post_img

Tautastērps

Tautastērps ir mūsu kultūras identitātes vizuāla izpausme un viens no mūsu nacionālajiem simboliem. Latvijas kultūrvidē saistībā ar jēdzienu „tautas tērps” var runāt par divām, vizuāli ļoti līdzīgām, bet jēdzieniski atšķirīgām parādībām: tradicionālo tautastērpu un vienkārši tautastērpu bez konkretizējuma „tradicionālais”. Pēdējo var saukt arī par nacionālo jeb tautisko tērpu. Tradicionālais tautastērps ir zemnieku, zvejnieku, amatnieku u. c. vienkāršo lauku ļaužu goda tērps, kādu viņi to valkāja galvenokārt 19. gadsimtā, apmēram līdz 1870. gadiem. Mūsdienās lietotais tautastērps ir tā atjaunots variants, kas savu aktualitāti ieguva saistībā ar Dziesmu svētku tradīcijas attīstību nācijas veidošanās laikā 19. gadsimta nogalē.

Kivicka, E., Karnups, A. (sast.). (1938). Novadu tērpi (15 burtn.). Jelgava. Apvienotā iesējumā 1939. g.

Latviešu tautas tērpi I: Vidzeme. (1995). Rīga.

Latviešu tautas tērpi II: Kurzeme. (1997). Rīga.

Latviešu tautas tērpi III: Zemgale, Augšzeme, Latgale. (2004). Rīga.

Slava M. (1966). Latviešu tautas tērpi. Arheoloģija un Etnogrāfija, 7. laid. Rīga: Zinātne.