LAT / ENG / RUS
< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >

VECRĪGAS SILUETS 13.-21. gs.

Rīgas vēsturiskais centrs ir Pasaules kultūras mantojuma vieta un Rīgas siluets – Eiropas kultūras zīmes vieta. Vecpilsētas ainava ir tapusi dažādos laikmetos un stilistiskās izpausmēs; jo īpaši skaists ir tās siluets, kas veidojies kopš 13. gadsimta. Sākotnēji baznīcu torņiem bija gotiskas formas, kuras vēlāk nomainīja baroks. Torņu smailēs novietotie metālā kaltie gaiļi vienlaikus kalpo par vējrādītājiem.

Rīgas siluetam ir trīs dominantes.  Viena no tām ir Sv. Pētera baznīca (13. – 20. gs.), kuras baroka stila tornis (būvmeistars Ruperts Bindenšū no Strasbūras) savulaik bija augstākā koka konstrukcija Eiropā (121 m). Nopostīts Otrā pasaules kara laikā, atjaunots 1970. gados, tas kalpo arī par skatu platformu. Otra – Rīgas Doma katedrāle (13. – 19. gs.) ir vistālāk Ziemeļeiropā uzbūvētā baznīca ar krusteju. Torņa zemākā daļa būvēta 16. gadsimtā, bet augstākā, baroka stila, – 18. gadsimtā. Baznīca renovēta 19. gadsimta. beigās, uzstādot  pieminekli Rīgas dibinātājam bīskapam Albertam un ieviešot interjerā jūgendstila elementus. Baznīca kalpo arī par koncertzāli ar 1500 vietām, tās "Walker&Co" ērģeles (1884) savulaik bija lielākās pasaulē. Trešās dominantes – Sv. Jēkaba katoļu katedrāles (13. – 18. gs.) – baroka stila tornim savdabību piešķir tā ārpusē izbūvētais zvans.

Rīgas Pils (14. – 20. gs.) ir celta kā Vācu ordeņa pils, kalpojusi par gubernatora rezidenci, Rīgai esot gan Zviedrijas, gan Krievijas impērijas sastāvā. Kopš Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas 1918. gadā, pils ir Valsts Prezidenta mītne. Tās nozīmi akcentējot, 1938. gadā pēc arh. Eižena Laubes projekta uzcelts Trīszvaigžņu tornis, kura vainagojums ir daļa no Latvijas ģerboņa un simbolizē valsts trīs novadus: Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

Silueta zemāko daļu veido Sv. Marijas-Magdalēnas Romas katoļu baznīca ( 13. – 17. gs.), Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca (18. – 19. gs.), Rīgas Reformātu brāļu baznīca (18. gs.) un Sv. Jāņa baznīca (14. – 17. gs.), kas ir vecākā Rīgas latviešu luterāņu draudzes baznīca un sastāv no divām daļām – gotiskās un renesanses. Neogotiskā Anglikāņu baznīca uzbūvēta 19. gadsimta vidū, lai apkalpotu angļu jūrniekus; ķieģeļi tās būvniecībai vesti no Anglijas. Arī Rātsnama tornītis ir daļa no Vecrīgas silueta, lai gan tas gāja bojā 1941. gadā un atjaunots tikai 2003. gadā.

Blakus Vecrīgai, Citadelē atrodas Sv. Pētera un Sv. Paula baznīca (18. gs.) un disonējošā Zemkopības ministrijas augstceltne (1978). Siluetu ietekmē arī neoeklektisma jeb t.s. "Staļina baroka" stila Zinātņu Akadēmijas augstceltne (1957) t.s. "Maskavas forštatē".

Rīgas siluets ir pilsētas grafiskais simbols, tas jau 19. gadsimtā izmantots "Rīgas melnā balzama" etiķetē, arī kā logo Rīgas astoņsimtgadei (2001), NATO samitam (2006) un daudzu suvenīru noformējumā. To plaši interpretē ielu gleznotāji savos darbos, kas domāti pilsētas viesiem.

Jānis Lejnieks

< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >
dizains: tundra