„Tā vairs nav mana filma, tauta to ir man atņēmusi un nacionalizējusi,” – tā par spēlfilmu „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981) teicis tās režisors Jānis Streičs. Un patiešām, neviena cita filma Latvijas kinovēsturē nav izpelnījusies tik lielu tautas mīlestību – vairākkārt dažādās aptaujās tā atzīta par visu laiku labāko latviešu filmu.
Filmas „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” notikumi jau droši vien no galvas zināmi ikvienam Latvijā, bet interesanti, ka scenārija rakstīšanas laikā šī ļoti vienkāršā shēma tika nopietni apšaubīta – tāds „čūsku midzenis”, kuru ap centrālo tēlu, veco Saknīšu Mirtu (teātra granddāmas Lilitas Bērziņas (1903–1983) ģeniālajā atveidojumā) savij Mirtas attālie radinieki, kas gadiem nav interesējušies par veco tantiņu, līdz kamēr viņa loterijā laimē automašīnu.
Tobrīd autoriem tika pārmests, ka stāstā neesot gandrīz neviena pozitīva tēla, tikai nenovīdīgi mantrauši, tomēr laika distance pierāda, ka filmas lielākais trumpis un arī komiskais potenciāls izrādās tieši šie ārkārtīgi tipiskie un ļoti cilvēciskie raksturi. Tūteru ģimene, kur snobiskā skolotāja Dagnija (lomā Olga Dreģe (1938)) valda pār savu mīkstmiesīgo vīru Ēriku (lomā Uldis Dumpis (1943)), ko spilgti raksturo Dagnijas teiktais „Ērik, ne tu naglu vari iesist, ne mašīnu apturēt!”, un pārmērīgi lutināto vidusskolnieku Uģi (lomā Gundars Āboliņš (1960)). Un Sprēsliņu ģimene, kuras galva ir enerģiski apsviedīgais Viktors (lomā Boļeslavs Ružs (1928–2000)) ar lielisko prasmi privāti izmantot sociālistiskās saimniekošanas „iekšējās rezervītes”, bet saldi glaimīgā, novītusī skaistule Olita (lomā Baiba Indriksone (1932)) audzina savu kopiju, niķīgo Lāsmiņu (lomā Diāna Zande (1964)). Tikpat spilgta, bet daudz pozitīvāka ir Mirttantes kaimiņu Giluču ģimene, kurā režisors Jānis Streičs sakoncentrējis visu savu mīlestību pret dzimto pusi Latgali – Romualda Ancāna (1944–2011) tēlotais traktorists Jāzeps ir Vidzemē ieprecējies latgalietis un kinolomas vārdu dabūjis par godu Jāņa Streiča brālēnam, bet viņa sieva Veronika (lomā Līga Liepiņa (1946)) nosaukta par godu Streiča vecmāmiņai, kura mazo puiku praktiski uzaudzināja, jo neļāva atdot bērnunamā, kad tam desmit gadu vecumā nomira māte.
Taču vissvarīgākais šajā raksturu plejādē ir fakts, ka Streiča filmās vispār un šajā jo īpaši nav neviena nejauša aktiera – jau scenārija rakstīšanas laikā režisors gandrīz pravietiski paredzēja, kādu raksturlomas potenciālu sevī slēpj, piemēram, liktenīgā skaistule Olga Dreģe (Dagnija) vai otrā plāna lomās tobrīd iestigušais Uldis Dumpis (Ēriks), ilggadējais otrais režisors Boļeslavs Ružs (Viktors) vai Streiča skolotāja Aleksandra Leimaņa sieva Baiba Indriksone (Olita). Tāpēc uz pirmo kinostudijas Mākslas padomi, kurā tika apstiprināta filmas gatavošanās uzņemšanai, radošā grupa ieradās ar jau nokomplektētu aktieru ansambli.
„Tā laikam ir pirmā latviešu komēdija, kuru skatoties, no sirds nāk smiekli!” – tā savukārt tālajā 1981. gadā teicis kāds Rīgas kinostudijas Mākslas padomes loceklis pēc filmas pieņemšanas skates, lai gan režisors vēlāk atzīst, ka filmu „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” nemaz nav iecerējis kā traki smieklīgu komēdiju. Ja būtu zinājis, ka skatītāji tā smiesies, būtu dažās vietās montējis citādāk, atstājot pauzi smiekliem, lai tie nenoslāpē nākamo tekstu.
Ar laika distanci kopš filmas uzņemšanas tās režisors Jānis Streičs kādā intervijā Kristīnei Matīsai pieticīgi saka: „Ir patīkami, ka Limuzīns izturējis laika pārbaudi un kļuvis par klasisku tautas gabalu. Mans nopelns bija tikai to ieraudzīt un salikt kopā”. Un tik tiešām – vasaras vidū Jāņu laikā filmas „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” iekļaušana dažādu televīziju programmās ir jau gadiem ilga tradīcija, un citāti no filmas sen folklorizējušies. Nacionālā Kino centra uzsāktajā Latvijas filmu mantojuma digitalizācijas programmā tieši „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” bija pirmā filma, kas 2008. gadā tika restaurēta un digitalizēta, 25 gadus pēc pirmizrādes piedzīvojot atkal seansus uz lielā ekrāna un vēlāk iznākot DVD formātā. Filmas atjaunotās kopijas tapšanu konsultēja režisors Jānis Streičs un operators Harijs Kukels.
Jānis Streičs savulaik teicis, ka nevar ciest daudzu Latvijas filmu ģeogrāfisko anonimitāti, it kā „vienā pagastā” apvienojot klasiski skaistas vietas no dažādām valsts malām, tāpēc pats lepojas, ka viņa filmā „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” viss ir konkrēts un vietējiem pazīstams – Mirta Saknīte dzīvo Cēsu rajona Raiskuma ciemā un ar savu limuzīnu brauc pa konkrētu ceļu uz Cēsīm. Šī konkrētība dod filmas cienītājiem papildu iespējas uzturēt dzīvu filmas „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” klātbūtni Latvijas kultūras telpā – ik pa laikam ar lielāku vai mazāku sarīkojumu Cēsu pusē tiek svinētas filmas jubilejas, tūristi un fani regulāri viesojas „Bieku” mājās, kur filma uzņemta. Mediji šādiem notikumiem piešķir papildu publicitāti, kas īpaši uzplauka 2016. gadā, kad Jānis Streičs svinēja 80. jubileju un Nacionālais Kino centrs kopā ar LKA Rīgas Kino muzeju pasludināja to par Jāņa Streiča kino gadu.
Filmai „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” ir arī sava likumīgā vieta kinokritiķes Dairas Āboliņas grāmatā „Jāņa Streiča maģiskais reālisms. 22 filmas” (2016).
Kristīne Matīsa
Filmu „Limuzīns Jāņu nakts krāsās” bez maksas var noskatīties Nacionālā Kino centra portālā www.filmas.lv, spiežot ŠEIT.