Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

31. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Latvijas kultūras kanona 2019./2020. mācību gada konkursa fināls, kurā tikās 15 skolēnu komandas, lai radītu īstenojamu koncepciju mūsdienīgai un interaktīvai izstādei vai performancei savā dzīvesvietā par brīvības tēmu.

Konkursā 1. vietu, galveno balvu un dāvanu kartes savas plānotās performances-izstādes realizēšanai no „Merķeļa drukas darbnīcas” un veikala „Depo” ieguva Ogres Valsts ģimnāzijas komanda. 2. vietu un Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja specbalvu ieguva Ventspils 4. vidusskolas komanda. 3. vietu un specbalvu no Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja ieguva Ludzas pilsētas ģimnāzijas komanda. Pirmo trīs vietu ieguvēji saņēma arī dāvanu kartes no veikala „Brain Games”. Tāpat, pateicoties konkursa sadarbības partneriem un atbalstītājiem, katras komandas dalībnieki tika pie īpašiem sveicieniem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja, kā arī ieejas biļetēm uz diviem kultūras notikumiem gan Rīgā, gan reģionos. Kultūras ministrijas specbalva tika piešķirta Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas komandai. Latvijas Nacionālā kultūras centra specbalvu ieguva Saldus vidusskolas 12. klases komanda. Specbalvu no UNESCO ieguva Rēzeknes Valsts ģimnāzijas komanda.

Kultūras kanona konkurss norisinās jau astoto gadu, dodot iespēju vidusskolēniem līdzdarbotos kultūras mantojuma popularizēšanā un komunikācijā. Ik gadu konkursa tēma tiek mainīta, piedāvājot skolēniem dažādus ar kultūras aktualitātēm, kultūras mantojumu, tradīcijām un Latvijas kultūras kanonu saistītus uzdevumus. 2019./2020. mācību gada konkursā jaunieši ir pievērsušies brīvības ideju daudzveidīgo izpausmju izzināšanai Kultūras kanonā iekļautajos mākslas darbos un kultūras vērtībās, šodienas Latvijas mākslinieku jaunradē, gan arī ikviena jaunieša radošajās iniciatīvās, konkursa finālā radot koncepciju izstādei vai performancei. Konkursa fināla darbs iecerēts kā veltījums Latvijas valsts simtgades svinību ceturtajam gadam – 2020. – Brīvības gadam.

Konkursa fināla atbalstītāji – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Latvijas Koncerti, Dailes teātris, Daugavpils teātris, Valmieras Drāmas teātris, Ģertrūdes ielas teātris, Kino Bize, Latvijas Nacionālā opera un balets, Dirty Deal Teatro, Gardu muti, Brain Games, koncertzāle „Lielais dzintars”, Latgales vēstniecība „Gors” un Latvijas Nacionālais teātris.

FOTOGALERIJA

Informāciju sagatavoja:
Aija Lūse
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija
Tālr.: 67114807, 29107218

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Latvijas kultūras kanona 2019./2020. gada konkursa trešā kārta – fināls – notiks 31. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Rīgā, Mūkusalas ielā 3) no plkst. 9.30 līdz 16.30. Izmantojot radošajā seminārā, kas notika 10. janvārī, iegūtās zināšanas un prasmes, 15 skolēnu komandām būs jārada īstenojamu koncepciju mūsdienīgai un interaktīvai izstādei vai performancei savā dzīvesvietā par brīvības tēmu, kas balstītos konkursa 1. kārtas pētījuma rezultātos.

Jau astoto gadu skolu komandas no visas Latvijas tiksies Latvijas kultūras kanona konkursā, lai līdzdarbotos kultūras mantojuma popularizēšanā un komunikācijā. Ik gadu konkursa tēma tiek mainīta, piedāvājot skolēniem dažādus ar kultūras aktualitātēm, kultūras mantojumu, tradīcijām un Latvijas kultūras kanonu saistītus uzdevumus. 2019./2020. gada konkursā jaunieši ir pievērsušies brīvības ideju daudzveidīgo izpausmju izzināšanai Kultūras kanonā iekļautajos mākslas darbos un kultūras vērtībās, šodienas Latvijas mākslinieku jaunradē, gan arī ikviena jaunieša radošajās iniciatīvās, konkursa finālā radot koncepciju izstādei vai performancei. Konkursa fināla darbs iecerēts kā veltījums Latvijas valsts simtgades svinību ceturtajam gadam – 2020. – Brīvības gadam.

Konkursa finālu atklās Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, Latvijas kultūras kanona konkursa vidusskolēniem autore-kuratore Anda Laķe, Latvijas Valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta direktore Dagnija Baltiņa.

Paldies konkursa fināla atbalstītājiem – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim, Latvijas Koncertiem, Dailes teātrim, Daugavpils teātrim, Valmieras Drāmas teātrim, Ģertrūdes ielas teātrim, Kino Bize, Latvijas Nacionālajai operai un baletam, Dirty Deal Teatro, Gardu muti, Brain Games un Latvijas Nacionālajam teātrim!

Papildu informācija: 
Aija Lūse
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija
Tālr.: 67114807, 29107218

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

2020. gada 3. februārī plkst. 10.00 Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Administrācijas zālē (Rīgā, Bonaventuras ielā 10) notiks Brīvdabas muzeja gadskārtējā zinātniskā konference. Konferences apmeklētājiem būs iespēja uzzināt jaunākās aktualitātes etnogrāfijā, zinātniskajā restaurācijā un vēstures pētniecībā.

Papildu informācija: www.brivdabasmuzejs.lv.

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Radošajā seminārā, kas 2020. gada 10. janvārī norisinājās LKA Teātra mājā „Zirgu pasts”, Latvijas kultūras kanona konkursa „Kultūras kanons, radošā un mana brīvība” fināla dalībniekiem tika prezentēts konkursa fināla uzdevums – šogad skolēni konkursa finālā prezentēs izstādes vai performances koncepciju, kas varētu tikt īstenota skolēnu pārstāvētajās pilsētās. Radošajā seminārā finālistiem bija iespēja noklausīties četras lekcijas profesionāļu vadībā un iedvesmoties fināla uzdevuma veikšanai.

Mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Kristians Brekte savā lekcijā dalījās pieredzē par to, cik plašas iespējas un radošā brīvība paveras māksliniekam, kā mākslu var veidot no praktiski jebkādiem priekšmetiem un materiāliem sev apkārt, tikai jābūt vērīgam un līdzi vienmēr jāņem maiss vai kaste, kurā savākt negaidīti atrasto. Tāpat mākslinieks stāstīja par to, kā māksla var palīdzēt tikt galā ar dažādiem jautājumiem, kas var šķist neatrisināmi.

Dizaina biroja „H2E” dizainere, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Ingūna Elere savā lekcijā iepazīstināja skolēnus ar to, kas ir pieredzes dizains un kādi soļi jāievēro, uzsākot darbu pie konkrēta projekta (izstādes, ekspozīcijas) izstrādes. I. Elere dalījās arī spilgtos piemēros no savas un dizaina biroja „H2E” pieredzes, stāstot par Kara muzeja, Alūksnes Bānīša stacijas un Raiņa muzeja Tadenavā ekspozīcijas iekārtošanu.

Režisore Krista Burāne atklāja savu brīvības jēdziena interpretāciju un stāstīja par projektiem, ko īstenojusi, pievēršoties sociāli nozīmīgām tēmām un vides saglabāšanai, bet galvenokārt – par dažādu, atšķirīgu cilvēku savešanu kopā ar mākslas projektu palīdzību. K. Burāne stāstīja par „Pelēkā asfalta stāstiem” E. Birznieka-Upīša ielā, Rīga 2014 atklāšanas performancēm Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljonā, izrādi „Robežas”, kas paplašināja jebkura izrādes apmeklētāja robežas, dodoties viesos pie daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem Purvciemā, kā arī par Pērnavas ielas kastaņu glābšanas akciju, parādot, cik veiksmīgi mākslinieks ar radošām idejām var būt arī pilsoniski aktīvs.

Dienas noslēgumā dalībnieki devās uz Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA) biroju Brīvības ielā, kur tās darbinieki – vadošā producente Kitija Vasiļjeva, programmu direktors Kaspars Vanags un RIBOCA2 izglītības projektu vadītāja Una Meiberga – iepazīstināja klātesošos ar to, kas ir biennāle, kas sagaidāms RIBOCA2, kas jāņem vērā, domājot par mākslu ārpus kanona un ārpus ierastā. Konkursa dalībniekiem bija iespēja piedalīties RIBOCA balvu izspēlē, kā arī pašiem kļūt par RIBOCA2 dalībniekiem.

Informāciju sagatavoja:
Kristīne Freiberga
Kultūras kanona konkursa koordinatore
E-pasts: kristine.freiberga@lka.edu.lv
Tālr.: 29939915

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Jauns cikls Latvijas kultūras kanona sekotājiem Facebook vietnē. Kopš 2019. gada 23. novembra 99 dienas pēc kārtas tiek izcelta viena no Latvijas kultūras kanona vērtībām, pastāstīts kāds interesants fakts vai sniegta informācija, kas aktuāls notiek Latvijā un pasaulē šīs vērtības kontekstā.

Lai jums jauka izglītošanās! Meklējiet tēmturi #kultūraskanona99vērtības!

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

28. novembrī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, pasākuma cikla „Māksla Akuratera mājā” ietvaros aicina uz gleznotājam, grafiķim, zīmētājam un mākslas teorētiķim Jēkabam Kazakam veltītu vakaru.

Lasīt vairāk

Papildu informācija:
Zane Grudule
Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 28363843

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Atzīmējot Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” 75. jubileju, kantāte tiks atskaņota 9. novembrī plkst. 16.00 Jelgavas Sv. Annas baznīcā un 10. novembrī plkst. 17.00 Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Ieeja koncertos ir bez maksas.

Koncertā piedalās: kultūras un tautas mākslas centra „Ritums” kamerkoris „Vidus”, kultūras un tautas mākslas centra „Iļģuciems” kamerkoris „Muklājs”, solisti: Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Andris Gailis (bass), ērģelnieks Aigars Reinis, diriģents Jānis Kokins.

Kantāte „Dievs, Tava zeme deg!” tapa pateicoties Kuldīgas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja Oskara Sakārņa izsludinātajam konkursam par kantātes „Latvju lūgšana Dievam” tekstu un mūziku, lai bargajā Otrā pasaules kara laikā stiprinātu tautu un atklātu tās pārdzīvojumus. Par labākajiem atzina divus A. Eglīša darbus, kurus apvienojot, iedvesmu kantātes mūzikas radīšanai guva L. Garūta. Kantātes pirmatskaņojums notika 1944. gada 15. martā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Sākoties padomju laikiem, kantāti izpildīt aizliedza un ierakstus iznīcināja, tomēr 1982. gadā to restaurēja komponists Longins Apkalns, tā tik atskaņota Zviedrijā un Vācijā. Latvijā kantāte iezīmēja Trešās atmodas vēsmas un „Lūgšana” – kantātes vidusdaļa – kļuva par 1990. gada Vispārējo latviešu dziesmu svētku koncerta kulmināciju. 2018. gadā „Lūgšana” no kantātes atkal skanēja Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā. Kantāte iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Atceroties izcilo dzejnieku, rakstnieku, politiķi un sabiedrisko darbinieku Kārli Skalbi un godinot viņa daiļradi, 7. novembrī plkst. 16.00 notiks lāpu gājiens no Vecpiebalgas vidusskolas uz Kārļa Skalbes kapavietu Vaktskalnā pie „Saulrietiem”, bet 9. novembrī plkst. 13.00 Vecpiebalgas bibliotēkā notiks Kārļa Skalbes „Mūža rakstu” 8. sējuma atvēršanas svētki.

7. novembrī, dzejnieka dzimšanas dienā, Vecpiebalgas vidusskolā pulcēsies skolēnu vizuālās mākslas konkursa „Kārļa Skalbes pasakas” dalībnieki. Notiks konkursa darbu izstādes atklāšana un uzvarētāju apbalvošana. Pēc tam skolēniem būs iespēja doties Kārļa Skalbes pasaku labirintā un iepazīt Pasakķēniņa daiļradi, piestājot interaktīvās pieturās. Dienas noslēgumā, plkst. 16.00 ikviens aicināts doties lāpu gājienā no skolas, kurā nākamais dzejnieks mācījies uz viņa dzimto vietu. Uz vietu, kur viņa paša celtā vasaras māja „Saulrieti” un mūžamājas Vaktskalniņā. Lāpu gājiens ir Vecpiebalgas vidusskolas skolēnu veltījums dižajam skolas biedram, tā ir iespēja ikvienam pieminēt „Mazo piezīmju”, „Nemiera” („Mūžam zili…”) un „Ziemas pasaku” autoru, sirsnīgo piebaldzēnu, latviskāko dzejnieku un viņa devumu literatūrā un politikā.

Nedēļas izskaņā, 9. novembrī plkst. 13.00 „Mūža rakstu” idejas autors un sastādītājs literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons un biedrība „Domas spēks” aicina uz Kārļa Skalbes „Mūža rakstu” 8. sējuma atvēršanas svētkiem dzejnieka dzimtajā Vecpiebalgā. Pasākumā, kas notiks Vecpiebalgas bibliotēkā, tikšanās ar rakstu sastādītāju, literatūrvēsturnieku Ilgoni Bērsonu, profesori, literatūrzinātnieci Ausmu Cimdiņu, politiķi, biedrības „Domas spēks” pārstāvi Aleksandru Kiršteinu. Kārļa Skalbes „Mūža rakstu” 8. sējumā ievietoti Skalbes dzejoļi, pasakas, raksti, „Mazās piezīmes”, deputāta runas Saeimā. Sējumā apkopoti darbi, kas tapuši 1922., 1923., 1924. gadā.

Pirmie pieci Kārļa Skalbes „Mūža rakstu” sējumi no 2001. līdz 2007. gadam iznākuši apgādā „Elpa”. 6. un 7. sējumu izdeva apgāds „Mansards”.

Informāciju sagatavoja:
Līva Grudule
Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāja
Tālr.: 26573868
E-pasts: liva.grudule@vecpiebalga.lv

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

30. oktobrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19) sarunu cikla „Runā Pārdaugava” ietvaros notiks tikšanās ar folkloristi, līvu kultūras tradīciju sargātāju un folkloras kopas „Skandinieki” dibinātāju Helmī Stalti.

Lasīt vairāk

Informāciju sagatavoja:
Zane Grudule
Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 28363843
www.memorialiemuzeji.lv

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

No 14. līdz 18. oktobrim Latvijas reģionos norisinājās Latvijas kultūras kanona konkursa pirmā kārta, kurā jaunieši pievērsās brīvības ideju daudzveidīgo izpausmju izzināšanai kultūras kanonā iekļautajos mākslas darbos un kultūras vērtībās, šodienas Latvijas mākslinieku jaunradē, gan arī paši savās radošajās iniciatīvās. Kultūras kanona vērtības pētīja un prezentēja 37 skolu komandas no pieciem Latvijas reģioniem. Piecās dienās konkursa žūrijai bija iespēja pieredzēt brīvību jauniešu acīm, atklājot ne tikai to, kuras no kultūras kanonā iekļautajām brīvības idejas izpausmēm jauniešu auditorijai šķiet nozīmīgas, bet arī uzzinot, kas 21. gadsimta jauniešiem ir brīvība.

Skolu komandas bija ieguldījušas lielu darbu gan pētnieciskās aktivitātēs, gan prezentāciju sagatavošanā, gan radošā savu viedokļu un vērtējumu komunikācijā: radīti video, sacerēti muzikāli skaņdarbi un iestudētas nelielas performances. Lielākā daļa komandu uzdevuma izpildē bija iesaistījušas arī citus klases un skolas biedrus. Interesanti, ka jaunieši ar brīvību saistīto kultūras kanona vērtību izvēlē balstījās ne tikai uz savai vecuma grupai svarīgām vērtībām, bet runāja arī par vērtībām, kas nozīmīgas Latvijas iedzīvotājiem kopumā.

Dalību konkursa otrajā kārtā turpinās 15 komandas. No Latgales reģiona – Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija un Ludzas pilsētas ģimnāzija. Vidzemes reģiona – Valmieras Viestura vidusskola, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija un Ogres tehnikums. Kurzemes reģiona – divas komandas no Saldus vidusskolas un Ventspils 4. vidusskola. Zemgales reģiona – Jelgavas Mūzikas vidusskola, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija un Bauskas Valsts ģimnāzija. No Rīgas reģiona – Rīgas Katoļu ģimnāzija, Rīgas 64. vidusskola, Ogres Valsts ģimnāzija un Privātā vidusskola ĀBVS.

Lai arī konkursā atklājās jauniešu interešu daudzpusība, tomēr, izvērtējot visos reģionos prezentētās Latvijas kultūras kanona vērtības, konkursa žūrija atlasīja populārākās un biežāk prezentācijās pieminētās, kas iemieso brīvības ideju:

• Režisora Rolanda Kalniņa (1922) spēlfilma „Elpojiet dziļi…” („Četri balti krekli”), 1967
• Režisora Jura Podnieka (1950–1992) dokumentālā filma „Vai viegli būt jaunam?”, 1986
• Tēlnieka Kārļa Zāles (1888–1942) monumentālā tēlniecība: Brīvības piemineklis, 1931–1935
• Latvijas nauda – lats
• Dzejnieka un rakstnieka Imanta Ziedoņa (1933–2013) dzejoļu krājums „Taureņu uzbrukums”, 1988

Konkursa otrā kārta jeb radošais seminārs notiks 2020. gada 10. janvārī LKA Teātra mājā „Zirgu pasts” (Rīga, Dzirnavu iela 46). Otrajā kārtā komandām Latvijas radošo profesionāļu vadībā būs iespēja lekcijās un nodarbībās attīstīt brīvu, asociatīvu domāšanu, apgūt prasmes mākslas valodā „stāstīt” intriģējošus un jēgpilnus stāstus jaunos veidos, izmantot nestandarta radošuma izpausmes instalāciju, hepeningu, oriģinālu ekspozīciju un vides objektu izveidē. Radošais seminārs paredzēts, lai uzlabotu fināla uzdevuma izpildei nepieciešamās prasmes un kompetenci, un tā noslēgumā komandas saņems detalizētus norādījumus fināla uzdevumam, kas jāveic līdz 3. kārtas norises dienai. Radošā semināra ietvaros skolotājiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties radošajā darbnīcā „Kultūras un mākslas STUNDA”, saņemot par dalību sertifikātu. Informācija par otro kārtu tiks publiskota decembrī!

Paldies visu skolu komandu dalībniekiem par ieguldīto darbu, gatavojoties konkursam „Kultūras kanons, radošā un mana brīvība”!

Informāciju sagatavoja:
Aija Lūse
Latvijas Kultūras akadēmijas sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas kultūras kanona konkursa projekta vadītājas asistente
E-pasts: aija.luse@lka.edu.lv
Tālr.: 29107218