post_img

Gaujas senielejas ainava

Gaujas senielejai no Valmieras līdz Vangažiem piemīt augsta estētiskā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, kultūrvēsturiskā un izglītojošā vērtība. Šo Gaujas posmu līdzās Reinai Vācijā, Sēnai, Luārai, Dordoņai Francijā, Šanonai Īrijā, Po Itālijā, Donavai Ungārijā un Douro Potugālē pieskaita pie izcilākajām un krāšņākajām Eiropas upju ainavām. Ojārs Vācietis savā dzejolī „Gauja”, apjūsmojot Gaujas ainavas krāšņumu, saka, ka „Dievs bija iemīlējies, pasaulē laizdams Gauju”. Ar Gauju latvieši daudzās dziesmās saista savas tautas dzīves telpu.

Āboltiņš, O., Eniņš, G. (1979). Gaujas senieleja. Rīga: Liesma. 136 lpp.

Āboltiņš, O. (1995). Gaujas senleja. No: Latvijas daba. Enciklopēdija „Latvija un latvieši”, 2. sēj. (100.–103. lpp.). Rīga: Latvijas enciklopēdija.

Eberhards, G. (1991). Mums tikai viena Gauja. Rīga: Zinātne. 111 lpp.

Hagemann, Volker. (2006). Lettland entdecken. Unterwegs im Herzen des Baltikums. Berlin: Trescher Verlag.

Nikodemus, O. (2018). Latvijas ainavzemes un ainavapvidi. No: Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts (574.–604. lpp.). Rīga: Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds.

Nikodemus, O., Rasa, I. (2005). Gaujas Nacionālā parka ainavu estētiskais vērtējums. Projekta atskaite. Rīga.

Pilāts, V. (red.). (2007). Bioloģiskā daudzveidība Gaujas nacionālajā parkā. Sigulda: Gaujas nacionālā parka administrācija. 245 lpp.

Ramans, K. (1958). Vidzemes vidienas ģeogrāfisko ainavu tipoloģija (Latvijas PSR). Disertācija. 573 lpp.

Sleinis, I. (1936). Latvijas upes. No: Latvijas zeme, daba, un tauta. 1. sējums. Latvijas zeme (192.–339. lpp.). Rīga: Valters un Rapas akc.sab. izdevums.

Vācietis, O. (1966). Elpa: dzejoļi, 1960–1964. Rīga: Liesma. 273 lpp.

Rasa, I., Nikodemus, O. (2008). The influence of land use structural changes on the landscape ecological, aesthetic and cultural – historical values of the Gauja National Park. No: Procedings of the 1st Noerh Vidzeme Biosphere Reserve international scientific conference “Economic, social and cultural aspects in biodiversity conversation” (p. 83–93). Latvia: Vidzeme University college.