LAT / ENG / RUS
< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >

KRISTOFS HĀBERLANDS (1750-1803)

Rīgas pilsētas būvmeistars Kristofs Hāberlands (1750–1803) ir vienīgais Latvijas arhitekts vēsturisko stilu periodā, kas spējis pacelties pāri cunftes tradīcijām un uztvert būvniecību kā mākslinieciski konceptuālu uzdevumu. Viņš sāka radīt jauno, moderno Rīgu, atbilstoši Apgaismības laikmeta tieksmēm likvidējot viduslaiku paliekas pilsētas vidē. Rīgas dzīvojamo namu celtniecībā viņš nāca ar jaunu pieeju, kas balstījās uz ģeometriskās proporcionēšanas metodes apvienojumu ar konsekventu klasicisma stila fasāžu dekoru. Vecrīgas gruntsgabalu šaurībā K. Hāberlands bija spējīgs radīt monumentālu arhitektūru pat gadījumā, ja ēkai bija tikai trīs logi (piem., bij. rātskunga Krūzes nams Vecpilsētas ielā 17). K. Hāberlanda formveides iespējas svārstās no ļoti grezna fasādes dekora (Hāberlanda privātmāja Teātra ielā 6) līdz lakoniskiem, gludiem būvapjomiem (bij. fon Fēgezaka nams Anglikāņu ielā 5). Saglabājušās viņa celtās dzīvojamās ēkas Smilšu ielā 5, Kaļķu ielā 9, Pils ielā 1 un 6, Audēju ielā 8, Miesnieku ielā 1, Grēcinieku ielā 4, bij. Fītinghofa teātris Vāgnera ielā 4. Pats ekstravagantākais fasāžu risinājums redzams Šķūņu ielā 17. Bojā gājuši K. Hāberlanda celtie nami Kungu ielā 7, Jēkaba ielā 6, Kalēju ielā 4, Jaunavu ielā 3, Kungu ielā 11 u.c.

K. Hāberlanda stils iespaidojis arī viņa kolēģu celtās dzīvojamās ēkas Jēkaba ielā 24, Pils ielā 9, Grēcinieku ielā 1, Šķūņu ielā 19.

Rīgas pilsētas bibliotēkas zāle (tagad Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zāle; 1779–1786) bija pirmā monumentālā iekštelpa, kurā izmantota ordera arhitektūra un kolonnas. Saglabājušies vairāki interjeri bij. Johana Zamuela Holandera namā Šķūņu ielā 17, kur ovālajā zālē redzams K. Hāberlanda stila spilgtākais piemērs – izmantotas kolonnas, nišas, trofeju vītnes, akanta arabeskas.

Baznīcu celtniecības laukā Kristofs Hāberlands tika realizējis arhitekta Zigismunda Zēges fon Laurenberga Sv. Pētera un Pāvila baznīcas projektu Rīgas citadelē (1781–1785). Tas viņam ir devis daudz ierosmes; no otras puses – K. Hāberlands projektā ieviesa savas iemīļotās arhitektūras detaļas. Iespaidīgākā no viņa baznīcu ēkām tika uzcelta Alūksnē (1781–1788), kur viņš izmantojis Rīgas citadeles baznīcas idejas. Pašu avangardistiskāko būvi K. Hāberlands realizējis nelielajā, bet monumentālajā Katlakalna baznīcā, kuras kupols atspoguļo gan Romas Panteona telpisko ideju, gan klasicisma laika tīras ģeometriskās formas meklējumus. Pēc K. Hāberlanda meta celtas arī Doles (Ķekavas), Valgas (Igaunijā), Suntažu un Viru (Igaunijā) baznīcas, viņš daļēji projektējis Sv. Ģertrūdes baznīcu (nodegusi 1812. gadā). Pēc viņa meta Itālijā tika izgatavota 1793. gadā iesvētītā Rīgas Sv. Pētera baznīcas marmora kancele.

K. Hāberlands cēlis vairākas muižu ēkas, sākumā izmantojot sava tēva radītos paraugus (Linde, Aizkraukle, Liepupe), taču tos radikāli pārveidojot. Tomēr mansarda jumts kā baroka arhitektūras elements saglabājās gandrīz visos viņa darbos. Mazā, bet harmoniskā Ikšķiles muižas kungu māja (1793) ir pats skaistākais K. Hāberlanda darbs šajā būvniecības laukā. Tai pretstatā ir lielā un pretenciozā Carnikavas pils, ko viņš cēlis pēc itāļu arhitekta meta (18. gs. 80. gadi). Kristofam Hāberlandam var pierakstīt Nurmižu kungu māju (ap 1795. gadu) un, iespējams, arī Ozolmuižas kungu nama ieceri.

Imants Lancmanis

< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >
dizains: tundra