post_img

Gleznotāja Vilhelma Purvīša (1872–1945) gleznotās ainavas „Pavasara ūdeņi (Maestoso)”, ap 1910, „Ziema”, ap 1910, „Pavasarī (Ziedonis)”, 1933–1934

Tāpat kā latviešu valoda, tā arī Latvijas ziemeļnieciskā daba ir viens no kodoliem, kas veido latvisko apziņu jeb latviskā arhetipu. Gleznotāja Vilhelma Purvīša ainavās „Ziema”, „Pavasara ūdeņi (Maestozo)” un „Pavasarī (Ziedonis)” tvertā daba ir tipiska Latvijas ainava dažādos gadalaikos un vienlaikus ir arī latviešu nacionālās ainavu glezniecības pamats.

Ābele, Kristiāna. (sast., red., ievada aut.). (2022). Vilhelms Purvītis Eiropas mākslas ainavā: veikums, laikmets un mantojums: zinātniska konference 2022. gada 16.–17. septembrī: referātu tēzes. [Rīga]: Latvijas Mākslas akadēmija.

Balodis, F. (1939). Vilhelms Purvītis. Rīga: Senatne un Māksla.

Ceriņa, Valda. (2018). Vilhelms Purvītis ainavu gleznotājs = Vilhelms Purvītis als Landschaftsmaler von 1890 bis 1910. [Inčukalna novads]: [Valda Ceriņa].

Kļaviņš, Eduards. (2014). Vilhelms Purvītis. Rīga: Neputns.

Kļaviņš, Eduards. (2014). Vilhelms Purvītis un viņa gleznas. No: Eduards Kļaviņš (sast.). Latvijas mākslas vēsture. 4. sēj.: 1890-1915 (208.-215., 247.-254. lpp.). Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds.

Profesors Vilhelms Purvītis 1872. (1925). No: Jānis Dombrovskis. Latvju māksla. Glezniecības, grafikas, tēlniecības un lietišķās mākslas attīstības vēsturisks apskats (49.-55. lpp.). Rīga: Valtera un Rapas akc. Sabiedrības izdevums.

Siliņš, Jānis. (1980). Vilhelms Purvītis. No: Jānis Siliņš. Latvijas māksla. 1800-1914. 2. sēj. (94.-128. lpp.). Stokholma: Daugava.

Slava, Laima (sast.). (2022). Purvītis. Rīga: Neputns.

Vilhelms Purvītis, 1872-1945. (2000). Rīga: Jumava.