā uzstādīts un apskatei pieejams Latvijas naudas zīmju dizaina ekspozīcijas „Naudas dizains. PIN kods” apgrozības naudas stends.
Kristīne Budže
