Der Roman "Landvermesserzeiten", 1879, von Reinis Kaudzīte (1839–1920) und Matīss Kaudzīte (1848–1926)
„Landvermesserzeiten“ („Mērnieku laiki“, 1879) der Brüder Kaudzīte ist der erste Roman in der lettischen Literatur. Es ist die erste literarisch und kulturhistorisch wertvolle Leistung der realistischen Prosa in der Zeit, als die Letten sich zu einer Nation konsolidieren. Die Schriftstellerbrüder Kaudzīte waren selbst Lehrer, Lehrbuchautoren, Journalisten, Organisatoren von Kulturveranstaltungen in Piebalga (Livland).
Guntis Berelis über die Brüder Kaudzīte im Kulturkanon. 2008. (auf Lettisch)
Kaudzīte, Reinis, Kaudzīte, Matīss. (1913). Mērnieku laiki [Landvermesserzeiten]. Stāsts. 4. Ausgabe. Rīga: Latvijas grāmatu un nošu drukātava. (auf Lettisch)
Programm der 75. Geburtstagsfeier von Matīss Kaudzīte am 1. Oktober 1923 im Lettischen Nationaltheater. Sammlung von Akzidenzschriften der Lettischen Nationalbibliothek. (auf Lettisch)
Kaibēni, Wohn- und Arbeitsort der Brüder Kaudzīte: [Broschüre]. (1964). Cēsis: Cēsu novadpētniecības muzejs. Sammlung von Akzidenzschriften der Lettischen Nationalbibliothek. (auf Lettisch)
"Landvermesserzeiten" – 100: [Broschüre]. (1979). Cēsis: Brüder-Kaudzīte-Museum. Sammlung von Akzidenzschriften der Lettischen Nationalbibliothek. (auf Lettisch)
Guntis Berelis über die Brüder Kaudzīte im Kulturkanon. 2008. (auf Englisch)
Anspaks, A. (1979). Brāļu Kaudzīšu dzīves un darba vietas. Rīga: Liesma.
Birkerts, A. (1924). Humoristiskais un satīriskais elements „Mērnieku laikos”. No: A. Birkerts. Kopoti raksti. 5. sēj. (106.-117. lpp.). Rīga: A. Raņķa apg.
Čakars, O. (1968). Brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiki” – pirmais reālistiskais romāns latviešu literatūrā. Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte. R.: Zinātne.
Dunsdorfs, E. (1980). Mērnieku laiku vēsturiskais fons: [par brāļu Kaudzīšu romānu]. No: Arhīvs. 20. sēj. (17.-40. lpp.). Melburna: [Austrālijas Latviešu centrālais archīvs].
Ērmanis, P. (1958). Piezīmes par „Mērnieku laikiem”. No: R. Kaudzītes, M. Kaudzītes. Mērnieku laiki (523.-531. lpp.). Kopenhāgena: Imanta.
Jansons, J. A. (1939). „Mērnieku laiki” literatūrvēsturiskā skatījumā. No: Brāļu Kaudzīšu raksti. 1. sēj. (68.-123. lpp.). Kārļa Egles sakopojums un redakcija; [Oskara Norīša ilustrācijas]. Rīga: Literatūra.
Johansons, Andrejs. ([2001]). [Par brāliem Kaudzītēm un viņu romāna „Mērnieku laiki” personāža prototipiem]. No: Andrejs Johansons. Visi Rīgas nami skan (200.-[206.] lpp.). [Rīga]: Daugava.
Kalniņš, Jānis. (1991). Kalna Kaibēni: brāļu Kaudzīšu dzīves romāns. Rīga: Liesma.
Kaudzīte, M. (1994). Par „Mērnieku laiku” izcelšanos. No: M. Kaudzīte. Atmiņas no tautiskā laikmeta (479.-493. lpp.). Rīga: Zvaigzne ABC.
Kince, Velga. ([2008]). „Mērnieku laikiem” – 130 gadu. No: Velga Kince. Daba un vēsture, 2009 (149.-151. lpp.). Sast. Zaiga Kipere. [Rīga]: Zinātne.
Klaustiņš, Roberts. (1926). „Mērnieku laiki” kā sadzīves romāns: estētisks un kultūrvēsturisks apcerējums. Rīga: Rīgas Latviešu Biedrības Derīgu Grāmatu Nodaļa.
Reinis un Matīss Kaudzītes: rakstnieki, skolotāji, sabiedriski un kultūras darbinieki. (2006). No: 100 Latvijas personību (28.-29. lpp.). [Rīga: Nacionālais apg.]. T.p. angļu val. grām.: A Hundred Great Latvians (24.-25. lpp.). (2006). Rīga: Nacionālāis apg.
Zariņš, J. ([2000]). Kas bija „Mērnieku laiku” un „Izjuriešu” autors?. [Saldus]: Signe.
Blaus, P. (1927, 28. janv.). Putekļi „Mērnieku laikiem”. Students, Nr. 119, 3.-4. lpp.
Čakars, Oto. (1979, 1. jūl.). Latviešu romāns pirms simt gadiem. Karogs, Nr. 7, 133.-138. lpp.
Kaudzītes Matīsa 75. dzimšanas dienas. (1923, 2. okt.). Valdības Vēstnesis, Nr. 217, 1. lpp.
Kaudzītes Matīss. (1923, 5. okt.). Students, Nr. 4, 1.-2. lpp.
Līgotņu Jēkabs. (1938, 20. aug.). „Mērnieku laiki” un viņu autori. Jaunākās Ziņas, Nr. 187, 6. lpp.
Māksla. (1922, 17. marts). Valdības Vēstnesis, Nr. 62, 3. lpp.