LAT / ENG / RUS
NĀKAMĀ VĒRTĪBA >

Nikolauss SEFRENSS jaunākais (1662-1710) LIEPĀJAS SV. ANNAS BAZNĪCAS ALTĀRA RETABLS 1697

Lielākais retabls Austrumeiropā. Ornamentāliem, arhitektoniskiem un figurāliem motīviem piesātināts baroka brieduma perioda kokgriezēju daiļrades sasniegums.

Liepājas Sv. Annas baznīcas altāris ir Latvijas lielākais un mākslinieciski vērtīgākais baroka koktēlniecības darbs. Tā nozīme pārsniedz Latvijas robežas, altāris pieder pie Baltijas reģiona izcilākajiem baroka mākslas pieminekļiem.

Altāra retablu darinājis Ventspils tēlnieks Nikolauss Sefrenss, jaunākais (Nicolaus Söffrens der Jüngere; 1662–1710), kura tēvs bija ieradies Kurzemē 17. gadsimta pirmajā pusē, lai strādātu pie hercoga flotes kuģu izgreznošanas. Liepājas latviešu Sv. Annas draudzes baznīcai paredzētais altāris pabeigts 1697. gadā, par ko liecina uzraksts uz retabla pirmā stāva malējās kolonnas. Altāra izgatavošanu finansējis Liepājas birģermeistars Johans Planders ar sievu. Altāra retabls ticis krāsots un apzeltīts tikai ap 1712. gadu, bet pašreizējais tumšais krāsojums veikts 20. gadsimta sākumā.  

Ar šo darbu Kurzemes baroka monumentāli dekoratīvā māksla pilnīgi atsvabinājās no manierisma stila paliekām un radīja etalonu vietējai  baznīcu mākslai; tas kalpojis par paraugu arī paša N. Sefrensa nākamajam lielākajam darbam, Lestenes baznīcas altārim, kas saglabājies fragmentu veidā.

Monumentālais (9,7 x  5,8 m) Sv. Annas baznīcas altāra retabls komponēts kā arhitektoniska uzbūve trīs stāvos, ko augšā noslēdz izliekta dzega ar volūtām. Altāra pirmā stāva centrā atrodas "Golgātas" grupa, kur Kristu pie krusta ietver Marijas un Jāņa figūras, bet virs "Golgātas" grupas atrodas kokā griezts birģermeistara Plandera ģerbonis. Starp kolonnām stāv Vecās un Jaunās Derības tēli ar saviem atribūtiem: kreisajā malā – Jānis, Kristus, Pēteris, labajā – Jēkabs, Mozus un Tomass. "Kapā guldīšanas" cilni retabla otrā stāva centrā ietver apustuļi, bet uz abiem ārējiem dzegas izvirzījumiem stāv "Ticības" un "Mīlestības" alegoriskās figūras. Trešā stāva "Kristus augšāmcelšanās" cilni tur eņģeļi, sānos atrodas apustuļu figūras, bet visu retabla kompozīciju vainago "Kristus, Pasaules Glābējs". Altāra retabla līdzsvarotajā tektonikā izmantotas korintiskā ordera kolonnas, kas divos augšējos stāvos ir savītas kopā ar augļu un ziedu vītni. Vītnes kopā ar bagātīgi variētiem akanta lapu vijumiem, ziedu un augļu grupām klāj postamentus, frīzes, karājas nišās, bet skulptūras ar bībelisku patosu  iznāk no savām nišām vai akcentē retabla sānu siluetu. N. Sefrensa tēlniecībai ir tieksme uz dramatismu, figūras ir monumentālas un svinīgas, noskaņa –  saspringta un padrūma.

Daļa no altāra retabla tēlniecības darbiem uzrāda naivāku risinājumu un mīkstākas formas – mazā eņģeļa figūru "Golgātas" grupā, "Ticības" un "Mīlestības" alegoriskās skulptūras, kā arī "Augšāmcelšanās" un "Kapā guldīšanas" cilni darinājis kokgriezējs, kā darbi atrodami dienvidrietumu Kurzemes baznīcās un kurus var identificēt ar Joahimu Kreicfeldu.

Imants Lancmanis

NĀKAMĀ VĒRTĪBA >
dizains: tundra