LAT / ENG / RUS
< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >

Kārlis MĪLENBAHS (1853-1916) LATVIEŠU VALODAS VĀRDNĪCA

Rediģējis, papildinājis, turpinājis J.Endzelīns (1.–4. sēj., 1923-1932); J.Endzelīns, E.Hauzenberga "Papildinājumi un labojumi K.Mīlenbaha "Latviešu valodas vārdnīcai"" (1.–3. sēj., 1934-1946). 

Tāpat kā saīsinājums LD rakstos aizslēpj K. Barona sastādītos "Latvju Dainu" sešus sējumus (1894–1915), kuru nozīmi latviešu kultūrā nav iespējams pārvērtēt, tā saīsinājums ME norāda uz Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna sastādīto "Latviešu valodas vārdnīcu" (1923–1932). Abi šie izdevumi ir lielākie latviešu kultūras pieminekļi, kas vēl joprojām ir latviešu kultūras pamats un avots. Ja arheoloģijas un vēstures pieminekļi tikai fragmentāri spēj sniegt liecības par senākajiem laikiem, tad LD un ME apkopotās valodas liecības ietiecas vissenākajā laikā, ļaujot ieraudzīt, kā valoda, pastāvīgi atjaunojoties, joprojām lieto skaņas, vārdus vai vārddarināšanas paņēmienus, kas pārmantoti no indoeiropeiskās pirmatnes.

Gan "Latvju dainas", gan "Latviešu valodas vārdnīca" top vienā laikā. Drīz pēc tam, kad K. Barons pārņem tautasdziesmu kārtošanas darbu no F. Brīvzemnieka (1878), Talsu apriņķa skolas skolotājs Kārlis Mīlenbahs (1880. gadā beidzis klasiskās filoloģijas studijas Tērbatas universitātē), vēl nedomādams par tik apjomīga darba veikšanu, sāk vākt latviešu valodas materiālus. 1900. gadā viņš kopā ar Jāni Endzelīnu, kas arī beidzis klasiskās un slāvu filoloģijas studijas Tērbatas universitātē, izlokšņu pētīšanas nolūkā apceļo dažādus Latvijas novadus. Abu valodnieku sarunās veidojas topošās vārdnīcas aprises un abu pirmais kopdarbs – "Latviešu gramatika" (1907). 1904. gadā darbu pie vārdnīcas veicina Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Valodniecības nodaļa, kuras sēžu laikā tiek apspriestas mazāk zināmo vārdu nozīmes vai iztaujāti izlokšņu runātāji. 1905. gadā aizsākas vārdnīcas kārtošanas darbs, laikrakstos tiek ziņots, ka K. Mīlenbahs "sācis kārtot vārdus ar burtu a". Līdz 1911. gadam izveidota iecerētās vārdnīcas trešdaļa. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā K. Mīlenbahs domā, ka vārdnīcas sakārtošanai nepieciešams piecu sešu gadu darbs, taču viņš mirst 1916. gada martā, vārdnīcu nepabeidzis. Pēdējais šķirklis, kuru K. Mīlenbahs paguvis apstrādāt, ir vārdam "patumšs". Materiāli ir savākti arī turpmākajai vārdnīcas daļai.

1921. gadā K. Mīlenbaha vākumu pārņem un turpina prof. Jānis Endzelīns. 1923. gadā iznāk pirmā burtnīca, uz kuras vāka rakstīts "K. Mǖlenbacha [sic!] Latviešu valodas vārdnīca. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J.Endzelīns". Iespiešana turpinās deviņus gadus, kopumā līdz 1932. gadam iznāk 45 burtnīcas, kas veido apjomīgus četrus sējumus. Tās tapšanas gaitā vākumu papildina gan lasītāji, gan īpaši sagatavoti apvidvārdu vācēji. Kopā ar valodnieci Edīti Hauzenbergu-Šturmu Jānis Endzelīns sagatavo vārdnīcas turpinājumu. No 1934. līdz 1946. gadam iznāk divi vārdnīcas papildsējumi. Uz vāka rakstīts – "J.Endzelīns un E.Hauzenberga. Papildinājumi un labojumi K. Mǖlenbacha Latviešu valodas vārdnīcai."

Kopumā "Latviešu valodas vārdnīcas" 5 480 lappuses aptver ap 120 tūkstošiem vārdu. Katram vārdam, kas ievietots vārdnīcā, sniegts nozīmes tulkojums vācu valodā (reizēm pat nozīmju skaits sniedzas padsmitos), bagātīgi izmantoti frazeoloģijas piemēri, citēti tautasdziesmu, pasaku, sakāmvārdu, senāko rakstu un literatūras piemēri, kas ļauj ieraudzīt vārdus to kontekstā. Vārdnīcā saplūst gan latviešu tautasdziesmu leksika, gan leksika no E. Glika Bībeles tulkojuma, gan vēlākajiem rakstiem. Vārdu nozīmes kārtotas tā, lai pirmās būtu cilmes ziņā senākās. Vārdnīcā iekļauti izlokšņu vārdi, kas iegūti no iesūtītājiem vai pašiem autoriem apceļojot novadus. Tikpat kā vārdnīcā netiek iekļauti ģermānismi un slāvismi vai sava laika jaunvārdi, kurus autori jutuši vēl nenostiprinātus valodā. Izmantojot savas zināšanas indoeiropiešu valodu vēsturiskajā gramatikā, Jānis Endzelīns vārdnīcā skaidrojis vārdu etimoloģiju; tas ļāvis latviešu valodai nonākt salīdzinošās valodniecības apritē līdzās citām valodām.

ME nav tikai vārdnīca, tāpat kā LD nav tikai četrrinžu apkopojums. Vienlaikus tā ir zinātniska valodas vārdnīca, kas apkopo un sistematizē vienas valodas elementus, vienlaikus – plašs kultūras iekšējo norišu komentārs, kas saglabā zudušo, atklāj esošo un ļauj ieraudzīt iespējas, kādas piedāvā valodiskais mantojums nākotnei.

Raimonds Briedis

< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >
dizains: tundra