Ballade für gemischte Chöre "Das Schloss des Lichts", 1899, des Komponisten Jāzeps Vītols (1863–1948)
Jedes Volk hat epische Erzählungen über seine Herkunft, Leidenszeiten und Zukunftshoffnungen. Im Falle Lettlands ist eine der herausragendsten Geschichten dieser Art Jāzeps Vītols‘ Meisterwerk für gemischte Chöre „Das Schloss des Lichts“ (Gaismas pils).
Wie bringt man die Lieder des V. Lettischen Liederfestes bei. Herausgegeben von J. Vītols mit Unterstützung der sehr geehrten Komponisten und Dirigenten. (1904). Jelgava: G. Landebergs. (auf Lettisch, alte Orthographie)
Regelung, nach der "Lichtschloss" aus dem Programm des Liederfestes von 1985 ausgeschlossen werden soll. Aus dem Artikel "Sowjetische Zensur bis 1990" von Aigars Urtāns. Veröffentlicht im Band 25 der Schriften der Lettischen Historikerkommission "Besatzungsregime in den baltischen Ländern 1940–1991" (Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds [Verlag des Lettischen Instituts für Geschichte], 2009), S. 69. (auf Lettisch)
Liste aller Notenausgaben und einzeln veröffentlichten Noten der Ballade "Lichtschloss" von Jāzeps Vītols. Musiksammlung Alfrēds Kalniņš der Lettischen Nationalbibliothek. 2018. (auf Lettisch)
Orests Silabriedis über Jāzeps Vītols im Kulturkanon. 2008. (auf Lettisch)
Liederabend von Vītols am 3. Mai 1908 im Saal der Rigaer Lettischen Gesellschaft. Sammlung von Akzidenzschriften der Lettischen Nationalbibliothek. (auf Lettisch, alte Orthographie, und Russisch)
Prof. J. Vītols und das Jubiläumskonzert zu 25 Jahren künstlerischer Tätigkeit am 24. November 1911. Sammlung von Akzidenzschriften der Lettischen Nationalbibliothek. (auf Lettisch, alte Orthographie, und Russisch)
Chorlieder von Jāzeps Vītols: [Konzertprogramm] am 28. Februar 1959. Sammlung von Akzidenzschriften der Lettischen Nationalbibliothek. (auf Lettisch)
Programm der Gedenkfeier zum 125. Geburtstag und 40. Todestag von Jāzeps Vītols (26.07.1863–24.04.1948): Konzert am 4. Juni 1988 in Hamburg. Sammlung von Akzidenzschriften der Lettischen Nationalbibliothek. (auf Lettisch)
Konzert des Männerchors der Letten in Sydney zum 120. Geburtstag von J. Vītols am 5. November 1983: [Konzertprogramm]. Sammlung von Akzidenzschriften der Lettischen Nationalbibliothek. (auf Lettisch)
Jāzeps Vītols – 150: [Broschüre]. (2012). [Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija [Lettische Musikakademie Jāzeps Vītols]]. Sammlung von Akzidenzschriften der Lettischen Nationalbibliothek. (auf Lettisch)
Jāzeps Vītols und lettische Dichter: Konzertreihe von Sololiedern von J. Vītols im Beletage-Saal der Lettischen Nationaloper am 9. Februar, 2. März und 13. April 2013: [Konzertprogramm]. Sammlung von Akzidenzschriften der Lettischen Nationalbibliothek. (auf Lettisch und Englisch)
Gaismas pils [notis]. (1901). No: Dziesmu krājums jauktiem koriem (22.-25. lpp.). Rīga: Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisija. Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums.
Orests Silabriedis über Jāzeps Vītols im Kulturkanon. 2008. (auf Englisch)
Marks Geibers par Jāzepu Vītolu Latvijas kultūras kanonā, 2019. (Angļu valodā)
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Noslēguma koncerts [notis]: dziesmas koriem. (2016). Rīga: Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Bērzkalns, Valentīns. (1965). Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864-1940. Bruklina: Grāmatu draugs.
Brīnišķais spēks: J. Vītola 130. dzimšanas dienas atcerei veltīts rakstu krājums. (1993). Rīga: Latvijas Kultūras ministrijas Skolu centrs.
Dziesmu svētku mazā enciklopēdija (178.-179. lpp.). (2004). Rīga: Musica Baltica, 2004. Par Gaismas pili.
Gaismas pils augšāmcēlējs Haralds Mednis. (2006). Rīga: Valters un Rapa.
Graubiņš, Jēkabs (red.). (1944). Jāzeps Vītols: raksti par viņa dzīvi un darbu 80 gados. Rīga: Latvju grāmata.
Grāvis, Harijs. (2010). Adzele-Gaujiena, 1111-2011. Gaujienas pagasts: Gaujienas pagasta pārvalde.
Grāvītis, Oļģerts. (1958). Jāzeps Vītols un latviešu tautas dziesma (182.-183. lpp.). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Jāzepa Vītola Mūzikas dienas, mākslinieciskais vadītājs Edgars Račevskis. (2016). Rīga: Antava.
Jāzeps Vītols tuvinieku, audzēkņu un laikabiedru atmiņās. (1999). Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija; sast. Oļģerts Grāvītis. Rīga: Zinātne.
Kļaviņa, Velga. (1980). Latviešu mūzikas literatūra: mācību līdzeklis LPSR bērnu mūzikas skolu 5. un 6. klašu audzēkņiem (90.-91. lpp.). Rīga: Zvaigzne.
Latviešu kora literatūra. 1. daļa (62.-63. lpp.). (1970). Rīga: Liesma.
Lindenbergs, Jānis. (2001). Latviešu kora literatūra. 2. sējums (3.-6. lpp.). Rīga: Musica Baltica.
Pamahziba, ka V Latweeschu Wispahrigo dseesmu swehtku dseesmas jamahza: ar zeen. komponistu un swehtku dirigentu laipnu pabalstu J. Wihtola sastahdita (7.-8. lpp.). (1904). Jelgava: G. Landebergs.
Prēdele, Zane. (2012). Jāzepa Vītola Gaismas pils: skaņdarba uztvere 20.-21. gadsimtā. No: Mūzikas akadēmijas raksti. 9. sējums (23.-41. lpp.). Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija; Musica Baltica.
Vēriņa, S. (1991). Jāzeps Vītols – komponists un pedagogs. Rīga: Avots.
Vītols, Jāzeps. (1988). Manas dzīves atmiņas. Sast. Oļģerts Grāvītis. Rīga: Liesma.
Vītoliņš, Jēkabs. (1972). Latviešu mūzikas vēsture. 1. sējums (272.-275. lpp.). Rīga: Liesma.
Vītols, Jāzeps. ([195-]). Gaismas pils [skaņuplate]. Izpilda Reitera koris, diriģents Teodors Reiters. Zviedrija: Latvian music. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, F-3/3938.
Vītols, Jāzeps. ([1988]). Gaismas pils. No: Mūžam dziesma nezudīs [videokasete]. Izpilda Televīzijas un radio Teodora Kalniņa koris, diriģenti Juris Kļaviņš, Sigvards Kļava. Rīga: Latvijas Televīzija. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fvk/56.
Bregts, Valdis. (1963, 26. jūl.). Skan Jāzepa Vītola dziesmas. Rīgas Balss, Nr. 175, 7. lpp.
Dārziņš, E. (1908, 1. jūn.). Jozefs Vītols. Zalktis, Nr. 6, 127.-134. lpp.
Jāzeps Vītols audzēkņu atmiņās. (1983, 1. janv.). Latvju Mūzika, Nr. 14, 1353.-1374. lpp.
Kursītis, A. (1980, 21. okt.). „Augšām cēlās Gaismas pils”. Liesma (Valmiera), Nr. 164, 3. lpp.
Kursītis, A. (1980, 6. nov.). Auseklis un Vītols. Dzimtenes Balss, Nr. 46, 6. lpp.
Lesiņš, K. (1958, 1. maijs). Jāzepa Vītola dzīvā gara piemiņai. Tilts, Nr. 25-26, 6.-9. lpp.
Lesiņš, Knuts. (1983, 1. janv.). Jāzepa Vītola piemiņai. Latvju Mūzika, Nr. 14, 1331.-1340. lpp.
Purva-Roze, Ārija. (1984, 1. apr.). Jāzeps Vītols: 1863-1948. Universitas, Nr. 53, 27.-29. lpp.
Šturms, Arnolds. (1983, 1. janv.) Latviešu nacionālās mūzikas izveidotājs Jāzeps Vītols. Latvju Mūzika, Nr. 14, 1341.-1352 lpp.