post_img

Salaspils Memorial, 1967

Taking up 25 hectares, the Salaspils camp (1941–1944) memorial is one of the largest in Europe and a brilliant example of brutalist architecture from the late 1960s. It is an example of the successful synthesis of architecture and sculpture of international proportions and significance. The ensemble is the result of a collaborative effort by architects Gunārs Asaris (1934–2023), Oļģerts Ostenbergs (1925−2012), Ivars Strautmanis (1932–2017), and Oleg Zakamenny (1914−1968) and sculptors Lev Bukovsky (1910−1984), Oļegs Skarainis (1923–2017), and Jānis Zariņš (1913−2000).

Bremša L. (2018). Memoriālais ansamblis un karagūstekņu piemineklis Salaspilī. No: Mākslas vēsture un teorija, nr. 21. (72. – 87.lpp.). Rīga.

Balcerbule, A. (1968). Mūsdienu memoriālo ansambļu risinājuma principi un Salaspils monuments. No: Latviešu tēlotāja māksla, 5. sēj. (121.-128. lpp.). Rīga.

Brīdaka, L. (1980). Cilvēces sirdsapziņas balss: [Par Salaspils memoriālo ansambli]. No: It visur Ļeņina elpu jūt (178.-185. lpp.). Rīga.

Modernās arhitektūras savpatības meklējumi (1966-1975). (1998). No: Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis, Jānis Dripe. Latvijas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām (206.-208. lpp.). Rīga: Baltika.

Strautmanis, Ivars. (1986). Salaspils memoriālais ansamblis. No: I. Strautmanis, G. Asaris. Padomju Latvijas memoriālie ansambļi (24.-55. lpp.). Rīga: Zinātne.

Vanaga, R. (1982). Neparastais uzdevums: [Par Salaspils memoriālā ansambļa celtniecību]. No: R. Vanaga. Ceļā sastaptie (60.-68. lpp.). Rīga.

О Саласпилском мемориальном ансамбле. (1976). No: И. А. Азизян, И. В. Иванова. Памятники вечной славы: концепции и композиции (155.-159. lpp.). Москва: Стройиздат.

Саласпилс. Саласпилский  мемориальный ансамбль жертвам фашизма. (1986). No: Белоруссия, Литва, Латвия, Эстония: справочник-путеводитель (428.-429. lpp.). Москва: Искусство; Лейпциг: Эдицион.