2022. gada 15. decembris

Latvijas kultūras kanona tīmekļvietne pieejama vācu valodā

Ilustrācijā izmantota fotogrāfija no Raiņa lugas „Uguns un nakts” iestudējuma Jaunajā Rīgas teātrī 1911. gadā. Spīdolas lomā Lilija Ērika. LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājums.

Latvijas kultūras kanona (LKK) tīmekļvietne kulturaskanons.lv pilnībā tulkota vācu valodā, tādējādi informāciju par Latvijas kultūras nozīmīgākajām vērtībām padarot starptautiski plašāk pieejamu un vienlaikus iezīmējot Latvijas kultūras vēsturiskās saiknes ar vācvalodīgajām valstīm un vācu kultūru.

LKK iekļautas 108 vērtības, kuras eksperti izraudzījušies astoņās nozarēs – tautas tradīcijas, arhitektūra un dizains, skatuves māksla, literatūra, vizuālā māksla, mūzika, kino un ainavas. Kanona tīmekļvietne ir vērtīgs un uzticams izziņas avots, ar kuru ārvalstu interesentiem uzsākt Latvijas kultūras iepazīšanu. Mājaslapā pieejami ne tikai nozares ekspertu teksti, bet arī bagātīgs audiovizuālo materiālu klāsts. Jau vairākus gadus kanona tīmekļvietne pieejama angļu valodā.

Vairākas LKK vērtības saistītas ar vācu kultūru un vācvalodīgajām valstīm. Komponists Johans Gotfrīds Mītels (1728–1788), kas strādājis Rīgā par Svētā Pētera baznīcas ērģelnieku, pirmos divdesmit piecus dzīves gadus aizvadījis Vācijā. Viņa mūzika, kas atrodas starp baroku un klasicismu, tiek dēvēta par spožu, neordināru un novatorisku. Savukārt literatūras nozarē izceltajā Jāņa Poruka darbā „Pērļu zvejnieks” (1895) pirmoreiz latviešu literatūrā tik plaši tēlota konkrētas Rietumeiropas pilsētas – Drēzdenes – vide, kultūra un cilvēki. Jānis Jaunsudrabiņš (1877–1962), kurš kanonā ierakstīts divās nozarēs – vizuālajā mākslā un literatūrā – Otrā pasaules kara beigās, nevēloties sadarboties ar komunistisko režīmu, devās bēgļu gaitās, un viņa mūžs noslēdzās Vācijā.

Savukārt vienu no pasaulē pazīstamākajām Latvijas dizaina vērtībām – fotoaparātu Minox – izgudroja konstruktors Valters Caps (1905–2003). Sākoties Otrajam pasaules karam, viņš devās uz Berlīni, kur bija viens no uzņēmuma Minox dibinātājiem, bet pēcāk lielāko mūža daļu strādāja par konstruktoru Šveicē. Ar šo valsti saistīta arī izcilā latviešu dzejnieka Raiņa (1865–1929) kanonā iekļautā dzejas krājuma „Gals un sākums” tapšana, dzejniekam mitinoties trimdā Šveicē.

LKK tīmekļvietnes tekstus vācvalodīgajai auditorijai adaptējuši Jens Grabovskis (Jens Grabowski), Ženija Minka, Matiass Knolls (Matthias Knoll), Ilze Plaude, Roberts Putnis, Elīna Reitere un Dāvids Stasuns (David Stasun).

Vietni kulturaskanons.lv veido un pārrauga Latvijas Nacionālā bibliotēka ar Latvijas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.