post_img

Tēlnieka Nikolausa Sefrensa jaunākā (1662–1710) veidotais baznīcas altāra retabls Liepājas Sv. Annas baznīcā, 1697

Lielākais retabls Austrumeiropā. Ornamentāliem, arhitektoniskiem un figurāliem motīviem piesātināts baroka brieduma perioda kokgriezēju daiļrades sasniegums.

Liepājas Sv. Annas baznīcas altāris ir Latvijas lielākais un mākslinieciski vērtīgākais baroka koktēlniecības darbs. Tā nozīme pārsniedz Latvijas robežas, altāris pieder pie Baltijas reģiona izcilākajiem baroka mākslas pieminekļiem.

Grosmane, Elita. (1981). Attīstītā baroka stila apgūšana: [Nikolauss Sefrenss jaunākais un viņa darbs – Liepājas Sv.Annas baznīcas altāra retabls]. No: Elita Grosmane. Ventspils koktēlnieki: 17. gs. otrā puse – 18. gs. sākums (39.-66. lpp.). Rīga: Zinātne.

Grosmane, Elita. (2002). Liepājas Sv.Annas baznīcas altāra retabls: [par Nikolausa Sefrensa jaunākā kokgriezumiem]. No: Elita Grosmane. Kurzemes baroka tēlniecība (68.-71. lpp.). Rīga: Jumava.

Lancmanis, Imants. (1983). Liepāja no baroka līdz klasicismam (23.-26. lpp.). Rīga: Zinātne.

Landzes baznīca; Liepājas Sv. Annas baznīca. (1999). No: Kurzemes baznīcas [videokasete]. Režisore Māra Ērgle. Rīga: Latvijas Televīzija. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fvk/384

Mašnovskis, Vitolds. (2006). Liepājas Sv. Annas baznīca: [arī par baznīcas altāra retablu]. No: Vitolds Mašnovskis. Latvijas luterāņu baznīcas: vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra = The Lutheran churches in Latvia: history, architecture, art and memorial culture: enciklopēdija. 2. sēj.: I-L (400.-411. lpp.). Rīga: SIA „DUE”.

Neumann, Wilhelm. (1896). Die kurländischen Bildhauer Nikolaus Söffrenz, Vater und Sohn. Rīga: Druck von W.F. Häcke.

Otrais posms (1670.-1780.). Tēlniecība. (1937). No: Boriss Vipers. Latvijas māksla baroka laikmetā (161.-237. lpp.). Rīga: Valtera un Rapas akciju sabiedrības apgāds.