LAT / ENG / RUS
< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >

LIMUZĪNS JĀŅU NAKTS KRĀSĀ (1981)

Spēlfilma, 81 min. Režisors Jānis Streičs. Scenārija autore Māra Svīre, operators Harijs Kukels, mākslinieks Vasilijs Mass, komponists Raimonds Pauls. Lomās: Lilita Bērziņa, Olga Dreģe, Uldis Dumpis, Gundars Āboliņš, Baiba Indriksone, Boļeslavs Ružs, Diāna Zande, Līga Liepiņa, Romualds Ancāns, Ēvalds Valters u.c.

Rets tīra žanra paraugs Latvijas kinomākslā – tautiska komēdija šī vārda vislabākajā nozīmē, perfektas stila izjūtas rāmjos ieturēta, ļaujot aktieriem izpausties neierastos ampluā. Jāņa Streiča humora smalkākā izpausme – smiekli bez ļaunuma.

Bez šīs Jāņa Streiča (1936) komēdijas Latvijas TV kanāli Jāņu laikā neiztiek ne gadu. Pelnīti, jo "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" ir tas unikālais paraugs latviešu kino vēsturē, kad plaša popularitāte piemeklējusi nevis TV šovu – viendienīti, bet kvalitatīvu, asprātīgu, profesionāli grodi veidotu komēdiju, kāda ir filma "Limuzīns Jāņu nakts krāsā". Kā kompaktā ūdens lāsē tajā atspoguļojas gan latviešu mentalitāte, gan paštaisnās konkurences cīņas, gan materiālo labumu pielūgsme. Un kaut arī laiks kopš 80. gadu sākuma nebūtībā aiznesis tolaik iekārojamo materiālās labklājības simbolu – mašīnu "Žiguļi", kuru loterijā nejauši vinnējusi Mirtas tante (Lilita Bērziņa), cilvēciskās kaislības un cīņas par iespēju tikt vientuļās sieviņas mantinieku kārtā filmā izrisinātas bez laika noilguma.  Sižetiski filma stāsta par vientuļo Mirtas tanti, par kuras laimīgo lozi uzzina gan brāļadēls Ēriks Tūters (Uldis Dumpis) ar sievu Dagniju (Olga Dreģe) un dēlu (Gundars Āboliņš), gan Sprēsliņu ģimene – Mirtas tantes radiniece, saldmēlīte Olita (Baiba Indriksone) ar vīru (Boļeslavs Ružs) un koķeto meitu Lāsmu (Diāna Zande). Atturīgā, racionālā vēsturniece Dagnija, lišķe medmāsiņa Olita, jaunavīgās Lāsmas apburtais pusmūža Ēriks... Šo un citu varoņu attiecību peripetijas, tiem mēģinot izlikties par labākiem, nekā viņi patiesībā ir, tātad žigulīša cienīgiem, Mirtas tantes acīs rada asprātīgu mikrodramaturģiju, konfliktus, raksturu un interešu sadursmes. Filma "ieguļas" Jāņa Streiča veidoto nacionālo komēdiju gultnē (līdzās "Mans draugs nenopietns cilvēks", 1975), kuras vienlaikus ir arī precīzs laikmeta un raksturu spogulis. Kaut arī vairums Jāņa Streiča filmu veido Latvijas kino Zelta fondu – gan konceptuāli teatrālais "Teātris" (1978), gan vēsturiskā psihodrāma "Svešās kaislības" (1983), gan nostalģiski atraktīvais veltījums latgaļu kultūrai "Cilvēka bērns" (1991) – "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" ir ieguvis īpašu – tautas komēdijas – statusu. 

Komēdijas kā laika un tautas mentalitātes atspulgs – šī Streiča talanta šķautne ir patiesi unikāla Latvijas kino kontekstā, īpaši tā iemesla dēļ, ka smieklīgais, komiskais ne brīdi nav režisora pašmērķis. Viņš izmanto ironiju, precīzus vērojumus un detaļu apspēli raksturu un konfliktu atklāsmei, tomēr pat kariķējums Streiča filmās nepārkāpj pozitīvā, atraktīvā robežas (piemēram, Romualda Ancāna darbs traktorista Jāzepa lomā "Limuzīnā Jāņu nakts krāsā").

"Limuzīns Jāņu nakts krāsā" ir arī veltījums unikālai aktrisei, teātra prīmai Lilitai Bērziņai, kura filmā pārtop par Mirtu – sagumušu lauku sieviņu, apzināti atsakoties no savas karaliskās stājas. Īpašs ir arī filmas pēdējais kadrs, kurā Jānis Streičs pozē blakus Mirtai viņas vīra Jāņa lomā. Kaislības ap mantojumu ir beigušās, Mirtas tante aizgājusi mūžībā – pāri biezas dūmakas klātam kalnam (šis kadrs filmā iegūst poētiska tēla statusu un kļūst arī par pēdējo filmas kadru Lilitas Bērziņas mūžā). Savukārt Mirtas tante blakus savam Jānim no "dzīvās fotogrāfijas" sveic šajā materiālo kaislību pasaulē vēl palikušos, novēlējusi savu bērīti – žigulīti – jaunības mīlestībai Pigalu Prīdim (klasiska Ēvalda Valtera loma), kuram tas pavisam vienaldzīgs.

Dita Rietuma

< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >
dizains: tundra