LAT / ENG / RUS
< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >

MOPĒDS "RĪGA 12" 20.gs. 70. gadu beigas - 80. gadu sākums

Dizainers: Gunārs Glūdiņš Ražotājs: Sarkanā Zvaigzne 

Pēckara laikam bija raksturīgs industrializācijas bums visā pasaulē – gan kapitālistiskās, gan sociālisma valstis ekonomikas attīstību saistīja ar rūpniecības augšupeju. Reizē ar rūpniecību attīstījās arī industriālais dizains, kas noteica produktu konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū. 20. gadsimta 60. gadu pirmajā pusē jēdziens "dizains" parādījās arī Latvijā. Aktuāla kļuva nepieciešamība pēc profesionālās dizaina izglītības, un 1964. gadā uz metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļas bāzes Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) tika nodibināta Rūpnieciskās mākslas nodaļa. Šīs nodaļas absolventi izveidoja latviešu dizaina skolu, kas industriālajā dizainā ieņēma līderpozīcijas visā milzīgajā Padomju Savienībā. Ja, piemēram, igauņi bija slaveni kā modes noteicēji, kuri izdeva pirmo interjera žurnālu Padomju Savienībā, tad latviešu dizaineru panākumi saistās ar tehnisko dizainu – mopēdiem, motocikliem, mokikiem, mikroautobusiem u.c.

Viens no pirmajiem LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļas absolventiem Gunārs Glūdiņš (1938) kļuva par latviešu pazīstamāko mototehnikas dizaineru, kurš strādāja šajā virzienā jau kopš studiju gadiem. Tostarp jāsaprot, ka industriālais dizains, īpaši komplicēti tehniski izstrādājumi, nav viena autora panākums, tas ir komandas darbs, kuram nepieciešama materiāli tehniskā bāze. Uzņēmums "Sarkanā zvaigzne" piederēja pie latviešu industrijas "flagmaņiem" (dibināts 1927. gadā, nosaukumu "Sarkanā zvaigzne" ieguvis 1963. gadā; viena no lielākajām motorūpnīcām PSRS). Sadarbojoties ar rūpnīcu un tās inženieriem, Gunārs Glūdiņš radīja mototehnikas paraugus, kuri tika ieviesti sērijveida ražošanā, vairākas desmitgades diktēja toni visā PSRS teritorijā un kļuva populāri arī Austrumu blokā. Rūpnīca izgatavoja sporta motociklus – 50 kubikcentimetru motora klasē PSRS lietoja gandrīz tikai "Sarkanās zvaigznes" izstrādājumus; tika radīti arī unikāli motocikli, ievērojot konkrētu sportistu ergonomiskos parametrus. Tikpat populāra kļuva sadzīves mototehnika – kopā ar rūpnīcas komandu 1971. gadā Gunārs Glūdiņš radīja pirmos eksperimentālos mikrorollerus un minimokikus, kuri tolaik bija jaunums ne tikai Padomju Savienībā, bet visās sociālisma bloka zemēs. Tautas masām par ikdienas pārvietošanās līdzekli kļuva mopēdi "Rīga-14" (1973), "Rīga-18" (1978); kā rūpnīcas un dizainera veiksmi speciālisti atzīmē minimokiku "Stella" (1987), kas radīts kopā ar Kalarovas rūpnīcu "ZVL" toreizējā Čehoslovākijā, 1993. gadā pārstrādāts atbilstoši jaunajām tehnoloģijas prasībām).

Padomju Savienībā ražotos produktus raksturoja zema tehniskā kvalitāte: dizaineriem bija jācīnās kā ar tehnisku nepietiekamību, tā ar informācijas badu par pasaules dizainā notiekošajiem procesiem. Tas, ka latviešu dizaineri, pārvarot problēmas, atradās milzīgās Padomju Savienības dizaina līderpozīcijās, liecina par latviešu dizaina skolas un dizaineru potenciālu. 20. gadsimta 70. gadu beigās, 80. gadu sākumā uz vecāka "Sarkanās zvaigznes" modeļa bāzes Gunāra Glūdiņa radītais mopēds "Rīga-12" ir viens no savulaik populārākajiem latviešu mototehnikas paraugiem, kuru, ģeogrāfiski mērot, lietoja gandrīz 1/5 zemeslodes apdzīvotās teritorijas, un tas simbolizē visus latviešu mototehnikas panākumus.

Ilze Martinsone

< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >
dizains: tundra