post_img

Alfreda Jaunušana (1919–2008) vadītais A. Upīša Akadēmiskais drāmas teātris (tagad – Nacionālais teātris), 1967–1981

Latvijas Nacionālais teātris ir stabila Latvijas kultūras pamatvērtība. Dažādos pastāvēšanas posmos, sākot no dibināšanas 1919. gadā līdz pat mūsu dienām, Nacionālais teātris ir bijis mainīgs gan nosaukuma, gan izvēlētā repertuāra, gan iestudējumu stilu un žanru ziņā, taču cauri visiem laikiem saglabājusies īpaši spēcīga psiholoģiskā teātra skola un izcilu aktieru trupa. Laiks, kad aktieris un režisors Alfreds (arī Alfrēds) Jaunušans bija Nacionālā teātra (tolaik – Latvijas PSR Valsts akadēmiskā drāmas teātra, kam 1971. gadā tika piešķirts Andreja Upīša vārds) mākslinieciskais vadītājs (1966–1987), ir viens no spožākajiem periodiem šī teātra vēsturē, kad dažādu paaudžu skatuves mākslinieki baudīja milzīgu skatītāju mīlestību un rindas pie biļešu kases nereti veidojās jau iepriekšējā vakarā pirms kases atvēršanas. Padomju okupācijas apstākļos Drāmas teātris kļuva par vienu no garīgiem tempļiem, kur skatītāji varēja gūt morālo piepildījumu. Alfreda Jaunušana iestudējumu centrā nereti bija varoņi – avantūristi, dumpinieki, mākslinieki –, kuriem līdzi dodoties, varēja nokļūt ārpus reglamentētās padomju ikdienas rāmjiem.