LAT / ENG / RUS
< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >

VAI VIEGLI BŪT JAUNAM? (1986)

Dokumentāla filma, 82 min. Režisors režisors Juris Podnieks. Scenārija autori Ābrams Kleckins, Jevgeņijs Margoļins un Juris Podnieks, operators Kalvis Zalcmanis, komponists Mārtiņš Brauns.

Filma – fenomens, kuras ārkārtīgo rezonansi pasaulē radījusi autoru profesionalitāte, domas vēriens un prāta asums, spējot precīzi trāpīt aktualitātes nervā.

Viena no populārākajām latviešu dokumentālajām filmām — spilgta publicistikas un arī latviešu dokumentālā poētiskā kino tradīciju simbioze. Filmu veidojusi izcila personība — režisors, arī operators (taču ne šīs filmas) Juris Podnieks (1950—1992) — latviešu dokumentālā kino 1980. gadu spilgtākā personība, guvis arī starptautisku atpazīstamību.

"Vai viegli būt jaunam?" fenomens — filmas milzīgā popularitāte skatītāju auditorijā (tolaik PSRS), tās unikālie komerciālie rādītāji (filmu noskatījušies 28 miljoni skatītāju) ir ne tikai Jura Podnieka asredzības, talanta un sociālā jūtīguma, bet arī 20. gadsimta 80. gadu liberālo tendenču "bērns". 80. gadi mērķtiecīgi tuvināja PSRS sabrukumam, liberalizācijas tendenču (perestroikas) iespaidā dokumentālais kino bija tas lauks, kurā drosmīgākie pieteica jaunas tēmas un piedāvāja to dziļu analīzi, iekarojot jaunas, līdz tam aizliegtas mākslinieciskās patiesības teritorijas. "Vai viegli būt jaunam?", kas analizē jauniešu pasaules izjūtu, mērķus, vērtību kritērijus, varēja parādīties tikai 80. gadu vidū. Tās piedāvātā atklātības pakāpe ideoloģisku uzstādījumu žņaugos dzīvojošajai sabiedrībai bija šokam līdzīga atskārsme — nebijis atklātības līmenis.

Filmas atspēriena punkts ir grupas "Pērkons" koncerts Ogres estrādē, kura laikā jaunatnes enerģija sakuļas agresivitātē — tiek izdemolēts vilciena vagons. Seko represijas — arī tiesas process, būtībā paraugprāva — pret vairākiem noziegumā iesaistītajiem jauniešiem. Ainas no koncerta, epizodes no tiesas procesa un vēlāk sarunas ar jauniešiem, kuru likteņus vairāk vai mazāk ietekmējis šis notikums, aizsāk "Vai viegli būt jaunam?". Podnieks filmu veido kā sazarotu portretu galeriju, filmēdams savus varoņus viņus raksturojošā vidē un norisēs. Pats būdams trīsdesmitgadnieks, Podnieks sarunājas ar tā laika padsmitgadniekiem par vērtībām, kas viņiem būtiskas. Režisora varoņu kolekcijā ir gan izmanīgs divkosis (tagad liela uzņēmuma vadītājs Latvijā), kurš ar padomju jaunieša paraugseju maršē godasardzē pie Strēlnieku pieminekļa, taču lolo klaji merkantilus mērķus, gan jauns kino režisors, amatieris, kas mēģina savas paaudzes izjūtas izteikt filmā, gan arī krišnaīts, Afganistānas karā pabijušais u.c.

Jaunā kino amatiera (Igora Lingas) filmas kadri veido zīmīgu "Vai viegli būt jaunam?" tēlainības slāni — mazliet naivu, pašmērķīgu — kā daži no jauniešu monologiem. Podnieks, kurš kadrā intervē savus varoņus, darbojas kā ieinteresēts klausītājs, pēcāk šos jauniešu cilvēkstāstus un portretus savērpjot mērķtiecīgā tēlu un sajūtu audeklā.

Laikā, kad filma bija novitāte, daudz tika diskutēts par dokumentālā un "inscenētā" saplūsmi. (Gan amatierfilmiņa, gan epizodes ar pankiem liecina par inscenējuma klātbūtni). Šīs diskusijas aizmirstas, taču palikusi atskaņa no tās milzīgās rezonanses, kādu izraisīja filma — gan ar spēju uzdot precīzus jautājumus, gan ar cilvēcīgi patieso attieksmi pret tik dažādajiem filmas varoņiem, kuri taču visi tobrīd mācījās padomju skolās ar to dzelžaino oficiālās patiesības pakāpi; palikusi atskaņa no Podnieka talanta un profesijas prasmes visu šo eksistenciālās saasinātības (kāda tā nenoliedzami ir vēlīnos tīņu gados) sajūtu attiecināt arī uz toreizējo sociālpolitisko klimatu PSRS. Filma ir notvērusi to milzīgās enerģijas lādiņu, kas vairs neļāvās tikt iegrožots padomisko klišeju rāmī. Emocionāli "Vai viegli būt jaunam?" ir arī viens no Latvijas drīzās brīvības priekšvēstnešiem. Izcilāko J. Podnieka filmu vidū ir "Strēlnieku zvaigznājs" (1982), "Mēs?" (1989), "Krustceļš" (1990) un "Impērijas gals" (1991).

Dita Rietuma

< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >
dizains: tundra