Tēlnieka Nikolausa Sefrensa jaunākā (1662–1710) veidotais baznīcas altāra retabls Liepājas Sv. Annas baznīcā, 1697
Lielākais retabls Austrumeiropā. Ornamentāliem, arhitektoniskiem un figurāliem motīviem piesātināts baroka brieduma perioda kokgriezēju daiļrades sasniegums.
Liepājas Sv. Annas baznīcas altāris ir Latvijas lielākais un mākslinieciski vērtīgākais baroka koktēlniecības darbs. Tā nozīme pārsniedz Latvijas robežas, altāris pieder pie Baltijas reģiona izcilākajiem baroka mākslas pieminekļiem.
Lancmanis, Imants. (1983). Liepāja no baroka līdz klasicismam (23.-26. lpp.). Rīga: Zinātne.
Landzes baznīca; Liepājas Sv. Annas baznīca. (1999). No: Kurzemes baznīcas [videokasete]. Režisore Māra Ērgle. Rīga: Latvijas Televīzija. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fvk/384
Mašnovskis, Vitolds. (2006). Liepājas Sv. Annas baznīca: [arī par baznīcas altāra retablu]. No: Vitolds Mašnovskis. Latvijas luterāņu baznīcas: vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra = The Lutheran churches in Latvia: history, architecture, art and memorial culture: enciklopēdija. 2. sēj.: I-L (400.-411. lpp.). Rīga: SIA „DUE”.
Neumann, Wilhelm. (1896). Die kurländischen Bildhauer Nikolaus Söffrenz, Vater und Sohn. Rīga: Druck von W.F. Häcke.
Dzimtajā pusē. Liepājas Sv. Annas baznīcas altāris. (1952, 31. maijs). Latvija, Nr. 22, 5. lpp.
J. R. (1942, 22. jūl.). Remontē Sv. Annas baznīcu Liepājā. Tēvija, Nr. 166, 6. lpp.
Liepājas Sv. Annas baznīca laikmetu mijās. (1943, 6. nov.). Kurzemes Vārds, Nr. 260, 4. lpp.
V. S. (1942, 17. jūl.). Tagadējā Liepājā. Laikmets, Nr. 29, 20.-21. lpp.