post_img

Mirušo ofīcijs Latgalē un Augšzemē

Latvijas Kultūras kanonā mirušo ofīcija tradīcija Latgalē un Augžemē ir iekļauta kā vienota vērtība kopā ar tradīciju maijā noturēt dievkalpojumus un dziedājumus pie brīvdabas krustiem. Mirušo ofīcijs Latgalē un Augšzemas katoliskajos pagastos ir īpatnējs tautas dievkalpojums, ko izpilda galvenokārt mājās, bez priestera līdzdalības un kurā tiek aizlūgts par mirušajiem. To 18. gadsimta beigās ieviesa jezuītu misionāri un kopš tā laika tas šeit ir viena no spilgtākajām tautas dievbijības izpausmēm un svarīga tradicionālās mūzikas forma. Kā aizlūgums par mirušajiem tas ir ģimenes vērtību balsts, paaudžu saiknes uzturētājs un veidotājs pāri dzīvības un nāves slieksnim. No psiholoģijas viedokļa mirušo ofīcijs ir efektīvs sēru procesa jeb sērošanas rīks. Kopš 20. gadsimta beigām arvien pieaug mirušo ofīcija kā latgaliskās piederības faktora vērtība.