Song "The Castle of Light", 1899, for Mixed Choir by Composer Jāzeps Vītols (1863−1948)

Sheet music „The Castle of Light” (1901)

All nations have epic stories about their origins, struggles and future dreams. For Latvians, the biggest tale of this sort is composer Jāzeps Vītols’ choral masterpiece “The Castle of Light” (Gaismas pils).

The song is based on a poem “The Castle of Light” (Gaismas pils) by the first National Awakening writer Auseklis (in real name Miķelis Krogzemis (1850−1879)), who in turn drew inspiration from an ancient legend about a fabled castle which has sunk into lake Burtnieks in northern Vidzeme, but which will one day rise again and bring light to the Latvian people. Vītols wrote the music for this poem in 1899 for a five voice choir of sopranos, altos, tenors, first and second bass. It premiered at a small concert the next year, but it burst into popular acclaim at the V Latvian Song Celebration in Rīga in 1910.

The music begins in a whispering subdued tone, telling of free people living in ancient Kurzeme worshipping their ancestral gods. It turns to almost violent oscillations as war and enslavement destroys this idyll, before rising to a tremendous crescendo, as the sons of the people rediscover the wisdom of their forefathers:

“They called the light, the light came!
Up rose the Castle of Light!”

The song was banned at several Soviet-era song festivals. However, in 1985 the choir spontaneously insisted that conductor Haralds Mednis (1906−2000) come up and lead “The Castle of Light”. This act of defiance was an emotional catharsis which helped bring about the movement to restore Latvia’s independence in the next few years. Despite the banning of this song for years, “The Castle of Light” is the work most sung in the history of Latvia’s Song Celebrations and has been a cornerstone of national identity in good times and bad.

Born into a teacher’s family in provincial Valmiera in 1863, precociously talented Jāzeps was destined for great things. He studied music at St. Petersburg Conservatorium under Nikolay Rimsky-Korsakov and became a respected professor at the prestigious institution. But in 1919 he returned to Latvia becoming the first rector of the Music Academy of Latvia and devoted the rest of his life to developing the musical life of the newly-independent country.

Vītols greatest contribution was in choral music, next to “The Castle of Light” he had composed many evergreen favourites such as “The King’s Daughter” (Karaļmeita) and “The Bard of Beverīna” (Beverīnas dziedonis), as well as arrangements of some 200 folk songs.

Vītols also wrote symphonic, chamber and piano pieces, and as an educator he helped many other talented composers to develop.

The modernistic building of the National Library of Latvia by architect Gunārs Birkerts (1925−2017) opened in 2014 in Rīga with its glass-and-steel panelled facade sweeping to a dramatic peak is also called “The Castle of Light”. Thus extending the significance of the song to greater symbolism of Latvian culture and the present-day Latvian statehood.

Filips Birzulis

Pictures (6)

Photo (17)

Video / Audio (2)

Latvian music before the Latvian state. Part 3: Basics of Professional Music. Lecture series „Vaidelote”. Web portal „Delfi”, 2017.

Vītols, Jāzeps. ([1911]). Gaismas pils (Castle of Light) [shellac record]. Performed by Rīga Latvian Singing Society Mixed Choir. [Rīga]: Zonophone record. National Library of Latvia, Audiovisual Digital Collection "Latvia's Historical Sound Recordings".

Written texts (14)

Pamahziba, ka V Latweeschu Wispahrigo dseesmu swehtku dseesmas jamahza /ar zeen. komponistu un swehtku dirigentu laipnu pabalstu J. Wihtola sastahdita. (1904). Jelgava: G. Landebergs. (in Latvian)

Decision to delete "The Castle of Light" from the programme of Song Celebration in 1985. Fragment from the article by Aigars Urtāns "Soviet Censorship in Latvia until 1990", published in Volume 25 of the Symposium of the Commission of the Historians of Latvia "Occupation Regimes in the Baltic States 1940–1991" (Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. (in Latvian)

Bibliographic list with music score edition and separate printed sheets of Jāzeps Vītols' ballad "The Castle of Light". National Library of Latvia, Collection of Alfrēds Kalniņš Music Reading Room.

Orests Silabriedis on Jāzeps Vītols in the Latvian Culture Canon, 2008. (in Latvian)

Jāzeps Vītols' composition evening in the Rīga Latvian Society on 3 May 1908. National Library of Latvia, Collection of Small Prints. (in Latvian and Russian)

Professor's Jāzeps Vītols concert dedicated to 25 years of his professional activity on 24 November 1911. National Library of Latvia, Collection of Small Prints. (in Latvian and Russian)

Choir songs by Jāzeps Vītols: [concert programme] on 28 February 1959. National Library of Latvia, Collection of Small Prints. (in Latvian)

Programme of commemorative event for Jāzeps Vītols’ 125th birthday and 40th death day: commemorative concert in Hamburg on 4 June 1988. National Library of Latvia, Collection of Small Prints. (in Latvian)

Sidney Latvian Men's Choir commemorative concert for Jāzeps Vītols' 120th birthday on 5 November 1983: [concert programme]. National Library of Latvia, Collection of Small Prints. (in Latvian)

Jāzeps Vītols – 150: [brochure]. (2012). [Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]. National Library of Latvia, Collection of Small Prints. (in Latvian)

Jāzeps Vītols and Latvian poets: Jāzeps Vītols’ solo song concert series in the Dress Circle Hall of the Latvian National Opera on 9 February, 2 March and 13 April 2013: [concert programme]. National Library of Latvia, Collection of Small Prints.

Gaismas pils (The Castle of Light) [sheet music]. (1901). From: Dziesmu krājums jauktiem koriem (22.-25. lpp.). Rīga: Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisija. National Library of Latvia Collection.

Orests Silabriedis on Jāzeps Vītols in the Latvian Culture Canon, 2008.

Marc Gaber on Jāzeps Vītols in the Latvian Culture Canon, 2019.

Map

Books to read (25)

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Noslēguma koncerts [notis]: dziesmas koriem. (2016). Rīga: Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Bērzkalns, Valentīns. (1965). Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864-1940. Bruklina: Grāmatu draugs.

Brīnišķais spēks: J. Vītola 130. dzimšanas dienas atcerei veltīts rakstu krājums. (1993). Rīga: Latvijas Kultūras ministrijas Skolu centrs.

Dziesmu svētku mazā enciklopēdija (178.-179. lpp.). (2004). Rīga: Musica Baltica, 2004. Par Gaismas pili.

Gaismas pils augšāmcēlējs Haralds Mednis. (2006). Rīga: Valters un Rapa.

Graubiņš, Jēkabs (red.). (1944). Jāzeps Vītols: raksti par viņa dzīvi un darbu 80 gados. Rīga: Latvju grāmata.

Grāvis, Harijs. (2010). Adzele-Gaujiena, 1111-2011. Gaujienas pagasts: Gaujienas pagasta pārvalde.

Grāvītis, Oļģerts. (1958). Jāzeps Vītols un latviešu tautas dziesma (182.-183. lpp.). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

Jāzepa Vītola Mūzikas dienas, mākslinieciskais vadītājs Edgars Račevskis. (2016). Rīga: Antava.

Jāzeps Vītols tuvinieku, audzēkņu un laikabiedru atmiņās. (1999). Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija; sast. Oļģerts Grāvītis. Rīga: Zinātne.

Kļaviņa, Velga. (1980). Latviešu mūzikas literatūra: mācību līdzeklis LPSR bērnu mūzikas skolu 5. un 6. klašu audzēkņiem (90.-91. lpp.). Rīga: Zvaigzne.

Kļaviņš, Dz. (1971). Latviešu klasiskā kora balāde. No: Latviešu mūzika: raksti par mūziku. IX sējums (91.-107. lpp.). Rīga: Liesma.

Latviešu kora literatūra. 1. daļa (62.-63. lpp.). (1970). Rīga: Liesma.

Lindenbergs, Jānis. (2001). Latviešu kora literatūra. 2. sējums (3.-6. lpp.). Rīga: Musica Baltica.

Pamahziba, ka V Latweeschu Wispahrigo dseesmu swehtku dseesmas jamahza: ar zeen. komponistu un swehtku dirigentu laipnu pabalstu J. Wihtola sastahdita (7.-8. lpp.). (1904). Jelgava: G. Landebergs.

Prēdele, Zane. (2012). Jāzepa Vītola Gaismas pils: skaņdarba uztvere 20.-21. gadsimtā. No: Mūzikas akadēmijas raksti. 9. sējums (23.-41. lpp.). Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija; Musica Baltica.

Vēriņa, S. (1991). Jāzeps Vītols – komponists un pedagogs. Rīga: Avots.

Vītols, Jāzeps. (1988). Manas dzīves atmiņas. Sast. Oļģerts Grāvītis. Rīga: Liesma.

Vītoliņš, Jēkabs. (1972). Latviešu mūzikas vēsture. 1. sējums (272.-275. lpp.). Rīga: Liesma.

Vītols, Jāzeps. ([195-]). Gaismas pils [skaņuplate]. Izpilda Reitera koris, diriģents Teodors Reiters. Zviedrija: Latvian music. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, F-3/3938.

Vītols, Jāzeps. (1973). Gaismas pils [skaņuplate]. Izpilda Tautas koris „Daile”, diriģents Jānis Ozoliņš. Rīga: Melodija. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fs-3/516 (pieejams LNB tīklā).

Vītols, Jāzeps. ([1988]). Gaismas pils. No: Mūžam dziesma nezudīs [videokasete]. Izpilda Televīzijas un radio Teodora Kalniņa koris, diriģenti Juris Kļaviņš, Sigvards Kļava. Rīga: Latvijas Televīzija. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fvk/56.

Vītols, Jāzeps. (1988). Gaismas pils [skaņuplate]. Izpilda Latvijas Valsts konservatorijas mācību koris, diriģenti Imants Kokars, Juris Kļaviņš. Rīga: Melodija. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fs-3/6419 (pieejams LNB tīklā).

Vītols, Jāzeps. (1993). Gaismas pils. No: Latviešu kora mūzikas izlase [CD]. Izpilda Latvijas Radio koris, diriģenti Sigvards Kļava, Kaspars Putniņš. [Rīga]: Baltic promotion. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fcd/229 (pieejams LNB tīklā).

Vītols, Jāzeps. (1996). Gaismas pils. No: Latviešu kordziesmas antoloģija Nr. 1, 1873-1917: Gaismas pils [CD]. Izpilda Rīgas kamerkoris „Ave Sol”, diriģents Imants Kokars. Rīga: Ave Sol. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fcd/2431 (pieejams LNB tīklā).

External resources (9)

Gaismas pils. (2003, 1. okt.). Balādi Jāzepa Vītola 140. jubilejai veltītā koncertā izpilda Valsts akadēmiskais koris „Latvija”, Latvijas Radio koris, Latvijas Nacionālās operas koris. Latvijas Radio. Latvijas digitalizēto video un audio ierakstu piekļuves portāls „Diva.lv”.

Grāvītis, Oļģerts. (2003, 30. sept.). Oļģerta Grāvīša ievadvārdi Jāzepa Vītola 140. dzimšanas dienai veltītajā koncertā. Latvijas Radio. Latvijas digitalizēto video un audio ierakstu piekļuves portāls „Diva.lv”.

Jāzepa Vītola biogrāfija un darbu saraksts. Latvijas Mūzikas informācijas centrs.

Jāzepa Vītola memoriālais muzejs „Anniņas”.

„Kādā citā apziņas līmenī…”: Daces Aperānes saruna ar komponisti Annu Veismani par Jāzepa Vītola „Gaismas pili”. (2018). Jaunā Gaita, Nr. 294.

Klotiņš, Arnolds. (2019, 19. marts). Jāzeps Vītols. Nacionālā enciklopēdija.

Rozenberga, Māra. (2017, 28. jūl.). Mācies dziedāt Jāzepa Vītola „Gaismas pili” – diriģentam Mednim īpašo dziesmu. LSM.lv.

Vītols, Jāzeps. (1922). Gaismas pils [notis]. Rīga: Izglītības ministrijas Mūzikas nodaļa. Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka.

Vītols, Jāzeps. (1946, apr.). Gaismas pils [notis]. Firta: Franku novada latviešu DP dziesmu dienu rīcības komiteja. Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka.

Periodicals (18)

Braun, Joachim. (1983, Spring). Two Unique Baltic Music collections. Journal of Baltic Studies. Vol. 14, No. 1, 85.-88. lpp.

Bregts, Valdis. (1963, 26. jūl.). Skan Jāzepa Vītola dziesmas. Rīgas Balss, Nr. 175, 7. lpp.

Darkevics, A. (1963, 1. aug.). Latvija godina savu mūzikas krīvu krīvu. Dzimtenes Balss, Nr. 62, 1., 4. lpp.

Dārziņš, E. (1908, 1. jūn.). Jozefs Vītols. Zalktis, Nr. 6, 127.-134. lpp.

Gaismas pils atkal nogrimusi. Okupētajā Latvijā aizvadīti Dziesmu svētki. (1960, 20. aug.). Austrālijas Latvietis, Nr. 550, 1., 2. lpp.

Jāzeps Vītols (speciālizdevums veltīts Vītolam). (1933, 1. jūl.). Mūzikas apskats, Nr. 9, 257.-296. lpp.

Jāzeps Vītols audzēkņu atmiņās. (1983, 1. janv.). Latvju Mūzika, Nr. 14, 1353.-1374. lpp.

Krelle, U. (1986, 16. aug.). Gaismas pils valdnieks. Haraldam Mednim – 80. Padomju Jaunatne, Nr. 158, 2. lpp.

Kursītis, A. (1980, 21. okt.). „Augšām cēlās Gaismas pils”. Liesma (Valmiera), Nr. 164, 3. lpp.

Kursītis, A. (1980, 6. nov.). Auseklis un Vītols. Dzimtenes Balss, Nr. 46, 6. lpp.

Lesiņš, K. (1958, 1. maijs). Jāzepa Vītola dzīvā gara piemiņai. Tilts, Nr. 25-26, 6.-9. lpp.

Lesiņš, Knuts. (1983, 1. janv.). Jāzepa Vītola piemiņai. Latvju Mūzika, Nr. 14, 1331.-1340. lpp.

Nacionālās demonstrācijas Rīgā. Vītola Gaismas pili Dziesmu svētkos dzied trīs reizes. (1980, 9. aug.). Laiks, Nr. 64, 1. lpp.

Purva-Roze, Ārija. (1984, 1. apr.). Jāzeps Vītols: 1863-1948. Universitas, Nr. 53, 27.-29. lpp.

Sans-Didrichsone, Marija. (1984, 1. apr.). Kā mēs dziedājām! Kā Vītols diriģēja! Universitas, Nr. 53, 30. lpp.

Šturms, Arnolds. (1983, 1. janv.) Latviešu nacionālās mūzikas izveidotājs Jāzeps Vītols. Latvju Mūzika, Nr. 14, 1341.-1352 lpp.

Wolverton, Vance. (2003, August). Baltic portraits: Jāzeps Vītols, Patriarch of Latvia’s Art Music Tradition. The Choral Journal, Vol. 44, No. 1, 9.-17. lpp.

Wolverton, Vance. (2013, November). A Unique treasure: the Latvian choral anthology. The Choral Journal. Vol. 54, No. 4, 8.-21. lpp.

Painting "After the Service (Leaving the Church)", 1894, by Artist Janis Rozentāls (1866–1916)