LAT / ENG / RUS
< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >

LIELVĀRDES JOSTA

Lielvārdes josta uzskatāma par izcilu tautas audēju roku darbu. Divkrāsu (sarkans, balts) rakstaina audene, kam vidū vai malās ieausts - biežāk zaļš, retāk – zils vai violets pavediens, ar mainīgu raksta motīvu (ģeometrisko ornamentu). Vēsturiski tās ģeogrāfiskā izplatība ir Jumpravas, Kastrānes, Krapes, Lauberes, Lēdmanes, Lielvārdes, Madlienas, Meņģeles un Rembates pagasti. Kaut arī citu novadu jostas tāpat izceļas ar rakstu variantu bagātību, tieši Lielvārdes josta kļuvusi par pamatu mūsdienu mītam par jostas ļoti seno izcelsmi, par tās ornamentā ielikto īpašo kosmisko kodu un aizsargspējām. Lielvārdes josta tautas apziņā dzīvo savu neatkarīgu - simbolizētu dzīvi, tās motīvs bieži tiek izmantots mūsdienu kultūrvidē.

Lielvārdes jostas simboliskais uzpildījums sākās ar režisora Anša Epnera dokumentāro filmu "Lielvārdes josta" (1980), kurai scenāriju uzrakstīja igauņu grafiķis Tenu Vints. Salīdzinot Lielvārdes jostas ornamentu ar citu valstu un kultūru ornamentu, Vints izvirzīja pieņēmumu, ka šajā jostā ietverts un saglabāts senu civilizāciju informācijas kods, ka mēs varam izlasīt tajā kosmogonijas stāstu. Kāda vācu mistiķe, dziedniece Dina Rīsa, trimdas latvietes Rasmas Rozītes mudināta, 1986. gadā "nolasīja" šajā jostā iešifrētu senu sakrālo informāciju. Lielvārdes jostas jaunmīts bija viens no spēcīgākajiem dzinuļiem Latvijas nacionālās atmodas sākumgados un nav zaudējis savu simbolisko nozīmi arī mūsdienās.

Ziņas, ka krāšņi izrakstītām, ornamentētām jostām senatnē bija ne tikai skaistuma, bet arī aizsargfunkcija, atrodamas virknē tradīciju, kaut arī tāpēc automātiski nerodas pieņēmums, ka Lielvārdes josta bijusi, piemēram, priesteru apģērba piederums. Jostā saskatītais Visuma tapšanas scenārijs, josta kā meditatīva sistēma, kā pagaidām neizprastas zināšanas par Visumu var būt un tikpat labi var nebūt, jo daudz kas atkarīgs no tā, ko un kā mēs gribam saskatīt un ieraudzīt. Viens gan puslīdz droši – tieši Lielvārdes josta nonākusi mūsdienās radītā mītā, kas paceļ to pāri citām Latvijas novadu jostām ne ar pārāku tehnisko risinājumu, ornamentu, krāsām, bet tieši ar ļoti spēcīgo simbolisko uzpildījumu.

Literatūra

Biseniece A. Vai Lielvārdes josta ir mūsu tautas DNS?// Zemgale, 2003.3.06.
Celms V. Latvju raksts un zīmes. R., 2007.
Dāvana valstij 90 gadu jubilejā// Latvijas Avīze, 2008.3.05, 1.lpp.
Goba A. Lielvārdes jostas tulkošana// Veselība, 1990, Nr.2, 28. – 29.lpp.
Klētnieks J. Lielvārdes jostas noslēpums// Zvaigžņotās Debesis, 1990/91 ziema, 35. – 43.lpp.
Kursīte J. Sfumato nesfumato. R., 2008, 191. – 195.lpp.
Misāne A. Lielvārdes josta// Latvijas Luterānis, 2004, Nr.11, 16. – 17.lpp.
Rozīte R. Lielvārdes josta// Māksla, 1990, Nr.3, 6. – 8.lpp.
Sieviešu tautiskais apģērbs Lielvārdē// Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem. "Dienas Lapas" pielikums, R., 1894, 4.sēj., 107. – 109.lpp.
Vints T. Kāpēc neprotam lasīt Lielvārdes jostu// Māksla, 1985, Nr.3, 11. – 15.lpp.

Janīna Kursīte

< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >
dizains: tundra