{"id":3688,"date":"2019-02-01T09:57:29","date_gmt":"2019-02-01T09:57:29","guid":{"rendered":"https:\/\/kulturaskanons.lv\/?page_id=3688"},"modified":"2026-01-28T15:29:50","modified_gmt":"2026-01-28T13:29:50","slug":"ieteiktas-vertibas","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/kulturaskanons.lv\/en\/ieteiktas-vertibas\/","title":{"rendered":"Suggested elements"},"content":{"rendered":"<p class=\"qtranxs-available-languages-message qtranxs-available-languages-message-en\">Sorry, this entry is only available in <a href=\"https:\/\/kulturaskanons.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/3688\" class=\"qtranxs-available-language-link qtranxs-available-language-link-lv\">Latvian<\/a>. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.<\/p><p>Kanons ir laikam un sabiedr\u012bbas tendenc\u0113m l\u012bdzi pl\u016bsto\u0161s lielums, kas p\u0101rmanto\u0161anas gait\u0101 var tikt papildin\u0101ts. Turpinot cien\u012bt kanona v\u0113rt\u012bbas, m\u0113s caur savu pienesumu \u0161odien rad\u0101m jaunas zin\u0101\u0161anas, jaunu mantojumu, vairojam m\u016bsu pa\u0161u sp\u0113ju ieraudz\u012bt jaunas Latvijas kult\u016bras v\u0113rt\u012bbas ikdien\u0101, apk\u0101rt\u0113jos cilv\u0113kos, Latvijas viet\u0101s, st\u0101stos, pag\u0101tnes notikumos un noz\u012bm\u012bgos kult\u016bras pagrieziena un atsp\u0113riena punktos.<\/p>\n<p>Ieteikt\u0101s v\u0113rt\u012bbas ir da\u017e\u0101das, da\u017ereiz idejas autors sniedzis tikai v\u0113rt\u012bbas nosaukumu. Te public\u0113tas t\u0101s, kuru pamatojum\u0101 pied\u0101v\u0101ts savs redz\u0113jums vai fakti par v\u0113rt\u012bbu. Argument\u0101ciju sniedzam koncentr\u0113t\u0101 atst\u0101st\u012bjum\u0101. Paldies pieteic\u0113jiem par interesantajiem st\u0101stiem! Ja v\u0113lies, <a href=\"https:\/\/kulturaskanons.lv\/ieteikt-vertibu\/\">iesaki savu v\u0113rt\u012bbu<\/a> ar\u012b tu!<\/p>\n<p>[plus <strong>Ainava ar sen\u0101m koka \u0113k\u0101m<\/strong>]<\/p>\n<p>Ren\u0101te Kaupu\u017ea iesaka iek\u013caut Latvijas kult\u016bras kanon\u0101 ainavu ar sen\u0101m koka \u0113k\u0101m. Latvijas tradicion\u0101l\u0101 ainava nav iedom\u0101jama bez sen\u0101m koka \u0113k\u0101m \u2013 gu\u013cba\u013c\u0137u pirti\u0146as, siena \u017e\u0101v\u0113\u0161anas \u0161\u0137\u016bn\u012b\u0161i, viens\u0113tu kompleksi. Senas koka \u0113kas ir noz\u012bm\u012bgs Latvijas kult\u016brv\u0113stures un tradicion\u0101l\u0101s ainavas elements, kas atspogu\u013co Latvijas v\u0113sturisk\u0101s b\u016bvniec\u012bbas un amatniec\u012bbas prasmes, stilu un dz\u012bvesveidu. Vienlaic\u012bgi, \u0161\u0101das \u0113kas ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi noz\u012bm\u012bgas ainavas un biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas saglab\u0101\u0161an\u0101. Senas koka \u0113kas var b\u016bt m\u0101jas t\u0101dai sugu grupai k\u0101 \u0137\u0113rpji, nemaz nerun\u0101jot par to, ka \u0161\u0101das \u0113kas var b\u016bt ar\u012b vair\u0101ku retu un apdraud\u0113tu \u0137\u0113rpju sugu dz\u012bvotnes. \u0136\u0113rpju eksistence uz senu koka \u0113ku sien\u0101m ir fantastisks piem\u0113rs dabas un cilv\u0113ka mijiedarb\u012bbai un nekait\u012bgai l\u012bdz\u0101s past\u0101v\u0113\u0161anai. Uz \u0113k\u0101m augo\u0161i \u0137\u0113rpji nav \u0113k\u0101m kait\u012bgi un nesamazina to past\u0101v\u0113\u0161anas ilgumu. T\u0101 k\u0101 \u0137\u0113rpjiem nav sak\u0146u, tie neie\u0113das koksn\u0113, tie ar\u012b neizdala vielas, kas sed\u0113d\u0113tu koku. \u0136\u0113rpji ir viegli piestiprin\u0101ju\u0161ies pie \u0113kas sien\u0101m un p\u0101rtiek nevis no koksnes, bet gan nokri\u0161\u0146iem, putek\u013ciem un saules gaismas. T\u0101pat j\u0101piemin, ka \u0137\u0113rpju eksistence uz koka \u0113k\u0101m neierobe\u017eo un nelimit\u0113 \u0113kas izmanto\u0161anas veidus, funkcijas. \u0136\u0113rpjiem pat\u012bk augt uz koka \u0113k\u0101m, jo to koksne ir \u013coti ilglaic\u012bga. T\u0101, piem\u0113ram, gu\u013cba\u013c\u0137is me\u017e\u0101 audzis 100 gadus un tad \u0113kas konstrukcij\u0101 nost\u0101v\u0113jis v\u0113l 100 gadus. Kop\u0101 saskaitot, senu koka \u0113ku vecums var b\u016bt iev\u0113rojams, savuk\u0101rt me\u017eos \u0161\u0101du vecu koku paliek arvien maz\u0101k. Uz sen\u0101m koka \u0113k\u0101m ir ar\u012b maz\u0101ka starpsugu konkurence, sal\u012bdzinot ar dab\u0101 augo\u0161iem dz\u012bviem kokiem. Par \u0161o tematiku 2025. gad\u0101 tika izdots buklets \u201eSen\u0101s koka \u0113kas \u2013 kult\u016brv\u0113stures un \u0137\u0113rpju biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas krustpunkt\u0101\u201d (pieejams ar\u012b \u0161eit: <a href=\"https:\/\/www.kerpji.lv\/produkti\/senas-koka-ekas-1\/\" target=\"_blank\" rel=\"noopener\">https:\/\/www.kerpji.lv\/produkti\/senas-koka-ekas-1\/<\/a>). Papildus biolo\u0123iskajai daudzveid\u012bbai senas koka \u0113kas ir b\u016btisks Latvijas kult\u016brainavas telpiskais un vizu\u0101lais pamats. P\u0113d\u0113jo desmitga\u017eu laik\u0101 no lauku ainavas gandr\u012bz piln\u012bb\u0101 izzudu\u0161i siena \u017e\u0101v\u0113\u0161anas \u0161\u0137\u016bn\u012b\u0161i, kas v\u0113l nesen bija neat\u0146emama p\u013cavu un viens\u0113tu sast\u0101vda\u013ca un skaidri nolas\u0101ms tradicion\u0101l\u0101s saimnieko\u0161anas simbols. To izzu\u0161ana ir rad\u012bjusi b\u016btiskas p\u0101rmai\u0146as ainavas rakstur\u0101, padarot to vienveid\u012bg\u0101ku un atraut\u0101ku no v\u0113sturisk\u0101 konteksta. Past\u0101v risks, ka l\u012bdz\u012bg\u0101 veid\u0101 no ainavas var izzust ar\u012b citas sen\u0101s koka \u0113kas \u2013 pirti\u0146as, kl\u0113tis, k\u016btis un dz\u012bvojam\u0101s \u0113kas \u2013, ja netiks apzin\u0101ta un nostiprin\u0101ta to v\u0113rt\u012bba ne tikai k\u0101 atsevi\u0161\u0137iem arhitekt\u016bras objektiem, bet k\u0101 ainavu veidojo\u0161iem elementiem. \u0160\u0101das \u0113kas ir da\u013ca no kolekt\u012bv\u0101s atmi\u0146as \u2013 t\u0101s redzamas b\u0113rn\u012bbas atmi\u0146\u0101s, tautasdziesm\u0101s, literat\u016br\u0101, glezniec\u012bb\u0101 un fotogr\u0101fij\u0101s. To kl\u0101tb\u016btne ainav\u0101 veicina pieder\u012bbas saj\u016btu vietai un stiprina izpratni par nep\u0101rtraukt\u012bbu starp pag\u0101tni, tagadni un n\u0101kotni. Ainava ar sen\u0101m koka \u0113k\u0101m ir dz\u012bvs kult\u016bras mantojums, nevis pag\u0101tnes relikts. T\u0101 apliecina, ka tradicion\u0101la apb\u016bve var past\u0101v\u0113t l\u012bdz\u0101s m\u016bsdienu dz\u012bvesveidam, saglab\u0101jot gan est\u0113tisko, gan ekolo\u0123isko v\u0113rt\u012bbu. \u0160\u0101das ainavas saglab\u0101\u0161ana ir b\u016btiska, lai nezaud\u0113tu Latvijas kult\u016brainavas at\u0161\u0137ir\u012bgumu un daudzsl\u0101\u0146ain\u012bbu, k\u0101 ar\u012b lai n\u0101kamaj\u0101m paaudz\u0113m nodotu ne tikai zin\u0101\u0161anas par pag\u0101tni, bet ar\u012b telpisku pieredzi, kas veido identit\u0101ti.<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>Anim\u0101cijas filma \u201eStraume\u201d<\/strong>]<\/p>\n<p>Darija Jacukevi\u010da-Susvilo iesaka Latvijas kult\u016bras kanonam pievienot Ginta Zilbalo\u017ea anim\u0101cijas filmu \u201eStraume\u201d.<\/p>\n<p>Katr\u012bna Kir\u0161teine iesaka anim\u0101cijas filmu \u201eStraume\u201d, \u201ejo t\u0101 ir rad\u012bjusi lielu ietekmi sabiedr\u012bb\u0101, pier\u0101dot, ka latvie\u0161u tauta sp\u0113j rad\u012bt lielus pan\u0101kumus individu\u0101li. Ginta Zilbalo\u017ea anim\u0101cijas filma ir ieguvusi starptautisku uzman\u012bbu \u012bs\u0101 laika posm\u0101, kas veda pie lieliem pan\u0101kumiem, ieg\u016bstot balvas, piem\u0113ram, \u201eOskara\u201d balvu. \u0160\u012b anim\u0101cijas filma pier\u0101da un iedvesmo latvie\u0161u tautu veidot kaut ko jaunu un neierastu, pilnveidot latvie\u0161u kino m\u0101kslu ar unik\u0101l\u0101m un v\u0113l neredz\u0113t\u0101m film\u0101m.\u201d<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>Ap\u0123\u0113rba dizains un fotograf\u0113\u0161ana<\/strong>]<\/p>\n<p>D\u0101vis Eglis kult\u016bras kanonam pievienotu fotograf\u0113\u0161anu un ap\u0123\u0113rba dizainu. \u0160\u012bs esot lietas, kas citiem var \u0161\u0137ist nesvar\u012bgas, bet ie\u0146emot lielu lomu kult\u016bras att\u012bst\u012bb\u0101. D\u0101vis apgalvo: \u201ePirmk\u0101rt, daudz skaistu mirk\u013cu vai vietu var iem\u016b\u017ein\u0101t tie\u0161i ar foto pal\u012bdz\u012bbu, otrk\u0101rt, bez ap\u0123\u0113rba dizaina neb\u016btu veidojusies nedz pag\u0101tne, nedz tagadne. K\u0101 veidoju\u0161ies novadu tautast\u0113rpi, t\u0101 ap\u0123\u0113rbs veidojas tagad, piem\u0113ram, sportistu t\u0113rpi m\u016bs r\u0101da visai pasaulei. Ap\u0123\u0113rbs ir svar\u012bga Latvijas v\u0113stures sast\u0101vda\u013ca, tas atspogu\u013co visu tautu un t\u0101s v\u0113rt\u012bbas.\u201d<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>Dainu kalns<\/strong>]<\/p>\n<p>Turaidas muzejrezerv\u0101ts iesaka Latvijas kult\u016bras kanon\u0101 iek\u013caut Dainu kalnu. 2025. gada 7. j\u016blij\u0101 aprit 40 gadi, kop\u0161 tika atkl\u0101ts Dainu kalns \u2013 Turaidas un Latvijas simbols, kuru atpaz\u012bst vis\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n<p>St\u0101stu par Latvijas un Turaidas v\u0113sturi bag\u0101t\u0101ku dara gadsimtu gait\u0101 p\u0101rmantot\u0101 tautas mutv\u0101rdu dai\u013crade, kas izgaismo tautas raksturu un po\u0113tiski r\u0101da t\u0101s attieksmi pret notikumiem. Turaid\u0101 par uzkr\u0101to nemateri\u0101l\u0101s kult\u016bras mantojumu un tautas tradicion\u0101laj\u0101 dz\u012bveszi\u0146\u0101 balst\u012bto v\u0113rt\u012bbu sist\u0113mu v\u0113sta Dainu kalns, kur\u0101 patlaban izvietotas 26 t\u0113lnieka Indu\u013ca Rankas veidot\u0101s skulpt\u016bras. T\u0101 ir vieta, kur ikviens aicin\u0101ts izzin\u0101t latvie\u0161u tautas vitalit\u0101tes nosl\u0113pumu, iepaz\u012bt tautasdziesmu daudznoz\u012bm\u012bbu un gudr\u012bbu, sajust dabu un smelties ener\u0123iju. Tuvojoties tre\u0161\u0101s Atmodas laikam, dziesmas Dainu kaln\u0101 ieskandina Dziesmoto revol\u016bciju, kas risin\u0101s laikposm\u0101 no 20. gadsimta 80. gadu vidus un nosl\u0113dzas 1991. gad\u0101 ar neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu valst\u012b. Atmodas un Dziesmot\u0101s revol\u016bcijas laik\u0101 Dainu kalns pulc\u0113ja cilv\u0113ku t\u016bksto\u0161us, stiprinot nacion\u0101l\u0101s identit\u0101tes pamatu Latvijas valsts atjauno\u0161anai. \u0160odien Dainu kalns k\u013cuvis par simbolu Dziesmotajai revol\u016bcijai, v\u0113stot par dziesmas sp\u0113ku un tautas pa\u0161cie\u0146u. M\u0101kslas zin\u0101tniece Ruta \u010caupova: \u201eJau no pa\u0161a s\u0101kuma \u0161\u012b ir bijusi visas tautas lolota vieta. Dainu kalns ir bijis un joproj\u0101m ir visliel\u0101kais Atmodas laika kult\u016bras rad\u012bjums, es teiktu \u2013 kop\u012bgais visas tautas kult\u016bras simbols un kult\u016bras veidojums.\u201d (\u201eTautasdziesmu parka skulpt\u016bras Turaid\u0101\u201d \u2013 Turaidas muzejrezerv\u0101ta zin\u0101tniskais arh\u012bvs, 2015. gads.)<\/p>\n<p>Turaidas v\u0113sturiskajam centram 2021. gad\u0101 pie\u0161\u0137irta Eiropas mantojuma z\u012bme, taj\u0101 ierakst\u012bts \u0161\u0101ds teksts: \u201eTuraidas v\u0113sturiskais centrs ir vieta, kas raksturo da\u017e\u0101du kult\u016bru mijiedarb\u012bbu un daudzpus\u012bgu eiropeiz\u0101cijas procesu t\u016bksto\u0161 gadu ilg\u0101 laika posm\u0101. T\u0101 ir vieta, kas \u201eDziesmotaj\u0101 revol\u016bcij\u0101\u201d pauda nevardarb\u012bgo preto\u0161anos, p\u0101rst\u0101vot Eiropas v\u0113rt\u012bbas \u2013 br\u012bv\u012bbu, demokr\u0101tiju, cilv\u0113kties\u012bbas, kult\u016bras mantojumu. Turaidas v\u0113sturiskais centrs ir iek\u013cauts Eiropas Savien\u012bbas Eiropas kult\u016bras mantojuma sarakst\u0101, jo tam ir bijusi noz\u012bm\u012bga loma Eiropas v\u0113stur\u0113 un kult\u016br\u0101. Eiropa s\u0101kas \u0161eit!\u201d<\/p>\n<p>Svar\u012bgi ir nepazaud\u0113t st\u0101sta turpin\u0101jumu, it \u012bpa\u0161i m\u016bsdienu jaunaj\u0101 paaudz\u0113, t\u0101d\u0113\u013c Dainu kalna 40. dzim\u0161anas dien\u0101 s\u016btam aicin\u0101jumu rast iesp\u0113ju Dainu kalnu iek\u013caut Latvijas kult\u016bras kanon\u0101 \u2013 iek\u013caujot k\u0101d\u0101 no eso\u0161aj\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m vai ar\u012b radot jaunu.<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>Georgs K\u016bfalts. R\u012bgas parki<\/strong>]<\/p>\n<p>Vilnis Heinrihsons iesaka Latvijas kult\u016bras kanon\u0101 iek\u013caut Georgu K\u016bfaltu. B\u016bdams R\u012bgas pils\u0113tas galvenais d\u0101rznieks, Georgs K\u016bfalts veidojis apst\u0101d\u012bjumus Vecr\u012bg\u0101: Pils, J\u0113kaba, Alberta, Herdera laukumos; P\u0101rdaugav\u0101 \u2013 Dzegu\u017ekaln\u0101; Me\u017ea kapos. K\u016bfalts bijis ar\u012b Andreja Zeidaka skolot\u0101js. P\u0113c Zeidaka projekta izveidoti vair\u0101ki parki un d\u0101rzi R\u012bg\u0101, tai skait\u0101 Ziedo\u0146d\u0101rzs, Miera parks, k\u0101 ar\u012b Br\u0101\u013cu kapi. Gr\u016bti izt\u0113loties Latvijas galvaspils\u0113tu bez t\u0101s parkiem un d\u0101rziem. Georgs K\u016bfalts licis kvalitat\u012bvus un palieko\u0161us pamatus to tap\u0161anai un izaugsmei.<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>Jaunie\u0161u kult\u016bras kanons 2025<\/strong>]<\/p>\n<p>2025.\/2026. m\u0101c\u012bbu gad\u0101 <a href=\"https:\/\/kulturaskanons.lv\/kulturas-kanona-konkurss\/\" target=\"_blank\" rel=\"noopener\">Kult\u016bras kanona konkursa<\/a> vidusskol\u0113niem t\u0113ma ir \u201eLatvijas kult\u016bras kanons jaunie\u0161u pieredz\u0113: autentisks vai dekorat\u012bvs?\u201d. Konkurss aicina izgaismot maz\u0101k paman\u012btas, bet jaunie\u0161iem personiski noz\u012bm\u012bgas kult\u016bras prakses un v\u0113rt\u012bbas. Konkursa pirm\u0101s k\u0101rtas ietvaros tapa saraksts ar v\u0113rt\u012bb\u0101m, kuras jaunie\u0161i pieteica k\u0101 vi\u0146iem noz\u012bm\u012bgas.<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/kulturaskanons.lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/jauniesu_kulturas_kanons_2025.pdf\" target=\"_blank\" rel=\"noopener\">Jaunie\u0161u izvirz\u012bt\u0101s v\u0113rt\u012bbas (PDF)<\/a><\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>Jelgavas arhitekt\u016bra<\/strong>]<\/p>\n<p>In\u0101ra Pu\u0137\u012bte Jelgavas M\u016bzikas vidusskolas v\u0101rd\u0101 iesaka pievienot k\u0101du arhitekt\u016bras objektu no Jelgavas, lai tas p\u0101rst\u0101v\u0113tu \u0161o pils\u0113tu, kurai v\u0113stures l\u012bklo\u010di nesu\u0161i daudz post\u012bjumu.<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>J\u016brmalas koka arhitekt\u016bra<\/strong>]<\/p>\n<p>J\u016brmalas koka arhitekt\u016bra ir unik\u0101ls kult\u016brv\u0113sturisks mantojums. \u0160\u012bs \u0113kas ir sava laikmeta liec\u012bbas. M\u0113s rosin\u0101m Kult\u016bras kanon\u0101 iek\u013caut J\u016brmalas koka arhitekt\u016bru. Iesaka 2023.\/2024. m\u0101c\u012bbu gada Kult\u016bras kanona konkursa \u201eKult\u016bras v\u0113rt\u012bbu sardz\u0113: rad\u012bt savu kult\u016bras kanona v\u0113rt\u012bbu dro\u0161\u012bbas atsl\u0113gu\u201d 1. vietas ieguv\u0113ji J\u016brmalas Majoru vidusskolas komanda: Di\u0101na Amanda Bu\u0161a, Monta Markus, Miks Lisovskis, kuri sav\u0101ku\u0161i un konkursa \u017e\u016brijai iesniegu\u0161i skolas biedru parakstus v\u0113rt\u012bbas ieteik\u0161anai.<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>K\u0101be\u013cu kalns<\/strong>]<\/p>\n<figure id=\"attachment_3814\" aria-describedby=\"caption-attachment-3814\" style=\"width: 300px\" class=\"wp-caption alignright\"><a href=\"https:\/\/kulturaskanons.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/02\/kabelu_kalns.jpg\"><img loading=\"lazy\" class=\"size-medium wp-image-3814\" src=\"https:\/\/kulturaskanons.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/02\/kabelu_kalns-300x205.jpg\" alt=\"Skats no K\u0101be\u013cu kalna. K\u0101das \u0123imenes priv\u0101ts arh\u012bvs. Fotogr\u0101fs nezin\u0101ms.\" width=\"300\" height=\"205\" srcset=\"https:\/\/kulturaskanons.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/02\/kabelu_kalns-300x205.jpg 300w, https:\/\/kulturaskanons.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/02\/kabelu_kalns-1024x699.jpg 1024w, https:\/\/kulturaskanons.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/02\/kabelu_kalns.jpg 1324w\" sizes=\"(max-width: 300px) 100vw, 300px\" \/><\/a><figcaption id=\"caption-attachment-3814\" class=\"wp-caption-text\">Skats no K\u0101be\u013cu kalna. K\u0101das \u0123imenes priv\u0101ts arh\u012bvs. Fotogr\u0101fs nezin\u0101ms.<\/figcaption><\/figure>\n<p>Kaspars \u0160p\u0113lis iesaka iek\u013caut K\u0101be\u013cu kalnu, kas atrodas Ik\u0161\u0137iles novada T\u012bn\u016b\u017eu pagast\u0101 l\u012bdz\u0101s Daugavai. Tas esot l\u012bvu uzkalni\u0146u kapulauks, kas joproj\u0101m saglab\u0101jies, kaut ar\u012b ticis vair\u0101kk\u0101rt post\u012bts. Pirms p\u0101ris gadiem Kaspars kop\u0101 ar domubiedriem s\u0101cis kalna sakop\u0161anas darbus, teritorija tika atbr\u012bvota no \u013coti bieza kr\u016bm\u0101ja. Pa\u0161laik esot uzskait\u012bti aptuveni 75 uzkalni\u0146i (apbed\u012bjuma vietas). Kalns atrodas iepret\u012bm N\u0101ves salai (1. pasaules kara c\u012b\u0146u vieta) un Daugmales pilskalnam. Sen\u0101k l\u012bdz\u0101s atradies ar\u012b V\u012bna kalns (viena no vissen\u0101kaj\u0101m nocietin\u0101juma apmetn\u0113m re\u0123ion\u0101), kas m\u016bsdien\u0101s ir piln\u012bb\u0101 izn\u012bcin\u0101ts. Gar K\u0101be\u013cu kalnu iet vec\u0101 R\u012bga-Daugavpils \u0161oseja. Pieteic\u0113js izsaka cer\u012bbu, ka v\u0113rt\u012bbas iek\u013cau\u0161ana kanona sarakst\u0101 liktu cilv\u0113kiem kalnu aizsarg\u0101t, atkl\u0101t to no jauna un t\u0101d\u0113j\u0101di Ik\u0161\u0137iles v\u0113sturi sabiedr\u012bba neskat\u012btu tikai k\u0101 kristiet\u012bbas nes\u0113ju ien\u0101k\u0161anas vietu.<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>Latvijas br\u016bn\u0101 govs<\/strong>]<\/p>\n<p>Gustavs Dravants iesaka Latvijas kult\u016bras kanon\u0101 iek\u013caut Latvijas br\u016bno govi. \u0160\u012b govju \u0161\u0137irne esot radusies k\u0101 pirmie m\u0113\u0123in\u0101jumi izveidot govi, kas ir piel\u0101gojusies m\u016bsu viet\u0113jiem vides apst\u0101k\u013ciem un dod pienu ar augstu tauku un olbaltumvielu saturu. Gustavs raksta: \u201ePie \u0161\u012bs \u0161\u0137irnes izp\u0113tes un selekcijas str\u0101d\u0101ja Latvijas lopkop\u012bbas speci\u0101lists Paulis Leji\u0146\u0161. Latvijas br\u016bn\u0101 govs izsenis ir bijusi Latvijas viz\u012btkarte lauksaimniec\u012bb\u0101 un katram latvietim pa\u0161apzi\u0146\u0101 \u2212 to rad\u012bj\u0101m m\u0113s pa\u0161i. Tagad, ce\u013cojot pa lauku apvidiem, aizvien ret\u0101k redzam br\u016bna\u013cas viens\u0113t\u0101s un gan\u012bb\u0101s. Latvijas br\u016bn\u0101s izz\u016bd, p\u0113c statistikas datiem skatoties, vairs paliku\u0161as 140 govis, kas iek\u013caujas \u0123en\u0113tisko resursu programm\u0101 \u2212 t\u0101s ir \u012bst\u0101s br\u016bna\u013cas. Ja m\u0113s \u0161o v\u0113rt\u012bbu neizcelsim valstisk\u0101 l\u012bmen\u012b, tad m\u0113s zaud\u0113sim vienu Latvijas lepnumu. Sabiedr\u012bb\u0101 tiek akcent\u0113ts, ka izmirsto\u0161\u0101s un \u013coti ret\u0101s ir Latvijas zil\u0101s govis, to skaits ir aptuveni 400 \u012bpat\u0146u, t\u0101m kl\u0101jas mazliet lab\u0101k par Latvijas br\u016bnaj\u0101m gov\u012bm. Ja m\u0113s nesaudz\u0113sim \u0161\u012bs divas govju \u0161\u0137irnes, tad mums neb\u016bs ko par\u0101d\u012bt n\u0101kamaj\u0101m paaudz\u0113m \u2212 m\u016bsu b\u0113rniem, mazb\u0113rniem, mazmazb\u0113rniem. Latvju dain\u0101s tiek v\u0113st\u012bts par m\u016bsu gov\u012bm: \u201eAppu\u0161\u0137oju br\u016bnali\u0146u\/ Za\u013cu b\u0113rzu vainadzi\u0146u, \/ Lai pu\u0161\u0137ojas citu gadu \/ Ar br\u016bn\u0101m tel\u012bt\u0113m.\u201d \u0160is ir mantojums no m\u016bsu sen\u010diem, un m\u016bsu pien\u0101kums ir to saglab\u0101t n\u0101kamaj\u0101m paaudz\u0113m.\u201d<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>Latvijas Nacion\u0101l\u0101 bibliot\u0113ka jeb Gaismas pils<\/strong>]<\/p>\n<p>Sab\u012bne Z\u012bverte iesaka Latvijas kult\u016bras kanon\u0101 iek\u013caut Latvijas Nacion\u0101lo bibliot\u0113ku jeb Gaismas pili k\u0101 vienu no visnoz\u012bm\u012bg\u0101kajiem 21. gs. kult\u016bras projektiem Latvij\u0101, uzsverot, ka tas ir m\u016bsdien\u012bgs un rado\u0161s pasaules l\u012bme\u0146a inform\u0101cijas un kult\u016bras centrs. Lai gan kult\u016bras kanona sarakst\u0101 ir arhitekts <a href=\"https:\/\/kulturaskanons.lv\/archive\/gunars-birkerts\/\">Gun\u0101rs Birkerts<\/a>, Gaismas pils ir peln\u012bjusi atsevi\u0161\u0137u izc\u0113lumu.<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>Latvisk\u0101 dz\u012bveszi\u0146a<\/strong>]<\/p>\n<p>Ligitas Va\u013cukas pr\u0101t, pievienojama ir latvisk\u0101 filozofija, ko jau no t\u0113vu t\u0113vu laikiem atspogu\u013cojot folkloras mantojums, latvisk\u0101 dz\u012bveszi\u0146a, turkl\u0101t m\u016bsdien\u0101s notiekot \u0161o v\u0113rt\u012bbu atz\u012b\u0161ana un saudz\u0113\u0161ana.<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>Rota\u013cas un sp\u0113les<\/strong>]<\/p>\n<p>Silvestra Blumberga iesaka ierakst\u012bt kanona v\u0113rt\u012bbu sarakst\u0101 rota\u013cas un sp\u0113les, jo \u201em\u016bsu n\u0101kotne ir b\u0113rni un tas, ko m\u0113s vi\u0146iem nododam. B\u0113rniem viss s\u0101kas ar sp\u0113l\u0113m, rota\u013c\u0101m. Mums ir tik daudz skaistu rota\u013cu, kuras atceramies no b\u0113rn\u012bbas. T\u0101 ir v\u0113rt\u012bba, kuru nevaram at\u013cauties pazaud\u0113t. Kur\u0161 gan nezina rota\u013cu\u00a0 \u201eKas d\u0101rz\u0101?\u201d, \u201e\u0100damam bij\u2019 septi\u0146\u2019 d\u0113li\u201d u. c. Ir rota\u013cas, kas tiek sp\u0113l\u0113tas latvie\u0161u tradicion\u0101los sv\u0113tkos. Ir tik daudz pagalmu sp\u0113\u013cu, kuras pamaz\u0101m tiek aizmirstas, piem\u0113ram, \u201eSasald\u0113tie\u201d, \u201eTuk &#8211; tuk pats par sevi\u201d un klasika \u2013 \u201eKlas\u012btes\u201d. Varb\u016bt \u0161\u012b ir iesp\u0113ja rota\u013c\u0101m un sp\u0113l\u0113m saglab\u0101ties, lai bag\u0101tin\u0101tu m\u016bsu b\u0113rnu ikdienu un pieaugu\u0161ajiem \u013cautu atcer\u0113ties savu b\u0113rn\u012bbu.\u201d<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>Sp\u0113lfilma \u201eEm\u012bla nedarbi\u201d (1985)<\/strong>]<\/p>\n<p>D\u0101vids Skutulis iesaka sp\u0113lfilmu \u201eEm\u012bla nedarbi\u201d. \u201e\u0160\u012b iem\u012b\u013cot\u0101 filma ir re\u017eisora Vara Braslas darbs, kas tapusi R\u012bgas Kinostudij\u0101. Filmas pamat\u0101 ir slaven\u0101s zviedru autores Astridas Lindgr\u0113nas st\u0101sts \u201eLennebergas Em\u012bls\u201d, no kura ir \u0146emti mot\u012bvi un iedvesma. Filmas si\u017eets att\u0113lo dz\u012bvi Kathultas s\u0113t\u0101 Zviedrij\u0101, kur m\u012bt Svensonu \u0123imene. \u0122imen\u0113 ir t\u0113vs, m\u0101te, vi\u0146u meiti\u0146a Ida un, protams, pats Em\u012bls. Em\u012bls ir dz\u012bvespriec\u012bgs un ener\u0123ijas pilns z\u0113ns, kura labsird\u012bba nekad neap\u0161aub\u0101ma. Tom\u0113r \u0161\u012b pa\u0161a labsird\u012bba un nevald\u0101m\u0101 ener\u0123ija bie\u017ei vien noved pie neparedz\u0113t\u0101m sek\u0101m. Em\u012bls ar savu nepaciet\u012bbu un v\u0113lmi iesaist\u012bties vis\u0101s liet\u0101s, kas notiek apk\u0101rt, bie\u017ei vien rada situ\u0101cijas, kur rezult\u0101ts iev\u0113rojami at\u0161\u0137iras no s\u0101kotn\u0113ji v\u0113lam\u0101. Vi\u0146a piedz\u012bvojumi ir pilni jautr\u012bbas un neparedzamiem pav\u0113rsieniem, kas skat\u012bt\u0101jus nekad neatst\u0101j vienaldz\u012bgus.\u201d<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>T\u0113lnieki T\u0101livaldis Muzikants, Vija Ilze Dzintare, J\u0101nis Strupulis<\/strong>]<\/p>\n<p>Inese Sudare iesaka ievietot Latvijas kult\u016bras kanon\u0101 tr\u012bs t\u0113lniekus:<\/p>\n<ol>\n<li>T\u0101livaldi Muzikantu (1963), kur\u0161 ir daudzu t\u0113lniec\u012bbas darbu autors un kop\u0161 dibin\u0101\u0161anas vada Baldones M\u0101kslas skolu;<\/li>\n<li>Viju Ilzi Dzintari (1941), kura vada VEF T\u0113lniec\u012bbas studiju \u201eDoma\u201d un ir M\u0101kslas savien\u012bb\u0101 kop\u0161 1978. gada. Vi\u0146a veidojusi monument\u0101lus darbus, kuru att\u0113li apl\u016bkojami gr\u0101mat\u0101 \u201eAkmens. Doma. T\u0113ls\u201d, turkl\u0101t 2021. gad\u0101 vi\u0146a svin savu 80 gadu jubileju;<\/li>\n<li>J\u0101ni Strupuli (1949), daudzu meda\u013cu un z\u012bm\u0113jumu autoru, kur\u0161 joproj\u0101m akt\u012bvi st\u0101d\u0101, piedal\u0101s izst\u0101d\u0113s un starptautiskos projektos.<\/li>\n<\/ol>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>Tradicion\u0101l\u0101 medic\u012bna<\/strong>]<\/p>\n<p>Ligita Landzmane iesaka tradicion\u0101lo medic\u012bnu \u2013 t\u0101 esot re\u0101li funkcion\u0113jo\u0161a m\u016bsdienu sabiedr\u012bb\u0101; t\u0101 ir noz\u012bm\u012bga individu\u0101l\u0101s vai grupu identit\u0101tes saglab\u0101\u0161an\u0101, veido\u0161an\u0101 un uztur\u0113\u0161an\u0101; trad\u012bcija ir ar progres\u012bvu izmanto\u0161anas un att\u012bst\u012bbas tendenci.<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>Ve\u010derinka<\/strong>]<br \/>\nRolands Jurd\u017es iesaka ve\u010derinku. Ve\u010derinka ir sena Latgales kult\u016bras trad\u012bcija, kas veicina kopienas salied\u0113t\u012bbu un kult\u016bras mantojuma saglab\u0101\u0161anu. M\u016bsdienu globaliz\u0101cijas apst\u0101k\u013cos \u0161\u012bs trad\u012bcijas saglab\u0101\u0161ana k\u013c\u016bst arvien noz\u012bm\u012bg\u0101ka, jo t\u0101 sniedz iesp\u0113ju atcer\u0113ties un god\u0101t viet\u0113j\u0101s v\u0113rt\u012bbas, ta\u010du past\u0101v risks, ka \u0161\u0101das trad\u012bcijas var izzust. <a href=\"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/nautrenu-jauniesi-apkopojusi-vecerinkas-tradicijas-latgale\/\" target=\"_blank\" rel=\"noopener\">Ve\u010derinka<\/a> ir: 1. M\u016bzika un deja \u2013 tradicion\u0101l\u0101s dziesmas un dejas; 2. Kulin\u0101rija \u2013 vakara gait\u0101 bie\u017ei tika pied\u0101v\u0101ti viet\u0113jie \u0113dieni, kas simboliz\u0113 viesm\u012bl\u012bbu un sadraudz\u012bbu; 3. Ritu\u0101li un simboli \u2013 ritu\u0101li ietv\u0113ra kop\u012bgas l\u016bg\u0161anas, dziesmas un simboliskus \u017eestus, piem\u0113ram, sve\u010du iedeg\u0161anu, kas simboliz\u0113ja gaismu un kop\u012bbas saj\u016btu. <a href=\"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/nutyka-vecerinka-latgolys-nuvodu-vydsskolanim\/\" target=\"_blank\" rel=\"noopener\">Ve\u010derinka 2024. gad\u0101 norisin\u0101jusies ar\u012b starp vidusskol\u0101m<\/a>, kas liecina, ka \u0161\u012b trad\u012bcija s\u0101k palikt noz\u012bm\u012bg\u0101ka.<br \/>\n[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>Vilis Pl\u016bdonis<\/strong>]<\/p>\n<p>Raitis \u0100belnieks iesaka iek\u013caut Latvijas kult\u016bras kanona dzejnieku Vili Pl\u016bdoni un izsaka neizpratni: \u201eD\u012bvaini, ka Vilis Pl\u016bdonis l\u012bdz \u0161im nav iek\u013cauts Latvijas kult\u016bras kanon\u0101, lai gan \u0161o dzejnieku zina katrs, kur\u0161 vismaz pirmaj\u0101s klas\u0113s ir m\u0101c\u012bjies latvie\u0161u skol\u0101. Un vi\u0146a patriotisk\u0101 dzeja vienm\u0113r ir stiprin\u0101jusi gan latvie\u0161u nacion\u0101lo pa\u0161apzi\u0146u, gan m\u016bsu valsts pamatus.\u201d<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>Zirgu tramvajs<\/strong>]<\/p>\n<p>Dzintra un Arnolds Zieme\u013ci iesaka iek\u013caut zirgu tramvaju, kas kurs\u0113jis no Ik\u0161\u0137iles stacijas l\u012bdz Baldones k\u016brortam un simboliski atbalst\u012bjis kult\u016bras un vesel\u012bbas savieno\u0161anos. Baldones k\u016brorts arvien bijis bag\u0101ts kult\u016bras notikumiem, jo taj\u0101 gan atg\u016bt, gan stiprin\u0101t vesel\u012bbu devu\u0161ies ar\u012b rakstnieki un citi kult\u016bras \u013caudis. Tas bijis p\u0113d\u0113jais zirgu tramvajs Eirop\u0101.<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>\n<p>[plus <strong>\u017da\u0146a Lipkes memori\u0101ls<\/strong>]<\/p>\n<p>Anna Per\u0161teina aicina iek\u013caut \u017da\u0146a Lipkes memori\u0101lu, kas esot viens no visori\u0123in\u0101l\u0101kajiem muzeju projektiem Latvij\u0101 p\u0113d\u0113j\u0101 desmitgad\u0113. Muzeja ekspon\u0101ti \u2013 Lipkes \u0123imenes fotogr\u0101fijas, dokumenti un person\u012bg\u0101s lietas \u2013 veido \u012bpatn\u0113ju kadr\u0113juma efektu, caur vienas \u0123imenes v\u0113sturi un izv\u0113l\u0113m izst\u0101stot Latvijas sare\u017e\u0123\u012bto 20. gadsimta v\u0113sturi. Vair\u0101kk\u0101rt muzejs ir godalgots ar starptautiska un viet\u0113ja m\u0113roga balv\u0101m arhitekt\u016bras, muzeolo\u0123ijas, b\u016bvniec\u012bbas un kult\u016bras jom\u0101. \u201eNostiprin\u0101jies k\u0101 stabila un atpaz\u012bstama v\u0113rt\u012bba Latvijas un Eiropas kult\u016brain\u0101, \u017da\u0146a Lipkes memori\u0101ls ir peln\u012bjis \u0161\u0101du atzin\u012bbu, ar\u012b k\u013c\u016bstot par Latvijas kult\u016bras kanona v\u0113rt\u012bbu,\u201d uzskata pieteic\u0113ja.<\/p>\n<p>[\/plus]<\/p>","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.Kanons ir laikam un sabiedr\u012bbas tendenc\u0113m l\u012bdzi pl\u016bsto\u0161s lielums, kas p\u0101rmanto\u0161anas gait\u0101 var tikt papildin\u0101ts. Turpinot cien\u012bt kanona v\u0113rt\u012bbas, m\u0113s caur savu pienesumu [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":0,"menu_order":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","template":"default-page.php","meta":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/kulturaskanons.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/3688"}],"collection":[{"href":"https:\/\/kulturaskanons.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/kulturaskanons.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/kulturaskanons.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/kulturaskanons.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=3688"}],"version-history":[{"count":25,"href":"https:\/\/kulturaskanons.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/3688\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":5962,"href":"https:\/\/kulturaskanons.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/3688\/revisions\/5962"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/kulturaskanons.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=3688"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}