post_img

Uldis Bērziņš (1944–2021), Gedichte

Uldis Bērziņš ist der bedeutendste lettische Dichter der Gegenwart. Er gehört zu der Dichtergeneration, die ihre literarische Tätigkeit in der zweiten Hälfte der 60er, Anfang der 70er Jahre begonnen hat und deren Sicht auf die Bestimmung der Lyrik sich deutlich von der vorherrschenden Auffassung über die Lyrik als ein Instrument des gesellschaftlich politischen Einflusses abhob. Für Bērziņš ist die Sprache selbst zentral, nicht als Mittel, sondern als Selbstwert. Die Sprache ist die Inspirationsquelle. Die Sprache ist eine souveräne Realität, die empirische Wirklichkeit ist der Sprache untergeordnet. Uldis Bērziņš benutzt abstrakte Begrifflichkeiten der Sprachwissenschaft und anderer Wissensbereiche in einer sehr hohen Intensität.

Berelis, G. (1999). Arhaisti un modernizētāji: Ulda Bērziņa, Jura Kunnosa un Pētera Brūvera dzeja. No: G. Berelis. Latviešu literatūras vēsture (256.-259. lpp.). Rīga: Zvaigzne.

Čaklā, Inta. (2013). Minūtes, gadi un citi Ulda Bērziņa dzejas laiki. No: Inta Čaklā. Kas dzīvo vārdos: raksti par literatūru (175.-184. lpp.). Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Kritikas bibliotēka.

Čaklā, Inta. (2013). Ulda Bērziņa kosmogonija: [par Ulda Bērziņa dzeju krāj. „Dzeja” (Rīga: Atēna, 2004)]. No: Inta Čaklā. Kas dzīvo vārdos: raksti par literatūru (117.-119. lpp.). Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Kritikas bibliotēka.

Kursīte, Janīna. (1994). Uldis Bērziņš. No: Latviešu rakstnieku portreti: 70.-80. gadi (26.-32., 159.-185. lpp.). Rīga: Zinātne.

Salējs, Māris. (2007). Uldis Bērziņš. No: Latviešu dzejnieku portreti: rakstu krājums (159.-185. lpp.). Rīga: Zinātne.

Salējs, Māris. (2011). Uldis Bērziņš: dzīve un laiktelpas poētika. Rīga: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Studia humanitarica.

Vērdiņš, Kārlis. (2011). Uldis Bērziņš un citi 70. gadu dzejnieki. No: K. Vērdiņš. Bastarda forma: latviešu dzejprozas vēsture, latviešu dzejprozas antol. (199.- 203.[213] lpp.). Rīga: LU. Lit., folkloras un mākslas inst.