LAT / ENG / RUS
< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >

PURVA BRIDĒJS (1966)

Spēlfilma, 85 min. Režisors Leonīds Leimanis, scenārija autori Jānis Sīlis, Antons Stankēvičs, operators Mārtiņš Kleins, mākslinieks Herberts Līkums, komponists Marģeris Zariņš. Lomās: Vija Artmane, Uldis Pūcītis, Lūcija Baumane, Elza Radziņa, Kārlis Sebris, Valentīns Skulme, Alfons Kalpaks, Eduards Pāvuls, Juris Lejaskalns, Olga Dreģe u.c.

Leonīda Leimaņa kaislīgā improvizācija par Blaumaņa tēmu ar kinematogrāfiskiem līdzekļiem kliedē mītu par latviešu bālasinību. Izcils aktieru duets. Filma kļuva par lokālu iemeslu pasaulē tolaik aktivizētajai diskusijai par atļaušanās robežām ekranizācijās.

Pēc Rūdolfa Blaumaņa darba veidotā filma ir kļuvusi par spilgtu romantiskās melodrāmas paraugu — arī par vienu no režisora Leonīda Leimaņa populārākajiem darbiem (līdzās ironiskajai sociālajai drāmai "Pie bagātās kundzes", 1969). Filmas spēka kodols, arī tās milzīgā popularitāte skatītāju auditorijā ir skaidrojama gan ar literāro materiālu, pret kuru Leonīds Leimanis ir izturējies bez stindzinošas pietātes, ar pastāvīga, nobrieduša mākslinieka tiesībām, gan arī ar aktieru duetu. Vijas Artmanes Kristīne un Ulda Pūcīša Edgars ir kļuvuši par abu aktieru kanoniskām lomām, arī izcilas partnerības paraugu (neraugoties uz aktieru reālo gadu starpību — V. Artmane bija astoņus gadus vecāka par U. Pūcīti).

Leonīds Leimanis Latvijas kino vēsturē ir palicis kā pārliecināts romantiķis. Romantiskas, patētiskas, tēlainībā, emocionālajā izteiksmē un vibrācijā sakāpinātas ir viņa agrīnās filmas — pirmais patstāvīgi režisētais darbs "Nauris" (1956), arī "Šķēps un roze" (1960). Vēlākajos darbos, īpaši "Pie bagātās kundzes", romantisko patosu nomaina ironija un precīzs sociāls vērojums. Leimanis ir arī viens no režisoriem, kas daudz veidojis ekranizācijas. (Pirms darba pie "Purva bridēja" L. Leimanis jau bija saskāries ar Rūdolfa Blaumaņa literatūru filmā "Salna pavasarī" (1955), kuru režisēja kopā ar Pāvelu Armandu.)

"Purva bridējs" sākotnēji tiek pieteikts kā filma pēc vairāku Blaumaņa darbu — noveles "Purva bridējs", lugas "Ugunī" un "Pazudušais", stāsta "Atriebšanās" — motīviem. Šajā filmā režisora rokraksts kļuvis lakoniskāks, reālistiskāks, arī psiholoģiski niansētāks, kaut tieši Blaumaņa varoņu psiholoģijas nivelēšana, to pārvēršana kaislību drāmas tēlos, režisoram tiek pārmesta pēc filmas pirmizrādes.

No šodienas pozīcijām raugoties, publikas, preses reakcija pēc "Purva bridēja" pirmizrādes šķiet pat anekdotiska. Nemitīgi svaru kausos tiek likts literārais oriģināls — Blaumaņa novele "Purva bridējs" — un režisora interpretācija. Galvenais pārmetums Leimanim ir Kristīnes tēla "piezemēšana", abu varoņu "iesviešana gultā" u.tml., padarot Kristīni par juteklisku, "kritušu" sievieti, nevis ideālu, upurim gatavu romantisko varoni.

Netiek pieļauta doma par režisora interpretācijas brīvību, arī par klasiskā materiāla nosacītu adaptēšanu 20. gs. 60. gadu vidus skatītājam. Par spīti faktam, ka filma "Purva bridējs" tiek nemitīgi bāzta iedomātajā ideālajā Blaumaņa literārā mantojuma "Prokrusta gultā", interese par to ir milzīga. Tolaik Rīgas kinostudijas filmu tirgū — PSRS teritorijā — filmu noskatās 26,6 miljoni skatītāju. Tā tiek pārdota arī daudzām pasaules valstīm.

Šodienas acīm raugoties, "Purva bridējs" ir pārliecinoša romantiska drāma ar kaislīgiem, spēcīgiem raksturiem — Ulda Pūcīša temperamentīgo, kaislību un vājību trenkto Edgaru un Vijas Artmanes sievišķīgo, nobriedušo Kristīni. Šī patiesā, pulsējošā kaislība, kādu piedāvā L. Leimaņa filma, patiesi motivē Kristīnes izvēli upurēt "savas vieglās dienas". Niansēti fona personāži — Elzas Radziņas Horsta madāma, Eduarda Pāvula Sutka, Olgas Dreģes Matilde u.c., mērķtiecīga režija, atzīstams profesionāļu komandas darbs un pārliecinoša darbības vide ir "Purva bridēja" nenovecojošās kvalitātes.

Dita Rietuma

< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA / NĀKAMĀ VĒRTĪBA >
dizains: tundra