LAT / ENG / RUS
< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >

SALASPILS MEMORIĀLS 1967

Salaspils memoriāls ir atklāts 1967.gadā - vietā, kur Otrā pasaules kara laikā (1941-1944) atradās nacistiskā koncentrācijas nometne. Tajā iznīcināti vairāk nekā 50000 cilvēku no visas Eiropas. Piemiņas vieta ir viens no lielākajiem šāda veida objektiem pasaulē, tā kopējā platība ir 25 ha. Ikgadu to apmeklē vairāki desmiti tūkstošu cilvēku, lielākā daļa no tiem ir ārzemju tūristi.

Memoriāla autori ir arhitekti Gunārs Asaris (1934), Oļģerts Ostenbergs (1925), Ivars Strautmanis (1932) un Oļegs Zakamennijs (1914-1968); tēlnieki: Ļevs Bukovskis (1910-1984), Oļegs Skarainis (1923) un Jānis Zariņš (1913-2000). Viņi savulaik saņēmuši PSRS augstāko apbalvojumu – Ļeņina prēmiju. Memoriāls tapa pēc 1959.gada konkursa visai sarežģītos apstākļos, jo prēmēto darbu autori - jaunie arhitekti Gunārs Asaris, Oļģerts Ostenbergs un Ivars Strautmanis uzaicināja tolaik pazīstamo Maskavas tēlnieku Ernstu Ņeizvestniju, bet kompartijas funkcionāri noraidīja viņa idejas un papildināja radošo kolektīvu ar partijas atzītiem māksliniekiem.

Emocionāli iespaidīgais memoriālais ansamblis ir starptautiska mēroga un nozīmes brutālisma stila objekts, spilgts tēlniecības un arhitektūras sintēzes piemērs. Dominējošais materiāls ir raupjas oļu faktūras betons, kuru papildina melnā metāla kaluma detaļas. Memoriāla kompozīciju veido ieejas siena, svinīgo pasākumu laukums un loka ceļš, gar kuru rindojas betonā veidotās koncentrācijas nometnes baraku vietu zīmes. Plašajā laukā monumentālās betona skulptūras „Māte”, „Nesalauztais”, „Pazemotā”, „Protests” u.c. it kā izaug no zemes. Grandiozā 100 m garā un 12,5 m augstā betona siena uzcelta nometnes dzeloņstiepļu žoga vietā un simbolizē dzīvības un nāves robežu. Viens tās gals balstās uz masīva melna granīta bloka. Nosacīto vārtu būvē iekārtota muzeja ekspozīcija. Kopējo noskaņu pastiprina elektroniskā metronoma sirdspuksti, kas sadzirdami visā ansambļa teritorijā. Blakus memoriālajam ansamblim 2008.gadā labiekārtota vācu karagūstekņu apbedījuma vieta.

Otrā pasaules kara laikā teritorijā uz austrumiem no Rīgas notika vairākas civiliedzīvotāju un karagūstekņu eksekūcijas. Netālu no Salaspils memoriāla, starp Rīgas – Daugavpils šoseju un dzelzceļu, 1969.gadā atklāts piemineklis padomju karagūstekņiem, kuri gāja bojā ceļot nacistisko koncentrācijas nometni. Viņu traģiski pārrauto dzīves ceļu simbolizē divas ekspresīvas monolītā betona stēlas, vainagotas ar skulpturāliem ciļņiem. Pieminekļa autori ir arhitekti Gunārs Asaris, Oļģerts Ostenbergs, Ivars Strautmanis un tēlnieks Juris Mauriņš  (1928-1993).

Pie Rīgas – Daugavpils šosejas atrodas vēl viens memoriāls nacisma upuriem, kas ierīkots 25 000 Rīgas ebreju masveida iznīcināšanas vietā Rumbulas mežā. Memoriāla centrālo daļu veido bruģēts laukums sešstūra zvaigznes formā ar iegravētiem Rīgas geto teritorijas ielu nosaukumiem un raupji apstrādātiem akmeņiem, kuros iekalti šeit nogalināto cilvēku vārdi. Vidū paceļas no metāla stiegrām veidots četru metru augsts ebreju rituālais septiņžuburu svečturis. Vairākas masu kapu vietas iezīmētas ar taisnstūra betona apmalēm. Memoriāls, kura autors ir arhitekts Sergejs Rižs (1947), atklāts 2002. gadā.

Jānis Lejnieks

< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >
dizains: tundra